Lavrovs ierosina Ungārijai kopīgi ar Krieviju atrisināt "Ukrainas problēmu", aizsargājot savus tautiešus
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ierosinājis Ungārijai risināt “kopīgo problēmu” saistībā ar viņu nacionālo minoritāšu stāvokli Ukrainā. 2022. gadā Krievija uzsāka asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera laikiem ar savu tautiešu aizsardzības ieganstu, un Lavrovs uzskata, ka Ungārija, kas ir Krievijas uzticamā sabiedrotā NATO un Eiropas Savienībā, varētu dot savu artavu.
Tagad Lavrovs, kurš ilgi apgalvoja, ka Krievija vispār nekaro ar Ukrainu un patiesībā Rietumi ar Ukrainas rokām uzbrukuši Krievijai, uzskata, ka Ungārija varētu palīdzēt Krievijai, parūpējoties par savu tautiešu likteni Ukrainā. Ukrainā pēdējā tautskaite notika 2001. gadā un noskaidrojās, ka valstī dzīvo apmēram 156,6 tūkstoši ungāru, galvenokārt Aizkarpatu apgabalā valsts rietumos, kas robežojas ar Ungāriju.
“Citas etniskās grupas, tostarp ungāri, rumāņi, poļi, bulgāri, armēņi, baltkrievi un grieķi, tiek pakļautas piespiedu ukrainizācijai. Budapešta šo problēmu labi apzinās. Šobrīd Krievija un Ungārija atklāti pauž atbalstu saviem tautiešiem. Šajā jautājumā mēs varam apvienot spēkus,” intervijā Ungārijas laikrakstam “Magyar Nemzet” paziņoja Lavrovs.
Lavrovs kā nodrāztu plati atkārtoja Kremļa naratīvus par etnisko krievu genocīdu un nacistu plosīšanos Ukrainā, kas “piespieda” Krieviju vispirms 2014. gadā anektēt Krimu, bet uzreiz pēc tam nokampt prāvu kumosu Doneckas un Luhanskas apgabalos, tur izveidojot bandītiskas “tautas republikas”. Savukārt NATO atteikšanās izpildīt Krievijas diktatora Vladimira Putina 2021. gada decembrī ultimāta formā paustās “miermīlīgās prasības” par Ukrainu un alianses faktisku izvākšanos no Austrumeiropas, neatstāja Krievijai nekādus citus ceļus, kā vien sākt “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, paziņoja Lavrovs, attaisnojot arī Ukrainas apgabalu aneksiju, kas esot notikusi pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
"Visām starptautisko tiesību prasībām atbilstošie referendumi" par Ukrainas apgabalu "labprātīgo" pievienošanos Krievijai, Lavrovaprāt, izskatās šādi.
We are currently watching four parts of different Ukrainian regions (Kherson, Zaporizhzhia, Donetsk, Luhansk) being annexed by russia in addition to Crimea they annexed in 2014.
— xenia (@xenasolo) September 24, 2022
Some things to keep in mind about the sham referenda, from a Crimean. pic.twitter.com/u6edzu6Laj
Paziņojot par invāzijas sākumu, Putins 2022. gada 24. februāra rītā apgalvoja, ka tās mērķis, tostarp ir arī Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvēšana no “genocīda”. Šī invāzija ilgst jau 1230 dienas un nākamā gada janvārī ilguma ziņā pārspēs Krievijas propagandas “svētuma” Lielā tēvijas kara ilgumu, un šī kara laikā Krievija praktiski no zemes virsas ir noslaucījusi daudzas tieši krievvalodīgo apdzīvotās pilsētas Ukrainas austrumos.
