"Neesam šeit, lai dzīvotu no pabalstiem" - Anglijas latviešus sarūgtina britu premjera sacītais

Vieni latvieši Kamerona politiku sauc par fašistisku, citi atkal britu premjeru dēvē par „normālu veci”.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Kamerons nācis klajā ar sliktām ziņām imigrantiem – ja plānu īstenos, iebraucējiem vispirms būs krietni jāpasvīst, lai varētu lūgt karalistei pabalstus. Kamerons izteicies, ka Lielbritānija vienmēr bijusi viesmīlīga pret imigrantiem, taču sistēmai jābūt kontrolējamai, taisnīgai un balstītai valsts interesēs.

Ja nākamā gada maijā Kameronu pārvēlēs, viņš sola, ka reformas būs galvenā prasība turpmākai Lielbritānijas dalībai Eiropas Savienībā. Premjers uzskata, ka viņam izdosies mainīt bloka migrācijas politiku un vēlas valsts palikšanu Eiropas Savienībā, par ko 2017. gadā plānots referendums.

Kamerons piedāvā: liegt iebraucējiem no citām ES dalībvalstīm pirmo četru gadu laikā tiesības uz nodokļu atlaidēm un bezmaksas pašvaldības mājokli; atņemt imigrantiem tiesības saņemt pabalstus par bērniem, kuri dzīvo ārpus Apvienotās Karalistes; izraidīt imigrantus, ja pusgadu pēc ierašanās viņi neatradīs darbu; ierobežot imigrantu tiesības pārvest uz Lielbritāniju savus radiniekus; palielināt aizlieguma termiņu atkārtoti valstī iebraukt diedelniekiem un krāpniekiem, kas izraidīti no Lielbritānijas; aizliegt valstī strādāt pilsoņiem no nesen ES uzņemtajām valstīm, kamēr to ekonomika neintegrēsies blokā.

Kamerons teic, ka dāsnā pabalstu sistēma pievelk migrantus kā magnēts. Gada laikā imigrācija Lielbritānijā pieaugusi pusotru reizi. Laikā no 2013. gada jūnija līdz šā gada jūnijam uz imigrantu rēķina iedzīvotāju skaits pieaudzis par 260 000 cilvēku. Kemerons vēlas šo pieaugumu samazināt līdz 100 000 ļaužu.

„Kamerona politika ir fašistiska”

Karīna Bērziņa jau teju divarpus gadus dzīvo un strādā Anglijā. Dzīve Linkolnā nav rožaina – smagi jāstrādā, nācies izbaudīt arī „bezdarbnieka priekus”, skumjas par tēvzemi, bet praktiskā dzīve ir nokārtota. Protams, to apēno Kamerona paziņojumi. Karīna Bērziņa par britu premjeru un viņa pēdējiem izteikumiem Kasjauns.lv teic:

„Kameronu nīst iebraucēji un par viņu ņirgājas briti, īpaši pēc viņa paziņojuma, ka nepieciešams izglītot britu jauniešus tā, lai viņi varētu strādāt rūpnīcās. Ko tad viņi iesāktu, ja mūsu nebūtu! Liela daļa britu dara tā: pastrādā pāris mēnešus un tad dzīvo sešus mēnešus uz bezdarbnieka pabalsta. Biju kursos, kuros mums bija jāstāsta par savu darba pieredzi. 40 - 50 gadu vecs vīrietis paziņoja, ka nekad nav strādājis, bet tagad nolēmis pamēģināt...

Visvairāk mani pārsteidza Kamerona vēstījums, ka iebraucējiem jāmaksā bezdarbnieka pabalsts tikai trīs mēnešus un ja tad nevar atrast darbu, viņi jāizraida no valsts.

Kamerona politika ir fašistiska, taču medaļai ir arī otra puse - šurp no mazattīstītām (ar to es nedomāju Latviju!) valstīm nebrauc tie gaišākie prāti. Te ir daudz tādu iebraucēju, kas negrib strādāt, negrib apgūt valodu, negrib integrēties, bet ļoti ātri „izzondē”, kādi labumi viņiem pienākas un tad nu izmanto visu, lai tikai nebūtu jāstrādā, lai varētu dīki slaukt šo valsti. Tādu dēļ jācieš visiem.

Pabalstus par bērniem, kas dzīvo ārpus Apvienotās Karalistes, arī nevajag maksāt! Lai maksā tā valsts, kurā viņi aug, jo nav garantijas, ka reiz šie bērni būs Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāji. Par radinieku pārvešanu... atkal strīdīgs jautājums. Ja es atbraucu šurp un vēlos pārvest mammu un māsu - tā ir viena situācija, bet, kad atbrauc viens cilvēks no kādas Āfrikas valsts un pēc tam grib vēl pārdesmit ļaužu atvilkt... Un tādu ir daudz.

Šeit ir veseli sveštautiešu kvartāli, kur mums un arī britiem bail kāju spert, bet Kamerons nevar atļauties nosaukt atsevišķas valstis, kuru pilsoņi netiek gaidīti, nākas vērsties pret visiem. Mēs dzīvojam uz salas, un tā nav bezizmēra. Problēmas sakne jau neslēpjas tajā apstāklī, ka mēs atņemam britiem darbu, bet tajā, ka cieš valsts ekonomika no nekontrolējamā iebraucēju pieplūduma un visi tik gaida, ko Anglija dos viņiem, paši nedodot neko.

Latviešiem, kas vēlas palikt Lielbritānijā, iesaku kārtot vismaz pastāvīgā iedzīvotāja statusu un, kad pienāks likumā noteiktais laiks - arī pilsonību”.

Lielbritānijas ziemeļos – Bredfordā jau piecus gadus mītošais Māris Stalidzēns Kasjauns.lv piebilst: „Es nevaru „aplikt” valsti, kurā dzīvoju, bet mazatalgotus un smagus darbus briti nestrādā. Pirms kādiem diviem gadiem te bija ap četriem miljoniem ārzemnieku, kuri strādāja algotu darbu. Tagad to ir krietni vairāk...

Kamerons ir normāls vecis, kuram pirmajā vietā ir Apvienotā Karaliste, bet pēc tam ES. Latvijā gan ir savādāk. Latvieši Apvienotajā Karalistē ir cieņā, jo labi strādā. Es savulaik Bedfordā runājos ar Latvijas vēstnieku Lielbritānija Andri Teikmani un viņš teica, ka Kamerons vāc sev punktus”.

„Anglijas karaliene man ir devusi ļoti daudz”

Lankašīras grāfistē jau vairākus gadus dzīvo Ainārs Ozols saka paldies karalienei Elizabetei II un neklausās, ko saka britu premjers:

„Mistera Kamerona izteikumus neuztveru nekādi. Es ticu karalienei Elizabetei un vēlu viņai vēl ilgus gadus labu veselību un ticu, ka Viņas Augstība man ir devusi ļoti daudz - sākot ar pašvaldības dzīvokli. Latvijā man būtu jāstāv rindā pēc dzīvokļa vismaz 50 gadus, bet šeit es to dabūju divos mēnešos. Lūk, tā.! Un vēl - man šis dzīvoklis ir ar izpirkuma tiesībām, un tā nauda, kas tiek maksāta par īri, aiziet tajā summā par izpirkšanu”.

Uz Angliju pārcēlusies Līva Gabre uzskata, ka Kamerona idejas viņas dzīvi neietekmēs, bet, ja ietekmēs viņa kļūs par Britānijas karalistes pilsoni:

„Tikko izlasīju Kamerona runu. Ja godīgi, tad ierobežojumi, ko viņš vēlas ieviest imigrantiem, savā ziņā ir vajadzīgi, jo ierobežos ekonomiskos tūristus un piesaistīs tos imigrantus, kas vēlas šeit palikt ilgāku laiku. Vai šī politika ietekmēs mani? Nē, bet, ja ietekmēs, nokārtošu Anglijas pilsonību. Mani, kā imigranti gan sadusmo tas, ka tiek runāts tikai par ES imigrantiem, bet šeit ir ļoti liels daudzums imigrantu ne no Eiropas Savienības.

Turklāt šie jauninājumi, ja tos pieņems, stāsies spēkā no 2017. gada, tā ka pa lielam tie skars tos, kas tikko būs atbraukuši un jaunās dalībvalstis. Par citu latviešu imigrantu viedokli man grūti spriest, jo principā nepazīstu nevienu, kas saņemtu pabalstus vai būtu bezdarbnieks. Man pazīstamajiem latviešiem drīzāk ir sāpe par to, kā un kam šos pabalstus piešķir, jo viņus kā „jaunos vecākus” neapmierina dekrēta naudas piešķiršanas ilgums un tas, ka viņiem nepienākas „child tax credit” (īpašs pabalsts par bērnu audzināšanu, ja vecāku ienākumi ir mazi), jo kopējie ienākumi ir bijuši pārāk lieli”.

Londonā strādājošais un studējošais Jānis Kaņepājs – Geiba atbalsta britu premjera nostāju un saka: „Mana nostāja pabalstu lietās ir loti līdzīga Deivida Kamerona nostājai. Tāpēc, ka ļoti daudz cilvēku uz Apvienoto Karalisti brauc tikai tāpēc, ka te ir viegli dabūt pabalstus, un tas ir novedis pie daudzām ekonomiskām problēmām. Uzskatu, ka ir pareizi ierobežot vieglo piekļuvi pabalstiem. Bet tas būtu jāpiemēro attiecībā uz visiem imigrantiem, ne tikai ES pilsoņiem. Es, piemēram, neesmu saņēmis nevienu pabalstu, kopš atrodos Lielbritānijā, un man zināmie pazīstamie arī tādus nesaņem.

Jābūt kontrolei. Par tās nepieciešamību liecina kāds atklājums vienā no Londonas pašvaldības iestādēm. Tur kāds cilvēks gadiem ilgi bija palīdzējis saviem draugiem un radiem iekļūt Britānijā un tikt pie daudziem pabalstiem (jāpiebilst, ka šie cilvēki nebija no ES dalībvalstīm).

Piemēram, ja runājam par bezdarbnieku pabalstiem, tad es nezinu nevienu ES valsti, kurā to piešķirtu tāpat vien, bez darba stāža. Īrijā, ja nemaldos, tev ir jānostrādā divi gadi. Neviena valsts nav labdarības organizācija, kāpēc Apvienotajai Karalistei tādai jābūt?

Neuzskatu, ka tas, ko ir paziņojis Lielbritānijas premjers, ir kaut kas šausminošs. Piekrītu tam, ka ir jābūt samērības līmenim. Man vienīgi nepatīk tas, ka valstis tiek dalītas – ES un ne ES valstis. Ja visiem, tad visiem…

Neesmu atbraucis uz Apvienoto Karalisti, lai dzīvotu uz pabalstiem. Šeit esmu tāpēc, ka manas valsts politika ir mani ierobežojusi. Ja man nav darba savā valstī, es braucu strādāt uz citu. Mans brālis strādā Zviedrijā un arī viņam nav ienācis prātā prasīt kaut kādus pabalstus.

Es vispār nesaprotu tos cilvēkus, kas uz citu valsti brauc pabalstu tūrismā. Dēļ tādiem cieš visi. Tāpēc uzskatu, ka šīs reformas ir nepieciešamas. Varbūt ne tik drastiskas, ka aizliegt jauno RS dalībvalstu pilsoņiem braukt strādāt, bet pabalstu sistēma gan ir jāmaina. Nevar būt tā, ka vieniem ir, bet citi dēļ tā cieš”.