Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras direktors skaidro, ko dara viņa organizācija, kādai Latvijai nav pat līdzīgas

Tā kā Latvijā nekā līdzīga jūsu aģentūrai nav, lūdzu, pastāstiet par to.

Jāsāk ar to, ka 2014. gada notikumi mainīja mūsu domāšanas veidu. Tas bija laiks, kad pēc Krievijas hibrīdkara tipa uzbrukuma Ukrainai daudzas Eiropas valstis saprata, ka Krievija patiešām vēlas atgriezties pie saviem imperiālistiskajiem centieniem atgūt savu impēriju. Izmantojot karaspēku bez valsts piederības zīmēm, kiberuzbrukumus, dezinformācijas uzbrukumus un rīkojot viltotus un režisētus referendumus.

Mēs sapratām, ka šī ir jauna situācija. Protams, ka mums vajadzēja to saprast jau agrāk, bet šis pavērsiens tā īsti notika 2014. gadā. Tāpēc 2015. gadā Zviedrija atjaunoja savu totālās aizsardzības sistēmu un sāka runāt arī par psiholoģisko aizsardzību, jo šajā totālās aizsardzības sistēmā mums jau Aukstā kara laikā bija kaut kas tāds, ko mēs saucām par psiholoģisko aizsardzību. 2018. gadā premjerministrs Stēfans Levēns paziņoja, ka veidosim jaunu Psiholoģiskās aizsardzības aģentūru.

Šāda aģentūra mums ir vajadzīga, lai pasargātu mūsu demokrātiju no ārēju spēku informācijas kampaņām un propagandas. Mani iecēla par valdības veiktās izpētes vadītāju, lai noskaidrotu, kā šo aģentūru veidot, kādai tai jābūt, cik cilvēkiem tajā jāstrādā, kādi resursi jāpiešķir. Savu ziņojumu iesniedzām 2020. gada maijā, un jau 2021. gadā saņēmu uzdevumu no Zviedrijas valdības izveidot šo aģentūru.

Sākām darbu 2022. gada janvārī, un gandrīz uzreiz pēc tam sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tajā pašā laikā Zviedrija tika pakļauta plašai dezinformācijas kampaņai, ko sarīkoja islāmistu influenceri Tuvajos Austrumos, kuri apgalvoja, ka Zviedrija nolaupa musulmaņu bērnus un bez likumīga pamata nodod viņus kristiešu ģimenēm. Kļuvām ļoti aizņemti jau uzreiz pēc dibināšanas.

Kādi ir galvenie aģentūras uzdevumi?

Zviedrijas valdība mums ir nospraudusi divus galvenos uzdevumus. Pirmkārt, mēs analizējam un identificējam ārvalstu manipulāciju ar informāciju un iejaukšanās operācijas jeb FIMI (no angļu - Foreign information manipulation and Interference). Identificējam FIMI un veicam draudu novērtējumu, veicinot izpratni par draudiem Zviedrijai vai Zviedrijas interesēm, kā arī Eiropas Savienībai (ES), mums draudzīgajām valstīm vai NATO. Regulāri ziņojam par situāciju Zviedrijas valdībai un tās institūcijām, lai mēs būtu labāk sagatavoti jebkādiem pavērsieniem nākotnē.

Otrs uzdevums ir radīt un stiprināt visas Zviedrijas sabiedrības noturību. Rīkojam apmācības, lekcijas. Cenšamies apmācīt un izglītot visu Zviedriju gan vietējā, gan valsts, gan reģionālā līmenī. Tas arī ir mūsu galvenais uzdevums. Informēt Zviedrijas sabiedrību un tajā stiprināt izpratni, gatavību un sagatavotību, padarīt cilvēkus spējīgus pašiem labāk izprast informācijas vidi, saprast, kas īsti notiek, kā tieši apdraudējuma radītāji izmanto konkrēto rīku pret mums, kā viņi izmanto sociālos medijus, spēļu platformas vai citas vides, lai mainītu veidu, kā mēs uztveram realitāti, lai grautu mūsu demokrātiju, uzticību iestādēm un valdībai.

Ar ko sadarbojaties ārpus Zviedrijas?

Starptautiskā sadarbība mums ir ārkārtīgi svarīga. Mēs esam NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") sastāvdaļa Rīgā. Esam pārstāvēti arī Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD), kur strādā divi mūsu speciālisti. Vēl viens darbojas NATO galvenajā mītnē Briselē. Mums ir arī daudzas tiešas divpusējas sadarbības ar vairākām valstīm.

Mēs aktīvi atbalstām Ukrainu, palīdzot ukraiņiem informācijas jomā. No Ukrainas arī daudz mācāmies, pētām, ko viņi dara un kā viņi cīnās informācijas karā. Piedalījāmies arī ES misijā Moldovā. Cenšamies palīdzēt visur, kur palīdzība ir nepieciešama.

Tātad varam teikt, ka palīdzat gan Zviedrijas iedzīvotājiem, gan sabiedrotajiem?

Jā. Mums ir jāaizsargā mūsu demokrātija, jo viņi cenšas to graut.

Domāju, ka krievu galīgais mērķis, protams, ir atjaunot Krievijas vai Padomju Savienības impērijas. Tāpēc viņiem ir jāsagrauj mūsu demokrātijas, lai panāktu, ka gan ES, gan NATO faktiski cieš neveiksmi. Viņi to var izdarīt, ieņemot valsti pēc valsts. Domāju, ka Ukraina ir pirmā. Un Ukraina nebūs pēdējā. Viņu prātos nav domas apstāties pie Ukrainas. Tāpēc mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams.

Runājam par Krieviju, bet mūsdienu pasaulē ir arī citi avoti, kas vēršas pret mūsu vērtībām un demokrātiju.

Nav noslēpums, ka mēs uzraugām arī Ķīnu un Irānu. Kā es parasti saku, nevienu no draudu izraisītājiem nediskriminējam. Ja vien pastāv informācijas draudi Zviedrijai vai Zviedrijas interesēm, mēs tos izskatīsim. Tomēr šīs ir vienīgās valstis, kuras mēs nosaucam vārdā.

Tātad pētāt procesus arī Amerikas Savienotajās Valstīs, bet tās vārdā nenosaucat?

Nē, nenosaucam. ASV joprojām ir mūsu sabiedrotās, tās joprojām ir NATO daļa. Un NATO ir ļoti svarīga institūcija. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka NATO darbojas un ka mēs varam paļauties uz NATO un to 5. pantu. ASV administrācijā ir notikušas pārmaiņas. Bet ASV atbalsts Eiropai joprojām ir svarīgs mūsu drošībai. Tomēr mums pašiem ir jādara vairāk. Eiropas valstīm ir jāpalielina izdevumi aizsardzībai, un mums pašiem ir vairāk jākontrolē sava drošība Eiropā.

Vai arī vēl kādās citās valstīs ir līdzīgas institūcijas jūsu aģentūrai?

Ne gluži. Mums vistuvākā institūcija ir Francijai. Viņi veic nedaudz vairāk tehniskās analīzes kā mēs. Taču francūži neveic tādu darbu pie sabiedrības noturības kā mēs, viņiem nav tādu apmācību programmu, kādas organizējam mēs.

Visas valstis cenšas atrisināt vienu un to pašu problēmu, aizsargāt savu demokrātiju un pasargāt savas valstis no ārējām informācijas operācijām jeb informācijas kara. Tomēr katrā valstī tas notiek citādāk, jo valstis nav pilnīgi vienādas. Mums ir atšķirīgas tradīcijas un dažādi pārvaldes veidi. Taču Zviedrija ir vienīgā, kurai ir atsevišķa aģentūra, kas nodarbojas gan ar draudu analīzi, gan novērtēšanu, gan noturības stiprināšanu. Tāpēc ir liela interese par to, kā mēs strādājam Zviedrijā. Kad tiekamies ar mūsu kolēģiem dažādās valstīs, mums ir jārunā ar dažādām aģentūrām vai departamentiem.

Jūsu aģentūra ir iespaidīgi liela. Gandrīz dažu Latvijas ministriju lielumā. Jūs teicāt, ka tajā ir 80 darbinieku?

Jā, mums ir 80 darbinieki.

Kā jums tas izdodas? Zviedrija ir bagāta valsts, bet tās sabiedrība jau tāpat tiek uzskatīta par ļoti spēcīgu, ļoti noturīgu.

Jā, tādu sabiedrību esam izveidojuši. Bet mums jāturpina veidot spēcīga demokrātija, pārredzama, uzticību veicinoša sabiedrība, kurā mūsu iedzīvotāji patiešām var justies iesaistīti.

Viens no svarīgākajiem pasākumiem ir korupcijas apkarošana. Zviedrijā korupcija allaž ir bijusi zema. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Arī preses brīvība ir ārkārtīgi svarīga. Šajā demokrātijas rādītājā, ja nemaldos, visas Ziemeļvalstis ir pasaules pirmajā pieciniekā. Tas ir absolūts spēks, kad runājam par pretošanos ārvalstu informācijas manipulācijām un iejaukšanās operācijām. Mums ir vajadzīga izglītota, labi informēta sabiedrība, kas pieņem informētus lēmumus.

Man pašam galvenais ir tieši sabiedrības spēcināšana. Padarīt cilvēkus informētus un spējīgus sevi informēt pašiem. Spēt pārbaudīt informāciju dažādos avotos, ja viņi nav pārliecināti par to, vai šī informācija ir patiesa. Šādas sabiedrības prasmes cenšamies veicināt.

Tātad viens no jūsu darba virzieniem ir arī medijpratība.

Jā. Mums ir vēl viena aģentūra - Zviedrijas Mediju aģentūra. Darbu pie medijpratības uzlabošanas Zviedrijā vada viņi. Mums ir vesels aģentūru vai nevalstisko organizāciju tīkls, šķiet, ar 20 dalībniekiem. Tās nav tikai valdības aģentūras. Šajā tīklā ir arī sabiedriskie mediji. Mums visiem ir viens mērķis - Zviedrijā nodrošināt augstu medijpratību. Tātad medijpratība ir ļoti būtiska sastāvdaļa tajā, ko dēvējam par psiholoģisko aizsardzību.

Psiholoģiskā aizsardzība Zviedrijā nav jauns termins, tāpat kā aizsardzība pret propagandu un aizsardzība pret psiholoģisko karu. Tas šādā nozīmē tika radīts jau pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākumā. Medijpratība ir daudz jaunāks termins. Šķiet, ka tas pirmo reizi tika minēts tikai aptuveni pirms 15 gadiem. Bet tā ir svarīga mūsu darba sastāvdaļa.

Cik daudz līdzekļu Zviedrija atvēl šo mērķu sasniegšanai ar jūsu aģentūras starpniecību?

Mūsu budžets ir aptuveni 150 miljoni Zviedrijas kronu (13,4 miljoni eiro).

Bet jūs varētu darīt arī vēl vairāk?

Jā, savai valdībai vai mūsu departamentam, arī Aizsardzības ministrijai vienmēr saku, ka varam darīt vairāk. Ja valdība vēlas, lai mēs darītu vairāk, mēs to spējam. Pagaidām darām to, ko varam sniegt ar pašreizējo budžetu. Bet vienmēr varam darīt vairāk un labāk. Pastāvīgi cenšamies uzlabot to, ko darām. Ļoti svarīgi ir savas darbības pastāvīgi izvērtēt un tās pilnveidot, Zviedrijas sabiedrībai sniedzot lielāku vērtību par tās atvēlēto naudu.

Esam aģentūra, kas darbojas, lai citus atbalstītu un sagatavotu. Kad nākamreiz Zviedriju skars kāda ietekmes kampaņa, mēs nezinām, kas būs tās mērķis. Mūsu uzdevums būs šo kampaņas upuri atbalstīt, sniedzot atbalstu, piemēram, kādai pašvaldībai, ja tā būs uzbrukuma mērķauditorija, vai palīdzēt Zviedrijas valdībai meklēt veidus, kā pret to cīnīties. Piemēram, sadarbojoties ar "Stratcom" vai kādu citu partneri.

Vai jūsu aģentūra pati ir kļuvusi par uzbrukumu mērķi?

Īsti nē, bet tas var notikt. Esmu pārliecināts, ka visi lielākie apdraudējuma avoti zina, kas mēs esam, kur mēs atrodamies, cik daudz mēs esam un kā tiekam finansēti.

Varbūt Zviedrija viņiem šķiet pārāk spēcīga un tiek meklēti vieglāki mērķi?

Iespējams. Piemēram, Krievija meklē ietekmīgākās, lielākās valstis Eiropā. Zviedrija ir maza valsts.

Tomēr Zviedrija ir jauna NATO dalībvalsts.

NATO kampaņas laikā mēs nepieredzējām daudz informācijas uzbrukumu. Daži notika, tomēr domāju, ka Krievija nebija gatava. Viņi rīkojās pārāk lēni un nepietiekami jaudīgi, lai ietekmētu Zviedrijas valdību vai iebiedētu mūsu sabiedrību. Tas bija vēstījums pats par sevi - viņi pauda, ka nevēlas, lai mēs iestātos NATO, bet mēs tik un tā pievienojāmies šai aliansei, mums bija vienalga.

Šķita, ka Krievija vairāk vērsās pret Somiju nekā pret Zviedriju. Tā tiešām bija?

Es nevaru uz to atbildēt. Protams, mums ir ciešas attiecības ar dažādām Somijas iestādēm. Viņi meklē vājās vietas katrā konkrētā valstī. No kā šī valsts baidās? No kā baidās šī iedzīvotāju daļa? Par ko viņi runā? Kādas ir diskusiju tēmas? Ko varam uztvert no viņu medijiem, lai viņiem kaitētu, lai sētu nesaskaņas, liktu viņiem baidīties un uztraukties?

Bet kas ir galvenie psiholoģiskie draudi zviedriem šobrīd? Kas ir pašreizējie Krievijas mērķi?

Jau vairākus gadus Krievija pievēršas tādiem jautājumiem kā noziedzība un migrācija. Šīs tēmas ir bijis galvenais mērķis, kaut arī tās nav unikālas Zviedrijai. Noziedzība ir kaut kas tāds, kas uztrauc visus. Noziedzības līmenis pieaug, un noziedzības saistīšana ar migrāciju allaž ir bijis viens no galvenajiem Krievijas naratīviem.

Tāpat kā attiecībā uz daudzām citām valstīm, Krievija arī apgalvo, ka mēs esam ASV un NATO marionetes, ka Zviedrijas valdība mūs ir pievīlusi. Tam ir bijusi ļoti maza ietekme. Krievijas naratīvi zviedriem nav ļoti pievilcīgi. Mums ir savas problēmas, un tās ir jārisina. Mēs visi to zinām. Bet Zviedrijā ir ļoti maz cilvēku, kas vēlas ieklausīties Krievijas balsī.

Vai zviedri ir informēti, ko par viņiem saka Krievijas propaganda iekšzemē?

Neesmu par to drošs. Ir pavisam grūti saprast, kāda ir situācija pašā Krievijā, jo tā ir slēgta vide. Viņi veic savas sabiedriskās domas aptaujas, taču cilvēki baidās teikt, ko viņi patiešām domā. Esmu redzējis intervijas ar cilvēkiem uz ielas. Ir skaidri redzams, ka viņi kaut ko nevēlas teikt. Ja kaut ko saka, tad pauž atbalstu īpašajai militārajai operācijai u.tml. Protams, daudzi atbild, ka viņus politika neinteresē... Un tāpēc ir grūti zināt, ko patiesībā domā vidusmēra krievs. Krievijas mediju vide ir ļoti kontrolēta.

Kā jūs sadarbojaties ar medijiem?

Mums ir projekts ar nosaukumu "Mediji un demokrātija", kurā uzturam sava veida tikšanās vietu mediju pārstāvjiem, kuru viņi paši arī vada. Mediju darbā mēs neiejaucamies. Mēs arī finansējam kursus žurnālistiem, kuri vēlas būt labāk informēti par informācijas karu, ārējiem informācijas uzbrukumiem. Šos kursus vada viena no Zviedrijas universitātēm. Mēs to finansējam, bet neiejaucamies mācību programmā. Daži mūsu analītiķi arī lasa lekcijas žurnālistikas programmās dažās universitātēs, lai informētu topošos žurnālistus par tendencēm mūsdienu mediju vidē. Ar kādiem draudiem šī vide saskaras, kā to izmanto autoritāras valstis. Esam iesaistīti arī apmācībās, rīkojam īpašas apmācības speciālo valsts dienestu darbiniekiem.

Mēs sniedzam dažāda veida atbalstu, bet nekad neiejaucamies un saglabājam distanci. Esam pieejami ikvienam, kas mūs vēlas un kam mēs esam vajadzīgi, bet nekad neiejaucamies.

Un kā jūs sadarbojaties ar Latviju, Latvijas iestādēm?

Patlaban mums notiek tikšanās ar dažādām iestādēm un sarunas par to, kā varam visefektīvāk ar jums sadarboties. Vienmēr esam gatavi sadarboties ar Latvijas kolēģiem. Mēs būtībā cīnāmies vienā un tajā pašā karā. Cīnāmies, lai saglabātu un aizsargātu mūsu demokrātiju un neļautu autoritārām valstīm jaukties mūsu lietās. Mēs tikai vēlamies dzīvot mierā, veidot labklājību mūsu cilvēkiem. Tas ir mūsu kopīgais mērķis ES un NATO, tā labā mums ir vairāk jāstrādā kopā.

Varētu teikt, ka mēs Latvijā esam zem smagāka āmura nekā Zviedrija. Kādi būtu jūsu padomi mums?

Mans padoms būtu turpināt informēt par to, kādi ir Krievijas nodomi, kā viņi strādā, kādas ir viņu metodes. Latvijai, tāpat kā jebkurai citai valstij, jāturpina veidot stabilu un caurredzamu demokrātiju, jāstiprina uzticību institūcijām, jāapkaro korupciju, jāveido iekļaujošu sabiedrību, cenšoties iesaistīt pat tos cilvēkus, kuri nevēlas, lai viņus iekļautu - likt viņiem sajust, ka Latvija ir viņu valsts.

Kā to paveikt? Visi tradicionālie pasākumi prasa ilgus gadus.

Jums jāatrod savi veidi, taču, manuprāt, ļoti svarīga ir izglītība. Piemēram, nesen kā mācību priekšmetu Zviedrijas vidusskolās ieviesām vispārējo aizsardzību, lai ikvienam būtu nedaudz skaidrāks priekšstats par to, kā tiek veidota drošība un kā darbojas šī kopējā aizsardzība, kas vispār ir NATO. Manuprāt, ir ļoti labi, ka cenšamies informēt jauniešus, jo viņi ir nākotne. Tāpat jāiegulda medijpratībā.

Jā, visi šie pasākumi ir ilgtermiņa, bet ātru un vieglu risinājumu visdrīzāk šeit nebūs.

Pamata lietas ar tūlītēju vēstījumu ir stingrs atbalsts Ukrainai, savas valsts aizsardzībai, stingrs atbalsts ES un NATO, demonstrējot, ka esam visi kopā. Tas ir tas, kas mums jāparāda arī Krievijai - ka mēs esam kopā un nekad nesalūzīsim. Tas ir vēstījums, kas jānosūta gan saviem iedzīvotājiem, gan, protams, arī Krievijai.

Un, protams, jums ir jāturpina veidot un stiprināt savu valsti, tāpat kā to darām mēs. Mūsu sabiedrības nav gluži identiskas, arī mūsu vēsture vai ģeogrāfiskais stāvoklis ir atšķirīgs. Tomēr mums ir arī līdzīgas problēmas.

Nedrīkstam pārtraukt strādāt, pārtraukt aizsargāt mūsu demokrātiju, pārstāt domāt par preses vai vārda brīvību, nedrīkstam pārstāt domāt par to, kā iekļaut sabiedrībā kopienas, kuras jūtas atstumtas.