Igaunijas ārlietu ministrei šķiet, ka Krievija vēlas anektēt daļu Gruzijas
Sočos pirmdien parakstītais Krievijas un starptautiski neatzītās Abhāzijas sadarbības līgums atspoguļo Krievijas vēlmi anektēt daļu Gruzijas, paziņoja Igaunijas ārlietu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa.
Pentusa-Rozimannusa atzina, ka tā dēvētais līgums par Krievijas un Abhāzijas sadarbību un stratēģisko partnerību rada bažas, informēja Igaunijas Ārlietu ministrijā.
"Pastāv draudi, ka tāda darbība novedīs pie tā, ka Krievija anektēs daļu Gruzijas teritorijas," brīdināja Igaunijas ārlietu ministre. "Šis solis ir Gruzijas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības pārkāpums un ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, Krievijas saistībām pret Eiropas Padomi un tā dēvēto sešu punktu miera plānu," viņa turpināja.
Igaunijas ārlietu ministres vērtējumā vienošanās arī kaitē Ženēvas sarunu procesam un tādējādi drošībai un stabilitātei visā reģionā.
"Krievijas pašreizējā aktivitāte Abhāzijā, tostarp robežposteņu uzstādīšana, ir nelikumīga," viņa uzsvēra. "Mēs aicinām Krieviju izpildīt visas 2008.gada pamiera saistības, tostarp izvest savus karavīrus uz pirmskonflikta pozīcijām. Tāpat mēs uzskatām par svarīgu to, ka Eiropas Savienības novērošanas misijas pārstāvjiem ir pieeja teritorijām Abhāzijā," paziņoja Pentusa-Rozimannusa.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Abhāzijas republikas vadītājs Rauls Hadžimba pirmdien Sočos parakstīja līgumu par Krievijas un Abhāzijas sadarbību un stratēģisko partnerību, kas šo Gruzijas separātisko reģionu vēl vairāk pietuvinās Krievijai un palielinās Krievijas kontroli pār tā teritoriju pie Melnās jūras.
Melnās jūras reģiona nozīmīgums Krievijai uzskatāmi parādījās Ukrainas krīzes laikā. Putins Krimas aneksiju pamatoja ar to, ka tā garantēs, ka NATO militārie kuģi nekad netiks uzņemti pussalā, kur bāzēta Krievijas Melnās jūras flote.
Pirmdien parakstītā vienošanās paredz, ka Krievijas un Abhāzijas bruņotie spēku darbosies zem viena komandcentra.
Gruzija ir paziņojusi, ka šī līguma parakstīšana ir solis ceļā uz Abhāzijas de facto aneksiju Krievijas sastāvā, un brīdinājusi, ka tas kaitēs centieniem normalizēt attiecības ar Krieviju.
Abhāzija un Dienvidosetija pasludināja neatkarību no Gruzijas 90.gadu sākumā, taču šīs separātiskās republikas pastāv ar Krievijas militāru un finansiālu atbalstu un tajās ir izvietots Krievijas karaspēks. Pēc 2008.gada kara ar Gruziju Krievija atzina Abhāziju un Dienvidosetiju par neatkarīgām valstīm, taču vēl tās atzīst tikai Nauru, Nikaragva un Venecuēla. Pārējā pasaule Abhāziju un Dienvidosetiju uzskata par Gruzijas sastāvdaļu "de iure".
BNS
