
Avoti: Tramps ir ārkārtīgi dusmīgs uz Putinu; kardināli maina attieksmi pret Ukrainu

Kijivas un Vašingtonas attiecības, kas piedzīvoja ne tos labākos laikus kopš skandāla Ovālajā kabinetā februāra beigās, pēdējās dienās manāmi uzlabojušās.
Pēc gadījuma Baltajā namā situācija šķita kritiska, tomēr pēc derīgo izrakteņu vienošanās parakstīšanas analītiķi runā par izrāvienu un slavē Ukrainas diplomātiju, norādot, ka noslēgtais darījums varētu pastiprināt atbalstu no ASV puses nākotnē. Tā teikts laikraksta "The New York Times" rakstā.
Vienlaikus materiālā norādīts, ka Ukrainas un ASV attiecību uzlabošanos ietekmējuši ne tikai Kijivas veiksmīgie diplomātiskie centieni, bet arī ASV delegācijas sarunu izgāšanās ar Kremli. Raksta autors atgādina, ka ASV prezidenta īpašais pārstāvis Stīvs Vitkofs vairākas reizes ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Sarunu procesa ietvaros ASV līdera īpašais sūtnis tika uzsvērti komplimentārs un pat ieskaņoja Kremļa propagandas tēzes, taču ne šāda retorika, ne piekāpšanās, uz ko bija gatavas doties ASV, rezultātu nedeva. Sarunās Maskava turpināja bombardēt Ukrainas miermīlīgās pilsētas un prasīja ievērojami vairāk nekā tas, kam varēja piekrist amerikāņu puse.
Pēc izdevuma sarunu biedru teiktā, šāda Kremļa rīcība saniknojusi Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu. Viņi norāda, ka šobrīd ASV prezidents ir ārkārtīgi dusmīgs uz Putinu. Loma bijusi arī Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tuvināšanai ar Eiropas līderu starpniecību, ieskaitot Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru. Ukraiņu un amerikāņu līderu tikšanās Vatikānā noritēja mierīgi un produktīvi, 15 minūšu apspriešanās laikā puses saskaņoja atslēgas pozīcijas. Turklāt Tramps vairs neredz Putinā "spēcīgu līderi" kā sava pirmā termiņa gados. Tieši otrādi, tagad Krievijas diktators prezidenta acīs izskatās kā Ķīnas vasalis: Krievija kļuvusi atkarīga no Pekinas, bet tās ekonomika - novājināta kara dēļ. Šādos apstākļos ASV nav jēgas turpināt likt likmi uz Putinu.
Neskatoties uz Trampa politikas mainīgo raksturu, laikraksts uzskata par maz ticamu, ka viņš atkal novērsīsies no Ukrainas. Parakstītā vienošanās runā par viņa interesi par reģiona stabilitāti, bet iespējamā atteikšanās no Kijivas atbalsta var beigties ar nopietnām sekām - līdz pat krīzei, kas ir salīdzināma vai pat smagāka nekā amerikāņu karaspēka izvešana no Afganistānas.