Roberta Fico populisms radikāli izmaina dzīvi Slovākijā

Pēdējos gados Slovākijas politiskajā ainavā ir notikušas žilbinošas pārmaiņas, ko raksturo politisko varas alianses nostiprināšanās ar radikālo populismu un sazvērestības teoriju paudējiem. Šo pārmaiņu centrā ir premjerministrs Roberts Fico, kurš, lai konsolidētu un saglabātu varu, arvien vairāk paļaujas uz atklātu sazvērestības teoriju piekritēju un ekstrēmistu atbalstu.

Vispirms jāmin prominentais dezinformācijas izplatītājs Peters Kotlārs, kurš patlaban ir valdības sūtnis Covid-19 pandēmijas pārvaldības izmeklēšanā, un populārais galēji labējo ekstrēmistu līderis Daniels Bombičs, kurš pašlaik atrodas pirmstiesas apcietinājumā.

Turklāt Fico politiskais spārns izmanto Eiropas Savienības (ES) "Pfizergate" skandālu, lai virzītu savu programmu, kuras pamatā ir uzticības graušana ES iestādēm un kritikas vājināšana par likuma varas vājināšanos Slovākijā.

Petera Kotlāra uzplaukums un valsts sankcionētas sazvērestības

Petera Kotlāra iecelšana par valdības oficiālo pārstāvi Covid-19 izmeklēšanā ir simbolisks piemērs tam, cik dziļi konspiratīvā domāšana ir iesakņojusies valsts iestādēs Fico vadībā. Kotlārs, kurš apgalvo, ka vakcīnas izmaina cilvēka DNS, un salīdzina vakcinētos cilvēkus ar ģenētiski modificētu kukurūzu, izmanto savu oficiālo statusu, lai izplatītu bīstamu dezinformāciju. Viņa viedoklis nav margināls interneta saturs - tagad tas ir valsts augstākās varas leģitimēts.

Medicīnas aprindas to nebūt nevēro klusējot. Vairāk nekā 360 ārsti nesen publicēja atklātu vēstuli, nosodot Kotlāra retoriku un nosaucot to par aizskarošu medicīnas zinātnes nodevību: "Mēs esam dziļi aizvainoti, ka mums, kā vienīgajai valstij ES, ir jānoskatās, kā valdības komisārs, kurš specializējies ortopēdijā un pašlaik klīniskajā praksē nestrādā, rupji apvaino uz pierādījumiem balstītu medicīnu."

Neraugoties uz šo bezprecedenta veselības aprūpes speciālistu kritiku un pat pretestību no koalīcijas partijas "Hlas" locekļiem, tostarp veselības un izglītības ministriem, Fico joprojām Kotlāru nelokāmi atbalsta. Premjers izraisīja plašu satraukumu, apturot Covid-19 vakcināciju visā valstī un uzdodot Slovākijas Zinātņu akadēmijai sagatavot 350 000 eiro vērtu ziņojumu, lai novērtētu Kotlāra apgalvojumus - šo soli sabiedrība uzskata par mēģinājumu piešķirt leģitimitāti nepamatotām teorijām.

Sabiedriskā doma tomēr rāda citu ainu. Aģentūras AKO aptauja atklāja, ka 66% slovāku noraida Kotlāra apgalvojumus par vakcīnu kaitīgumu. Tomēr starp Fico partijas "Smer", nacionālistiskās SNS un galēji labējās partijas "Republika" vēlētājiem atbalsts joprojām ir spēcīgs. Tieši šo radikālo vēlētāju bāzi Fico cenšas nomierināt, pat ja tas notiek uz sabiedrības veselības rēķina.

Viens no šīs stratēģijas būtiskākajiem rezultātiem ir Slovākijas atteikšanās atbalstīt Pasaules Veselības organizācijas Globālo pandēmijas nolīgumu. Šo lēmumu, uz ko jau ilgstoši mudināja Kotlārs, plaši kritizējušas zinātniskās iestādes un valdības mērenie locekļi.

Slovākijas Zinātņu akadēmija brīdināja, ka nolīguma noraidīšana varētu padarīt Slovākiju negatavu nākotnes pandēmijām un potenciāli pārvērst to par reģionālu infekcijas slimību izplatības epicentru. Viņu brīdinājums bija nepārprotams: neievērojot pierādītas zinātniskas metodes un veicinot dezinformāciju, tiks apdraudēta tautas veselība.

Daniels Bombičs: no ekstrēmista par politiķi

Roberta Fico politiskā alianse ar radikāliem aktīvistiem sniedzas tālāk par konspiroloģijas piekritējiem un ietver arī galēji labējos ekstrēmistus. Pazīstamais neonacistu simpatizētājs Daniels Bombičs atrodas pirmstiesas apcietinājumā par naida kurināšanu sociālajos tīklos. Tomēr viņa juridiskais atbalsts demonstrē satraucošu sakaru tīklu, kas sniedzas dziļi Fico politiskajā apkārtnē. Bombiču juridiski pārstāv bijušais tieslietu ministra Borisa Susko padomnieks un pašreizējais Fico vecākais padomnieks Davids Lindtners. Viņš ir arī aizsardzības ministra Roberta Kaliņāka dibinātā advokātu biroja "Kallan Legal" līdzīpašnieks. Šis birojs finansē Bombiča uzturēšanos Bratislavā.

Pēc Bombiča aizturēšanas vairāki valdošās koalīcijas locekļi sāka publiskus uzbrukumus tiesu varai. Partijas "Smer" līdera vietnieks Ļubošs Blaha nosodīja tiesas lēmumu, apgalvojot, ka tas iezīmējot demokrātijas beigas Slovākijā. Kultūras ministrijas valsts sekretārs un ievērojama persona dezinformācijas jomā Lukašs Mahala šo retoriku vēl vairāk saasināja, apsūdzot tiesnešus par atrašanos miljardiera Džordža Sorosa kontrolē - šādi atkārtojot Slovākijā un Ungārijā pazīstamu konspirācijas teoriju.

Šī kampaņa pret tiesu varu ir kas vairāk nekā tikai politiskais šovs vien. Tā grauj sabiedrības uzticību tieslietu institūcijām un rada bīstamu precedentu, kad tiesu lēmumi netiek respektēti, bet tiek izmantoti kā politisks ierocis. Vēl lielākas briesmas rada tas, ka šāda kampaņa motivē "Smer" vēl vairāk radikalizēt savu nostāju un pielāgot savu politiku partijas "Republika" ekstrēmistiskajam stilam.

Radikālo alianšu dilemma

Fico stratēģija uzrunāt radikālos vēlētājus nav arī bez riska. Lai gan tā palīdz saglabāt atbalstu Slovākijas galēji labējo vēlētāju vidū, tā arī rada nestabilu politisko vidi. Bombiča aizturēšana izpelnījās asu kritiku no partijas "Republika" līdera Milana Uhrīka, kurš apsūdzēja "Smer" nespējā aizsargāt vienu no savējiem. Uhrīks izaicināja koalīciju mainīt tiesisko sistēmu - ja jau tā patiešām iebilst pret Bombiča arestu -, un šī prasība parāda, cik tālu ekstrēmistiskie spēki ir gatavi iet, lai likvidētu demokrātiskās normas.

Tas nostāda "Smer" partiju nestabilā situācijā. No vienas puses, tā politiskās izdzīvošanas dēļ ir atkarīga no radikāli noskaņotiem vēlētājiem. No otras puses, "Smer" riskē zaudēt piekļuvi ES finansējumam un tās uzticamību, ja turpinās graut tiesiskumu. ES jau tāpat rūpīgi pēta demokrātijas vājināšanos Slovākijā, un jebkāda tiesu neatkarības tālāka erozija var izraisīt nopietnas finansiālas un politiskas sekas.

"Pfizergate": ērts uzmanības novēršanas manevrs

Papildus iekšpolitiskajiem manevriem Fico partija ir ķērusies arī pie starptautiskiem skandāliem, lai nostiprinātu savas pozīcijas un sagatavotu augsni iespējamam "Slovexit". Tā saucamā "Pfizergate" - strīds par īsziņu saraksti starp Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Ursulu fon der Leienu un "Pfizer" izpilddirektoru Albertu Burlu - "Smer" un tās sabiedrotajiem ir kļuvis par galveno diskusiju tematu. Pēc tam, kad Eiropas Tiesa nolēma, ka EK ir pieļāvusi kļūdu, atsakoties publiskot īsziņu saturu, "Smer" izmantoja šo lietu, lai apšaubītu ES vadības uzticamību.

"Smer" Eiropas Parlamenta deputāte Monika Beņova paziņoja, ka EK integritāte ir neatgriezeniski bojāta. "Ja ne no viena netiks pieprasīta atbildība, Komisija zaudēs jebkādas tiesības jebkurā kontekstā spriest par jebkuru dalībvalsti," viņa paziņoja.

Šo skandālu aktīvi izmanto arī pret ES noskaņotie galēji labējie spēki Slovākijā un Ungārijā, veidojot pārrobežu dezinformācijas tīklu, kura mērķis ir diskreditēt ES pārvaldību. Slovākijas dezinformācijas tīmekļa vietne "Hlavné správy" pārpublicēja valdībai draudzīgā ungāru žurnālista un Donavas institūta darbinieka Tamāša Orbāna rakstu, kurā "Pfizergate" ir novērtēts kā "lielākais korupcijas skandāls cilvēces vēsturē" un simbols cīņai par demokrātiju pret eliti, kas ir apņēmusies slēpt patiesību un aizsargāt savu varu.

Fico partija "Smer" ieņēmusi iespējami radikālāko nostāju, ko vārdos izteica Eiropas Parlamenta deputāts Ļubošs Blaha, intervijā "Hlavné správy" atklāti saistot "Pfizergate" ar ideju par Slovākijas izstāšanos no ES un tās ģeopolitiskās orientācijas maiņu. Viņš nepatiesi apgalvo, ka jaunās ES dalībvalstis faktiski zaudē naudu, pateicoties dalībai ES, un tām ir jāatbrīvojas no Eiropas "neokoloniālisma".

Ceļā uz autoritāru nākotni?

Viens no visvairāk satraucošajiem šīs politiskās attīstības aspektiem ir ekstrēmistiska pasaules skatījuma normalizēšana, kas notiek tādā tempā, kādu neviens nevarēja iedomāties. Vēl pirms trim gadiem konspirācijas teoriju piekritēju, piemēram, Kotlāra, vai ekstrēmistu, piemēram, Bombiča, popularizēšana bija marginālu partiju privilēģija. Šodien tā ir Slovākijas valdošās partijas galvenā stratēģija.

Daudzi politiskie novērotāji Slovākijā šādu iznākumu negaidīja. Fico agresīvā retorika 2023.gada vēlēšanu kampaņas laikā tika plaši interpretēta kā pagaidu pasākums, lai mobilizētu savu elektorātu un atgūtu varu. Reti kurš varēja iedomāties, ka viņš pēc "Smer" vadītā kabineta izveidošanas šo kursu turpinās. Tomēr radikāli noskaņoto vēlētāju ietekme izrādījās spēcīgāka, nekā tika uzskatīts.

Šī tendence var neapstāties pie Slovākijas robežām. Fico kursa maiņa ir jāuztver kā brīdinājums par populisma loģikas izplatīšanos Centrāleiropā. Bijušais Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs, lai gan parasti uzskatīts par savos uzskatos mērenāku, ir jau apliecinājis savu gatavību atspoguļot sabiedrības noskaņojumu, ja tas ir politiski izdevīgi. Ja pēcvēlēšanu aprēķini liecinās par šāda soļa izdevīgumu, viņš savā nākamajā valdībā var uzaicināt ne tikai galēji labējo SPD, bet arī sarkanbrūno "STAČILO!" vai pret zaļajiem noskaņoto partiju "Motorists". Šāds precedents taču jau ir.

Vēl satraucošāki ir pieaugošie "Smer" pārstāvju paustie aicinājumi pilnībā pārskatīt Slovākijas dalību ES. Tie nav tikai Ļuboša Blahas paziņojumi vien. Līdzīgas piezīmes izteicis arī parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Tibors Gašpars, un tās atklāti atbalstīja pats premjerministrs.

Fico pašreizējā stratēģija ir bīstams populisma, ekstrēmisma un oportūnisma maisījums. Dodot varu konspiroloģijas piekritējiem, piemēram, Peteram Kotlāram, un aizstāvot ekstrēmistus, piemēram, Danielu Bombiču, viņš ne tikai cenšas iegūt radikālo vēlētāju atbalstu, bet arī grauj zinātnes, taisnīguma un demokrātiskas pārvaldības pamatprincipus. "Pfizergate" skandāla izmantošana atklāj vēlmi destabilizēt Eiropas institūcijas, lai gūtu iekšpolitisku labumu.

Arī kaimiņvalstī Polijā atkal ir vērojams līdzīgu noskaņojumu popularitātes pieaugums. Nesenajās prezidenta vēlēšanās panākumus guva galēji labējie politiķi Gžegožs Brauns un Slavomirs Mentcens. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, cik ātri ekstrēmistu retorika var atrast atbalstītājus pat valstīs, kas ilgu laiku tika uzskatītas par stabilām.

Slovākija šodien ir kā brīdinājuma signāls. Ja Fico un viņa sabiedrotie spēs pagriezt sabiedrisko domu pret dalību ES - pie kā viņi acīmredzami strādā -, "Slovexit" var kļūt par šokējošu realitāti. Tas satricinātu ES vienotību līdz pašiem pamatiem un iedrošinātu radikāļus visā kontinentā. Sekas ir grūti iedomāties, bet tikpat grūti pirms trim gadiem bija iedomāties šodienas Slovākijas politisko ainavu.

Raksta autore - Eva Mihočova, "Visegrad Insight"