Lavrovs apšauba Zelenska pilnvaras: kā parakstīt miera līgumu ar personu, kuras leģitimitāte pat Ukrainā tiek apšaubīta?

Aprakstot ASV vadīto aicinājumu uz pilnīgu, 30 dienu pamieru kā taktiku “noslēgsim pamieru un tad redzēsim,” Lavrovs uzstāja, ka vispirms jāatrisina kara “saknes cēloņi.”

“Mēs jau esam izgājuši cauri šādām lietām, mēs to vairs nevēlamies,” sacīja Lavrovs, atsaucoties uz neveiksmīgajām sarunām starp Maskavu un Ukrainu pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma 2022. gada februārī.

ASV prezidents Donalds Tramps martā ierosināja pilnīgu pamieru. Ukraina tūlīt piekrita, un iniciatīvu atbalstīja Kijivas Eiropas sabiedrotie. Krievija konsekventi atteicās, kulminējot ar telefonsarunu 19. maijā starp Trampu un Vladimiru Putinu, kuras laikā Krievijas prezidents vēlreiz noraidīja priekšlikumu, vietā uzsverot sarunas par “memorandu attiecībā uz iespējamu nākotnes miera līgumu.”

Lavrovs arī apsūdzēja Eiropas līderus, tostarp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Starmeru un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, par to, ka viņi spieduši Trampu pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Tāpat Lavrovs atkārtoja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nav leģitīms.
“To atzīst pat pašā Ukrainā. Tāpēc, kad līgums būs gatavs — un tas nav nemaz tik droši, ka tas notiks rīt — tam jābūt veidotam tā, lai nepieļautu atkārtot to, ko paveica apvērsuma veicēji, kas 2014. gadā ar asiņainu valsts apvērsumu sagrāba varu. Tikai tad mēs izvērtēsim, kuras Ukrainas varas iestādes ir leģitīmas.”

“Krievijas prezidents Vladimirs Putins skaidri paudis mūsu nostāju par Zelenska un viņa režīma leģitimitātes līmeni. Putins uzsvēra, ka mēs nepārtraucam kontaktus ar viņu un viņa administrāciju, lai vienotos par tāda līguma principiem, kas apmierinātu visas puses. Taču, kad pienāks laiks līgumu parakstīt, jautājums par leģitimitāti kļūs ļoti svarīgs, jo, ja līgumu parakstīs personas, kuru leģitimitāte, maigi sakot, nevienam nešķiet pārliecinoša, tad šo vienošanos var apšaubīt,” sacīja Lavrovs.

“Pašreiz galvenais uzdevums ir sagatavot spēcīgu miera līgumu, kas nodrošinātu ilgtermiņa, stabilu un taisnīgu mieru — tādu, kas nerada drošības draudus nevienai pusei. Šajā gadījumā mūsu bažas ir par Krievijas Federāciju. Līgumam jānovērš jebkādas tiesību pārkāpšanas pret krieviem un krievvalodīgajiem, kas būtu pretrunā ANO hartai, kura aizliedz diskrimināciju reliģijas vai valodas dēļ. Eiropa, ieskaitot Lielbritāniju, ir cilvēktiesību aizstāve. Esmu minējis piemēru: Izraēlā arābu valoda nav aizliegta; arābu valstīs nav aizliegta ivrits; Īrijā nav aizliegta angļu valoda. Jūs pat nespētu iedomāties, ja būtu otrādi. Taču Ukrainā var aizliegt visu, kas ir krievisks. Un jūs klusējat,” izteicās Lavrovs.

Par sarunām ar ASV Lavrovs uzsvēra, ka “ir svarīgi būt reālistiem”: “Mēs esam politiski skaidrprātīgi cilvēki, un ir ļoti svarīgi nepakļauties ilūzijām. Ir jābūt reālistiem un jāapzinās, ka daudzas reizes ASV ir strauji mainījušas savu nostāju (…) mēs to ņemam vērā, plānojot savus soļus.”

Kā zināms, Krievija un tās amatpersonas, tostarp Sergejs Lavrovs, regulāri ir apšaubījuši Volodimira Zelenska leģitimitāti kā Ukrainas prezidentu. Šī retorika ir daļa no Krievijas propagandas un politiskās stratēģijas, lai diskreditētu Ukrainas valdību un pamatotu savas militārās un politiskās darbības pret Ukrainu.