Tramps smagi trāpījis pa Kremļa prestižu, paziņojot par vēsturisku darījumu starp Azerbaidžānu un Armēniju
foto: EPA/Scanpix
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs (no kreisās), ASV prezidents Donalds Tramps un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans Baltajā namā tur rokas pēc kopīgi parakstītās deklarācijas.
Pasaulē

Tramps smagi trāpījis pa Kremļa prestižu, paziņojot par vēsturisku darījumu starp Azerbaidžānu un Armēniju

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Armēnija un Azerbaidžāna ir apņēmušās neatgriezeniski pārtraukt jebkādu karadarbību un ir gatavas respektēt viena otras teritoriālo integritāti.

Tramps smagi trāpījis pa Kremļa prestižu, paziņojo...

ASV prezidentam Donaldam Trampam izdevās panākt miera līgumu reģionā, kurā Krievija daudzus gadus ir mēģinājusi spēlēt "galveno miera uzturētāja" lomu. Runa ir par Dienvidkaukāzu, proti, vienošanos starp Azerbaidžānu un Armēniju.

Ilgi gaidītais miers starp Baku un Erevānu

Piektdien, 8. augustā, Amerikas līderis Baltajā namā uzņēma Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu. Pēc šīs tikšanās tika parakstīts vēsturisks trīspusējs miera līgums, ziņo "Dialog.UA".

Vienošanās ietvaros Baku un Erevāna ir apņēmušās neatgriezeniski pārtraukt jebkādu karadarbību, atvērt tirdzniecību un respektēt viena otras teritoriālo integritāti.

Tikmēr Vašingtona atcels ierobežojumus Azerbaidžānas un Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības sadarbībai.

Līgums paredz arī stratēģiska tranzīta koridora izveidi caur Dienvidkaukāzu, kas pazīstams kā "Trampa ceļš starptautiskajam mieram un labklājībai". Amerikāņu puse saņems ekskluzīvas tiesības pārvaldīt šo maršrutu. Infrastruktūras būvniecībā iesaistīsies starptautisks konsorcijs Vašingtonas kontrolē.

Stratēģiska sakāve Kremlim

Šī attīstība noteikti ir stratēģiska sakāve Krievijai, kas uzskatīja šo reģionu par savu "atbildības zonu" un daudzus gadus centās spēlēt starpnieka lomu starp Azerbaidžānu un Armēniju.

Tomēr nesen Kremlim ir izdevies sastrīdēties gan ar Erevānu, gan Baku. Asas domstarpības ar Armēniju sākās pēc Azerbaidžānas operācijas, lai atjaunotu kontroli pār Kalnu Karabahu. Armēnijas puse apsūdzēja Krievijas vadīto ODKB nepalīdzēšanā Erevānai un iesaldēja tās dalību šajā organizācijā.

Savukārt Maskava sāka nopietnu konfliktu ar Azerbaidžānu pēc tam, kad Krievijas pretgaisa aizsardzība pagājušā gada decembrī notrieca Azerbaidžānas civilo lidmašīnu. Baku pieprasīja oficiālu vainas atzīšanu no Krievijas Federācijas, taču Krievijas režīms to nav izdarījis.

Pēdējā laikā konflikts starp Baku un Maskavu ir saasinājies saistībā ar Krievijas drošības spēku jūnijā veikto reida uzbrukumu azerbaidžāņiem Jekaterinburgā, kā rezultātā gāja bojā divi azerbaidžāņi.