Igaunija gatava uzņemt F-35 iznīcinātājus, kas spēj nest kodolieročus
Pēc tam, kad Lielbritānija NATO samitā Hāgā paziņoja, ka iegādāsies ASV iznīcinātājus, kas spēj nest atomieročus, lai atbalstītu NATO kodolieroču misiju, Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs apliecināja Igaunijas gatavību uzņemt tādas sabiedroto lidmašīnas savā teritorijā, vēsta laikraksts "Postimees".
Pekurs norādīja, ka F-35 iznīcinātāji Igaunijā ir bijuši jau agrāk un ka tuvākajā nākotnē F-35 iznīcinātāji atkal sargās Igaunijas gaisa telpu. "Ja dažiem no tiem, neatkarīgi no valsts, ir arī divējāda lietojuma kodolieroču spējas, tas nemaina mūsu nostāju attiecībā uz F-35 uzņemšanu. Protams, mēs esam gatavi uzņemt sabiedrotos," Igaunijas aizsardzības ministrs sacīja "Postimees".
Šonedēļ notikušā NATO samita laikā Lielbritānija paziņoja, ka iegādāsies 12 iznīcinātājus F-35A, kas spēj nest kodolieročus.
Kopš Aukstā kara beigām Lielbritānijas kodolatturēšanu nodrošinājušas tikai raķetes, kas atrodas četrās kara flotes zemūdenēs "Vanguard".
F-35A, ko ražo ASV uzņēmums "Lockheed Martin", ir F-35B variants, ko jau izmanto Lielbritānija, bet papildus parastajiem ieročiem tas var nest arī kodolgalviņas.
Karaliskie gaisa spēki jau sen ir lūguši iegādāties šo lidmašīnu.
Nepieciešamību pastiprināja Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā. Pilna mēroga iebrukuma sākumā 2022.gadā Francijai un ASV bija iespēja veikt misijas ar kodolieročus nest spējīgām lidmašīnām, lai redzami atturētu Krieviju no nekonvencionālo ieroču izvietošanas Ukrainā. Savukārt Lielbritānija varēja paust tikai stingrus paziņojumus. Lielbritānija pašlaik pati neražo savas kodolieroču "gaiss-zeme" bumbas, un tai tās būs jāiegādājas no ASV.
Vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Vācijai un Nīderlandei, ir lidmašīnas, kuras var nest ASV kodolumbas un izvietot kara gadījumā, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).
Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa uzvaras pagājušā gada vēlēšanās Eiropas valstis ir apspriedušas, vai tām ir nepieciešams izstrādāt vai plašāk dalīties ar kodolumbām gadījumā, ja ASV atteiktos no kontinenta aizsardzības. Eiropā tikai Francijai un Lielbritānijai ir savas kodolumbas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka ir gatavs apspriest savas valsts kodolraķešu izvietošanu citās Eiropas valstīs, un sacīja, ka tuvākajos mēnešos noteiks sistēmu, kā to darīt.
Arī Vācija, kurai nav savas kodolaizsardzības, ir diskutējusi par to, kā papildināt tās vienošanos ar ASV par kodolmateriālu koplietošanu, lai stiprinātu atturēšanu pret Krieviju. Vācijas jaunais kanclers Frīdrihs Mercs ir aicinājis rīkot sarunas ar Lielbritāniju un Franciju par to, kā to atturēšanas sistēmu varētu paplašināt, lai tā aptvertu Vāciju un citas reģiona valstis.
