Lavrovs sarakstījis priekšvārdu Krievijā izdotajai "rusofobiskās Lietuvas" vēstures grāmatai, kuras saturs atgādina propagandu pirms iebrukuma Ukrainā
Maskavas Starptautisko attiecību valsts institūta paspārnē esošā izdevniecība “Meždunarodnije otnošeņija” (“Starptautiskās attiecības”) šī gada pavasarī izdevusi biezu grāmatu “Lietuvas vēsture”, kurai priekšvārdu sarakstījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Grāmatā ierasti cildināta Krievijas impērijas un Padomju Savienības vara Lietuvā, šaustīti “neonacisti” un “rusofobi” mūsdienu Lietuvā, bet Lavrovs priekšvārdā norāda, ka Baltijas valstis, tostarp Lietuva, “valsts politikā ir pacēlušas viltotu vēsturisku naratīvu izmantošanu, lai veicinātu pret Krieviju vērstu un “rusofobisku” noskaņojumu”.
Grāmata prezentēta Baltijas federālajā universitātē Kaļiņingradā, to sagatavoja deviņu autoru kolektīvs “Demokrātijas problēmu pētniecības fonda” direktora un Ukrainas “denacifikatora” statusā pabijušā Maksima Grigorjeva vadībā. Autoru skaitā ir uz Krieviju aizbēgušais lietuviešu politologs, bijušais Sociālistiskās tautas frontes līdzpriekšsēdētājs Ģiedrus Grabausks, kurš ir pazīstams kā Lietuvā par spiegošanu Krievijas labā notiesātā politiķa Aļģirda Palecka sabiedrotais.
Priekšvārdā Lavrovs uzsver nepieciešamību “objektīvi izskatīt pagātni”, sevišķi “uz vēstures revīzijas mēģinājumu fona politiskās konjunktūras vajadzībām”. Tiesa, jau pašā grāmatas sākumā norādīts, ka “Lietuvas valsts rašanās būtībā saistīta ar notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā”, bet neatkarīgās Lietuvas valsts vēsture aprakstīta “labākajās” padomju un Krievijas propagandas tradīcijās, slavinot Krievijas impērijas un Padomju Savienības okupācijas laikus, peļot Lietuvas rietumniecisko kursu, dalību Eiropas Savienībā un NATO, kā arī tās reakciju uz Krievijas invāziju Ukrainā.
Kritizējot šo garadarbu, Viļņas Vītauta Dižā universitātes profesors Gintauts Mažeiķis norādīja, ka darbā tiek apgalvots, ka lietuviešu nācija un valoda neeksistē, bet Lietuvas nacionālo valsti radījuši slāvi un Krievija. “Lietuvas eksistences noliegums ļoti līdzinās ukraiņu kā nācijas noliegumam,” viņa teikto citē Lietuvas raidsabiedrība LRT.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris to nosauca par “naidīgas darbības instrumentu pret kaimiņvalstīm”. “Tiek apšaubīts valstiskums, vēsture, vērtības, simboli, bet arī pamatots Krievijas imperiālisms un agresija pret kaimiņvalstīm. Mēs to redzējām agrāk, redzam arī tagad — tas ir vēl viens piemērs,” viņš paziņoja. Krievija kā agresīva valsts “meklē un meklēs dažādus naratīvus, lai pamatotu savas darbības”.
Jāpiebilst, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins jau 2021. gadā publicēja rakstu “Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību”, kurā paziņoja, ka krievi un ukraiņi ir “viena tauta”, bet Ukraina kā valsts radusies pateicoties boļševiku līderim Vladimiram Ļeņinam. To pašu viņš atkārtoja, 2022. gada 21. februāra garajā televīzijas vēstures “lekcijā”, atzīstot paša izveidotās Donbasa separātistu “tautas republikas”, kad paziņoja, ka Ukrainu pilnībā ir izveidojusi boļševiku Krievija. Ķēmojoties līdzi savam līderim, arī citi Krievijas politiķi un propagandisti pastāvīgi apšaubījuši Ukrainas kā valsts un ukraiņu kā tautas tiesības pastāvēt.
