Pasaulē

Tramps: "Es nezinu, vai man ir jāievēro konstitūcija!"

Nils Zālmanis

Jauns.lv

Pavisam nesen pagāja 100 dienas, kopš ASV prezidents Donalds Tramps savā inaugurācijā nodeva amata zvērestu, solot “godīgi pildīt Savienoto Valstu prezidenta amatu un, cik būs manos spēkos, saglabāt, aizsargāt un atbalstīt Savienoto Valstu Konstitūciju”, un izrādās, tas viss ir veiksmīgi aizmirsts. Intervijā NBC viņš apgalvoja, ka nezina, vai viņam kā ASV prezidentam būtu jāievēro ASV konstitūcija. 

Tramps: "Es nezinu, vai man ir jāievēro konstitūci...

Svētdien demonstrētajā plašajā intervijā “NBC News” raidījumam “Meet the Press” Tramps pauda šaubas, vai viņam ir pienākums ievērot ASV konstitūciju un tās piekto labojumu, kas paredz ikviena cilvēka tiesības uz pienācīgu lietas izskatīšanu saistībā ar viņa administrācijas veikto cilvēku masveida deportēšanu.

Trampam tika jautāts, vai viņš piekrīt valsts sekretāra Marko Rubio viedoklim, ka gan ASV pilsoņiem, gan nepilsoņiem ir tiesības uz pienācīgu lietas izskatīšanu, kā to paredz konstitūcijas piektais labojums. “Es nezinu,” atbildēja Tramps. “Es neesmu jurists. Es nezinu.”

Kad intervētāja norādīja, ka konstitūcijas piektais labojums tiešā tekstā paredz, ka “nevienam cilvēkam” nedrīkst “atņemt dzīvību, brīvību vai īpašumu bez likumā paredzētās kārtības”, Tramps atkārtoti apgalvoja, ka neko nezina. “Es nezinu,” viņš sacīja. “Šķiet, ka tā varētu būt teikts, bet ja jūs runājat par to, tad mums būtu miljons vai 2 miljoni vai 3 miljonu tiesas procesu. Mums ir tūkstošiem cilvēku, starp kuriem ir slepkavas, narkotiku tirgotāji, kā arī sliktākie cilvēki uz zemes, visbīstamākie cilvēki uz zemes, un mani ievēlēja, lai viņus patriektu ratā no šejienes, un tiesas man traucē to darīt.”

Kad Trampam atkal vaicāja, vai viņam kā prezidentam ir jāpilda konstitūcijas prasības, Tramps atkal bija nezinītis. “Es nezinu. Man jāatbild, vēlreiz sakot, ka man ir brīnišķīgi juristi, kas strādā manā labā, un viņi, protams, sekos Augstākās tiesas teiktajam.” “Tas, ko jūs sakāt, nav tas, ko es dzirdēju sakām Augstāko tiesu. Viņiem ir cita interpretācija.”

Tieslietu eksperti kanālam “ABC News” paskaidroja, ka ASV konstitūcijas piektais labojums neatšķir pilsoņus no nepilsoņiem, un Augstākā tiesa ir nolēmusi, ka nelegālajiem imigrantiem ir tiesības uz taisnīgu tiesu procesu saskaņā ar piekto un četrpadsmito labojumu. “Pat prezidentam Trampa ļoti apbrīnotais tiesnesis Skalia [bijušais ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalia (1936-2016) — red.] atzina, ka piektā grozījuma nepārprotamā valoda skaidri paredz, ka ikviens “cilvēks”, ne tikai Amerikas pilsoņi, ir tiesīgs saņemt pienācīga procesa aizsardzību,” sarunā ar “ABC News” izteicās Ziemeļkarolīnas Universitātes konstitucionālo tiesību eksperts Maikls Gerhards.

“Tas, ka prezidents Tramps neatzīst, ka viņš deva zvērestu atbalstīt un aizstāvēt konstitūciju, ir precedenta notikums Amerikas vēsturē,” viņš sacīja. “Lielākā daļa prezidentu nav bijuši juristi, bet ikviens prezidents, izņemot Trampu, ir atzinis, ka katram federālajam amatpersonām, tostarp prezidentam, ir pienākums ievērot konstitūciju.”

Jāpiebilst, ka kopš atgriešanās Baltajā namā Tramps regulāri mēdz piemērot sev diktatora frenci ar dažādiem provokatīviem izteikumiem, piemēram, liekot saprast, ka viņš stāv pāri likumam, jo glābj valsti.

Turpinot paust savu vēlmi par faktiskas diktatūras ieviešanu ASV, Tramps svētdien žurnālistiem paziņoja, ka pacentīsies iecelt tādus tiesnešus, kuri neapstrīdētu viņa deportācijas plānu. “Mums vajag tiesnešus, kas nepieprasīs tiesas procesu katram nelegālajam imigrantam,” viņš sacīja. “Mums ir miljoniem šeit nelikumīgi iekļuvušo cilvēku, un mēs nevaram katram cilvēkam rīkot tiesas procesu. Tas nozīmētu miljoniem tiesas procesu.”

Trampa izteikumi izpelnījās asu kritiku. “Vēl neamerikāniskāk nav iespējams būt,” mikroblogošanas vietnē “X” rakstīja Senāta demokrātu līderis Čaks Šumers. Viņam piekrita arī republikāņu senators Rends Pols: “Konstitūcijas ievērošana nav ieteikums.”

“Šokējoši, ka esošais prezidents izturas pret konstitūciju kā pret traucēkli,” uzskata Amerikas Imigrācijas lietu juristu asociācijas bijušais prezidents Deivids Leopolds. “Mēs nevaram vienkārši pieņemt, ka valdība ir gan tiesnesis, gan zvērinātie, gan soda izpildītājs,” viņš izteicās. “Tas nebija šīs valsts pamatos. Tāda ir autoritāra valsts. Mēs neesam autoritāra valsts, mēs esam konstitucionāla republika.”

Vairāki federālie un štatu tiesneši visā ASV ir pasludinājuši spriedumus, ar kuriem apturēti Donalda Trampa izpildrīkojumi, jo īpaši saistībā ar viņa centieniem nelegālo imigrantu deportēšanā. Trampa administrācijas oponenti apgalvo, ka viņš ir apspiedis vai ignorējis konstitūcijā nostiprinātās tiesības, steidzoties deportēt migrantus, nereti bez pienācīga juridiska procesa.

Viens no skandalozākajiem gadījums ir ap 2011. gadu no Salvadoras nelegāli imigrējušā Mērilendas štata iedzīvotāja Kilmara Armando Abrego Garsijas gadījums: viņu administratīvas kļūdas rezultātā 15. martā deportēja uz Salvadoras bēdīgi slaveno megacietumu, kur sevišķi bīstamus noziedzniekus tur necilvēcīgos apstākļos, taču Tramps paziņoja, ka negrasās panākt viņa atgriešanu ASV, jo šis cilvēks “nav džentlmenis”. Tramps pastāvīgi apgalvoja, ka šis vīrietis ir bēdīgi slavenās “MS-13” bandas loceklis, par ko liecinot viņa tetovējumi, tostarp uz dūres uztetovētie MS13, taču medijos vēsta, ka fotogrāfija ir digitāli apstrādāta, pieliekot šos burtus un ciparus. Tas netraucēja Trampam intervijā ABC "uzbraukt" intervētājam, kurš mēģināja iebilst, ka nekādu uztetovēto burtu un ciparu tur nav.