Polija ievieš robežkontroli uz robežas ar Lietuvu; Igaunijas iekšlietu ministrs norāda uz riskiem

No 7. jūlija Polija atjauno kontroli pār pārvietošanos uz robežām ar Lietuvu un Vāciju. Par to vēsta Polijas valdības mājaslapa. Lēmums skaidrojams ar atbildes pasākumiem “uz mainīgo migrācijas situāciju un Berlīnes rīcību, kas turpina stingro robežpolitiku attiecībā uz migrantiem”.

Lēmums pieņemts pēc atbildīgo dienestu sanāksmes ar Polijas premjerministra Donalda Tuska, Polijas Republikas premjerministra vietnieka Vladislava Kosinjaka-Kamiša un Polijas iekšlietu un administrācijas ministra Tomaša Semoņaka piedalīšanos.

"Mēs atjaunojam pagaidu kontroli uz Polijas robežas ar Vāciju un Poliju ar Lietuvu. Lēmums stāsies spēkā pirmdien, 7. jūlijā. Līdz tam laikam attiecīgajiem dienestiem, pirmām kārtām Robežsardzes dienestam, ir pienākums šo operāciju sagatavot loģistiski," informēja Donalds Tusks.

Polijas valdība atgādina, ka iepriekš Vācija atjaunoja robežkontroli uz savām robežām. Galvenais Vācijas rīcības iemesls bija migrācijas maršruts caur Baltkrieviju un Poliju uz Eiropas Savienības iekšieni. Neskatoties uz Polijas valdības milzīgo efektivitāti austrumu robežas stiprināšanā, Berlīne atkal pagarinājusi robežkontroles darbību līdz 2025. gada 15. septembrim.

"Apmēram pirms mēneša prakse uz Polijas-Vācijas robežas krasi mainījās. Vācijas puse faktiski atsaka ieceļošanu migrantiem, kuri no dažādiem virzieniem dodas uz Vāciju, piemēram, patvēruma saņemšanai," Donalds Tusks skaidroja iemeslus, kāpēc Polijā tiek atjaunota analoģiska kontrole.

Polijas premjers uzsver, ka pārrunājis šo problēmu ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. "Mēs bijām Šengenas aizstāvji un paliksim brīvās pārvietošanās atbalstītāji Eiropā bez robežām un ierobežojumiem, taču vienlaikus jābūt vienādai, simetriskai visu kaimiņu gribai. Tāpēc pagaidu kontroles atjaunošanu uz Polijas-Vācijas robežas mēs uzskatām par nepieciešamu," uzsvēra Tusks.

Dienesti centīsies samazināt poļu pilsoņiem līdz minimumam negatīvās sekas. "Vajadzētu maksimāli ierobežot darbības, kas parastiem cilvēkiem varētu apgrūtināt preču, produktu pārvadāšanu, tūrismu," Donalds Tusks sniedza ieteikumus Robežsardzes dienestam.

Polijas premjers atgādināja, ka tieši viņa valsts nes galveno slogu cīņā pret nelegālo migrantu centieniem iekļūt Eiropas Savienībā. Un runa nav tikai par Polijas-Baltkrievijas robežu. Nelegālie migranti Polijā mēģina nokļūt caur Lietuvu, taču notvertie nelegālie tiks atgriezti atpakaļ saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, brīdināja Donalds Tusks.

"Mēs esam ieguldījuši daudz pūļu, naudas, sviedru, diemžēl pat asiņu, lai Polijas-Baltkrievijas robeža būtu droša. Taču situācija uz Latvijas-Baltkrievijas un Lietuvas-Baltkrievijas robežas nav tik droša kā pie mums, tāpēc mums ir jāveic izlēmīgi pasākumi," skaidroja premjerministrs.

Polijas cīņas efektivitāti pret nelegālajiem robežšķērsojumiem Donalds Tusks vērtē 98% līmenī. Polijas Ministru kabineta vadītājs piebilda, ka Polija pārliecinās Lietuvu, Latviju un citas Eiropas valstis ciešāk strādāt pie naidīgas rīcības bloķēšanas uz austrumu robežas un cilvēku kontrabandas.

Robežkontroles dēļ var palielināties robežas iziešanas laiks, īpaši maksimuma stundās, kas var novest pie aizkavēšanās un rindām. Autovadītājiem līdzi jābūt personu apliecinošiem dokumentiem un robežšķērsošanas tiesībām (pasei vai ID kartei), kā arī transportlīdzekļa dokumentiem.

2. jūlijā Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro Varšavas lēmumu pārrunāja ar Polijas kolēģi Tomašu Semoņaku. Igaunijas iekšlietu ministrs izprot Polijas satraukumu par migrācijas spiedienu, taču ir pārliecināts, ka robežkontroles atjaunošana var būt tikai pagaidu pasākums un uzsvēra, ka kontroles atjaunošanai jābūt īstermiņa un netraucējošai Eiropas Savienības pilsoņu pārvietošanai Šengenas zonas robežās.

Pēc Igaunijas iekšlietu ministra Igora Taro teiktā, Semoņaks apstiprinājis, ka Polija koncentrējas uz nelegālās migrācijas savaldīšanu un centīsies pēc iespējas mazāk traucēt likumpaklausīgo pilsoņu pārvietošanos.

"Mūsu pastāvīgais mērķis ir droši aizsargātas ārējās robežas, un tā ir ķīla cilvēku brīvas pārvietošanās saglabāšanai," norādīja Igaunijas iekšlietu ministrs. "Kontroles atjaunošana uz Eiropas Savienības iekšējām robežām sagrauj visu mūsu līdzšinējo darba loģiku."

Igors Taro norādīja uz riskiem biznesam Polijas lēmuma dēļ. "Nesenā pagaidu kontroles pieredze Covid-19 krīzes laikā ir brīdinošs piemērs, kad kontroles atjaunošanas dēļ būtiski cietis preču apgrozījums. Tas noteikti jāņem vērā, atjaunojot kontroli, lai minimizētu tās kaitīgo iedarbību. Tāpat jādomā par daudziem es pilsoņiem, kuri vasarā brauc caur Poliju uz Vāciju vai Lietuvu, un pilnīga robežkontrole būtiski ietekmēs viņu ceļojumus."

2025. gada pirmajos četros mēnešos es valstis, kas robežojas ar Baltkrieviju, fiksējušas vismaz 8 444 nelegālās robežšķērsošanas mēģinājumus, maijā vēstīja laikraksts "Harta '97". No tiem Polija novērsusi vismaz 5 889 mēģinājumus, Latvija - 1 991, bet Lietuva - 564 mēģinājumus.

Absolūtajos skaitļos 2025. gadā vērojams nelegālās migrācijas mēģinājumu kopskaita samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, taču maijā tika fiksēts migrantu aktivitātes pieaugums, īpaši uz Polijas robežas.

2025. gada maijā fiksēti 6 800 mēģinājumi, kas ir rekords kopš gada sākuma, jūnija sākumā vēstīja portāls "Harta '97". Polija fiksējusi 63,6% no visiem mēģinājumiem, Latvija - 32,9%, bet Lietuva - 3,5%.

Lietuvas un Polijas robeža daļēji sakrīt ar tā dēvēto Suvalku koridoru - aptuveni 65 kilometrus plato sauszemes posmu starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju. Drošības eksperti vairākkārt norādījuši, ka karadarbības sākuma gadījumā šis koridors, līdz ar to arī robeža starp Lietuvu un Poliju, var izrādīties bloķēta.