Viņi gribēja papriecāties... Piespriests cietumsods diviem vandaļiem, kuri nozāģēja pasaulslaveno "Robina Huda koku"

Diviem britu vīriešiem otrdien tika piespriests vairāk nekā četru gadu cietumsods par noziegumu, kas šokēja Lielbritāniju ar savu demonstratīvo absurdu — viņi 2023. gadā nozāģēja vienu no slavenākajiem Anglijas kokiem kalnu kļavu, kas auga pie vēsturiskā Adriāna vaļņa Nortamberlendā. Vīriešus par vainīgiem atzina jau maijā, un tiesnese nu pasludinājusi sodu viņu “apzinātai un bezjēdzīgajai” rīcībai.

Tiesnese Kristīna Lamberte Ņūkāslā piesprieda 39 gadus vecajam Danielam Greiemam un 32 gadus vecajam Adamam Karatersam četru gadu un triju mēnešu ieslodzījumu.
Slavenais koks auga cēlā vientulībā netālu no Anglijas ziemeļu pilsētas Heksemas tieši blakus Romas imperatora Adriana (76-138, valdīja no 117. līdz 138. gadam) laikos būvētā mūra atliekām, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.
Šo akmens sienu uzcēla romiešu karaspēks gandrīz pirms nepilniem 2000 gadiem kā aizsardzības būvi, un tā daļa ar kalnu kļavu kļuva pazīstama visai pasaulei ar 1991. gada Holivudas grāvējā “Robins Huds: Zagļu princis” (Robin Hood: Prince of Thieves) ar Kevinu Kostneru un Morganu Frīmenu galvenajās lomās.
2016. gadā tas tika atzīts par Gada koku organizācijas “Woodland Trust” rīkotajā konkursā. To “nofilmēja” arī pēc nociršanas 2025. gada postapokaliptiskajā filmā “28 gadus vēlāk” (28 Years Later), un režisors Denijs Boils to skaidroja tā: “Viss, kas ar mums noticis pēdējo 28 gadu laikā, nav noticis”, tādēļ viņš to digitāli atdzīvināja ar cerību, ka tas būs “brīnišķīgs cieņas apliecinājums” izcilajam kokam.
Kaut gan šī vairāk nekā 150 gadus vecā koka nociršana šokēja sabiedrību, 2023. gada oktobrī arestētie Greiems un Karraterss var uzskatīt sevi par veiksminiekiem, jo viņiem draudēja līdz pat 10 gadi aiz restēm.
Kad maijā viņus atzina par vainīgiem, Lielbritānijas kultūras mantojuma un dabas aizsardzības organizācija “National Trust” paziņoja, ka “šī koka bezjēdzīgā nociršana šokēja cilvēkus visā valstī un arī ārzemēs”. “To sevišķi smagi pārdzīvoja Anglijas ziemeļaustrumos, kur koks bija reģiona simbols un bija daudzu personīgu atmiņu fonā,” toreiz paziņoja organizācijas pārstāvis. Koks bija tik populārs, ka to devās apskatīt ne vien tūristi, bet pie tā arī mēdza svinēt dzimšanas dienas, fotografēties bildinājumu reizēs un kāzās, kā arī pat izkaisīt mirušo pelnus.
“National Trust” paziņojis, ka no šī koka sēklām izaudzēti 49 stādi, kurus paredzēts šoziem iestādīt dažādās vietās visā Lielbritānijā.
The iconic Sycamore Gap tree in Northumberland was felled in September, but Spring has brought hope five months on.
— National Trust (@nationaltrust) March 10, 2024
Tiny seedlings from the tree are coming to life at our Plant Conservation Centre. pic.twitter.com/ojix4d1BrI
Tomēr paliek jautājums: kas lika Greiemam un Karratersam to izdarīt?
Apsūdzība apgalvoja, ka vīrieši, kuri kādreiz bija labākie draugi, bet apkārtējie viņus uzskatīja par dīvaiņiem, speciāli atbrauca uz Heksemu, lai nozāģētu koku, savam noziegumam izvēloties 2023. gada 27. septembra naktī, kad plosījās vētra “Agnese”, jo pieredzējuši koku gāzēji zina – vētrā koku ir vieglāk nogāzt. Greiema telefons tika izmantots, lai nofilmētu koka nozāģēšanu. Apsūdzība apgalvoja, ka viņi koku nozāģēja vienkārši tāpat, prieka pēc.
“Tas ir viens no man visbiežāk uzdotajiem jautājumiem,” atzīst detektīvs Kalums Meikls, kurš palīdzēja šos vīriešus saukt pie atbildības. “Tiklīdz cilvēki uzzina, ka esmu saistīts ar šo izmeklēšanu, pirmais jautājums vienmēr ir: “Kāpēc?”” Kā vaicā laikraksts “The Guardian”, kāpēc kāds vispār nocirstu koku, kas ļaudīm dāvāja tikai prieku un laimi? Vai viņi to uztvēra kā joku vai izaicinājumu, vai tas bija tikai “dzēruma stulbuma” rezultāts, kā to apgalvoja Karratersa advokāts? Apsūdzētāji apgalvo, ka abi vīrieši tajā brīdī bija skaidrā. Meikls atzīst, ka atbildi viņš nezina, diez vai jelkad uzzinās, un tas cilvēkus grauž visvairāk. “Ja būtu bijis kāds acīmredzams iemesls, būtu bijusi kāda acīmredzama nepatika, cilvēki to spētu saprast.”
Meikls ir pārliecināts, ka vīriešiem pat prātā nevarēja ienākt, kādas sekas būs viņu rīcībai. “Nedomāju, ka viņi līdz galam apzinājās savas rīcības milzīgās sekas.” “Tas taču bija tikai koks,” Karraterss paziņoja zvērinātajiem, vienlaikus dievodamies, ka viņam ar tā nozāģēšanu nebija nekāda sakara. Viņš nesaprata sabiedrības un mediju kņadu šajā sakarā. “Gandrīz tāda sajūta, it kā kāds būtu bijis noslepkavots,” viņš sacīja.