“Esam radīti dzīvei, nevis nāvei!” zīmīgas lietas, ko Pāvests sociālajos tīklos vēstīja pirms nāves

Romas pāvests Francisks sociālajā tīklā "X" vienmēr ir licis uzmundrinošus un iedvesmojošus vēstījumus. Šeit ir daži no tiem, ko pāvests publicējis pēdējo mēnešu laikā:

• "Kristus ir augšāmcēlies! Šajos vārdos ir ietverta visa mūsu eksistences jēga, jo mēs neesam radīti nāvei, bet dzīvei";
• "Mēs neesam dzimuši, lai nogalinātu, bet gan lai veicinātu visu tautu izaugsmi";
• "Slimības brīžos mēs izjūtam savu trauslumu, bet arī Dieva tuvumu un līdzjūtību";
• "Mums jāatceras, ka mazi bērni vēro, saprot un atceras. Viņi uzrunā mūs ar saviem skatieniem un klusēšanu. Ieklausīsimies viņos!";
• "Dievs nekad nebeidz sapņot par to, lai mēs kļūtu par cerības, harmonijas un miera piepildītiem cilvēkiem. Lai mums pietiek drosmes sapņot par to, par ko Dievs sapņo par mums!";
• "Es vēlos, lai mēs no jauna ticētu, ka miers uz Zemes ir iespējams!";
• "Karš Sudānā turpina prasīt nevainīgus upurus. Es aicinu visas konfliktā iesaistītās puses aizsargāt savu brāļu un māsu civiliedzīvotāju dzīvības. Es ceru, ka pēc iespējas drīzāk sāksies jaunas sarunas un ka tās nodrošinās ilgstošu risinājumu."

Savā uzrunā svētdien pāvests Francisks uzsvēra, ka ir svarīgi, lai beigtos kari un konflikti. Viņš pauda cerību, ka ir iespējams panākt mieru gan Ukrainas karā, gan saistībā ar citiem konfliktiem. 

Pāvesta tradicionāla uzruna "Urbi et orbi" 

Kristus ir augšāmcēlies, alleluja! Dārgie brāļi un māsas, Priecīgas Lieldienas! Šodien Baznīcā atkal skan “alleluja” dziedājums — tas pāriet no mutes mutē, no sirds uz sirdi, un šis brīdis izraisa prieka asaras Dieva tautā visā pasaulē. No tukšā kapa Jeruzalemē mēs dzirdam negaidītu vēsti: Jēzus, kas bija krustā sists, “šeit nav, viņš ir augšāmcēlies”. Jēzus nav kapā — Viņš ir dzīvs!

Mīlestība ir uzvarējusi naidu, gaisma — tumsu, patiesība — melus. Piedošana ir uzvarējusi atriebību. Ļaunums nav izzudis no pasaules vēstures; tas pastāvēs līdz galam, taču tam vairs nav virsroka, tam vairs nav varas pār tiem, kuri pieņem šīs dienas žēlastību.

Māsas un brāļi, īpaši jūs, kas ciešat un izjūtat sāpes, jūsu klusais sauciens ir dzirdēts un jūsu asaras ir saskaitītas — neviena nav zudusi! Jēzus ciešanās un nāvē Dievs uzņēma uz sevi visu šīs pasaules ļaunumu un savā bezgalīgajā žēlsirdībā to ir uzvarējis. Viņš ir izravis velnišķo lepnību, kas saindē cilvēka sirdi un izplata vardarbību un samaitātību. Dieva Jērs ir uzvarējis! Tāpēc šodien mēs varam ar prieku saukt: “Kristus, mana cerība, ir augšāmcēlies!”.

Jēzus augšāmcelšanās patiešām ir mūsu cerības pamats. Šī notikuma gaismā cerība vairs nav ilūzija. Pateicoties Kristum — krustā sistajam un augšāmceltajam — cerība nepieviļ! Spes non confundit! Šī cerība nav bēgšana no realitātes, bet izaicinājums; tā nemaldina, bet dod spēku.

Visi, kuri tic Dievam, sniedz savas vārgās rokas Viņa stiprajai un varenajai rokai; viņi ļaujas tikt paceltiem un dodas ceļā. Kopā ar augšāmcelto Jēzu viņi kļūst par cerības svētceļniekiem, mīlestības uzvaras un Dzīvības atbruņotās varas lieciniekiem. Kristus ir augšāmcēlies! Šie vārdi iemieso mūsu dzīves patieso jēgu, jo mēs neesam radīti nāvei, bet dzīvībai. Lieldienas ir dzīvības svētki! Dievs mūs radīja dzīvībai un vēlas, lai cilvēce atkal celtos kājās! Viņa acīs katra dzīvība ir dārga! Gan bērna dzīvība mātes miesās, gan vecu un slimu cilvēku dzīvības, kas arvien biežāk daudzviet pasaulē tiek uzlūkotas kā nevērtīgas.

Kādu nāves slāpēm piepildītu pasauli mēs redzam katru dienu — karos, kas plosās dažādos pasaules reģionos! Cik daudz vardarbības mēs piedzīvojam, bieži vien pat ģimenēs, kas vērsta pret sievietēm un bērniem! Cik daudz nicinājuma tiek vērsts pret vājiem, atstumtiem un migrantiem!

Šajā dienā es vēlos, lai mēs visi atkal iemantotu cerību un atjaunotu uzticēšanos citiem — arī tiem, kas atšķiras no mums, kas nāk no tālām zemēm ar svešiem ieradumiem, dzīvesveidu un uzskatiem! Mēs visi esam Dieva bērni!

Es vēlos, lai mēs atkal ticētu, ka miers uz Zemes ir iespējams! No Svētā Kapa, Augšāmcelšanās baznīcas, kur šogad Lieldienas tiek svinētas vienlaikus katoļu un pareizticīgo tradīcijā, lai izstaro miera gaisma visai Svētajai Zemei un visai pasaulei. Es izjūtu tuvību kristiešu ciešanām Palestīnā un Izraēlā, kā arī visiem Izraēlas un Palestīnas iedzīvotājiem. Visā pasaulē pieaugošais antisemītisma vilnis ir satraucošs. Tajā pašā laikā es domāju par Gazu un tās kristīgo kopienu, kur briesmīgais konflikts turpina sēt nāvi, iznīcību un radīt dramatisku un nožēlojamu humāno situāciju. Es vēršos pie karojošajām pusēm: izsludiniet pamieru, atbrīvojiet ķīlniekus un sniedziet palīdzību badā mirstošajiem cilvēkiem, kuri ilgojas pēc miera nākotnes!

Lūgsimies par kristīgajām kopienām Libānā un Sīrijā, kas šobrīd piedzīvo trauslu pārejas posmu. Tās ilgojas pēc stabilitātes un līdzdalības savas valsts dzīvē. Es aicinu visu Baznīcu neaizmirst mīļoto Tuvējo Austrumu kristiešus savās domās un lūgšanās. Es domāju arī par Jemenas iedzīvotājiem, kas cieš no vienas no pasaules smagākajām un ilgstošākajām humānajām krīzēm kara dēļ, un aicinu visus rast risinājumus konstruktīvā dialogā.

Lai augšāmceltais Kristus dāvā mieru Ukrainai, kas posta kara plosīta, un iedrošina visas iesaistītās puses turpināt centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru. Šajos svētkos atcerēsimies arī Dienvidkaukāzu un lūgsim, lai starp Armēniju un Azerbaidžānu drīz tiktu parakstīts un ieviests galīgais miera līgums, kas ļautu reģionam piedzīvot ilgi gaidīto izlīgumu.

Lai Lieldienu gaisma iedvesmo harmonijas centienus Rietumbalkānos un stiprina politiskos līderus viņu pūlēs mazināt spriedzi un krīzes, kā arī, kopā ar reģiona partneriem, atteikties no bīstamām un destabilizējošām darbībām. Lai augšāmceltais Kristus, mūsu cerība, dāvā mieru un mierinājumu Āfrikas tautām, kuras cieš no vardarbības un konfliktiem, jo īpaši Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sudānā un Dienvidsudānā. Lai Viņš stiprina tos, kas cieš spriedzes dēļ Sāhelas reģionā, Āfrikas ragā un Lielo ezeru reģionā, kā arī tos kristiešus, kas daudzviet nevar brīvi apliecināt savu ticību.

Miera nav bez reliģijas brīvības, domu brīvības, vārda brīvības un citu uzskatu cienīšanas. Miers nav iespējams arī bez patiesas atbruņošanās! Prasība katrai tautai nodrošināt savu aizsardzību nedrīkst pārtapt bruņošanās sacensībā. Lieldienu gaisma mūs mudina nojaukt sienas, kas šķeļ un rada smagas politiskas un ekonomiskas sekas. Tā aicina mūs rūpēties citam par citu, stiprināt savstarpēju solidaritāti un veicināt katra cilvēka pilnvērtīgu attīstību.

Šajā laikā neaizmirsīsim palīdzēt Mjanmas iedzīvotājiem, kas gadiem cieš bruņotā konflikta dēļ un tagad ar drosmi un pacietību cenšas tikt galā ar postošās zemestrīces sekām Sagaingā, kurā gāja bojā tūkstošiem un ciešanas piedzīvo daudzi izdzīvojušie, tai skaitā bāreņi un sirmgalvji. Lūgsim par upuriem un viņu tuviniekiem, un sirsnīgi pateiksimies visiem brīvprātīgajiem, kas sniedz palīdzību. Pamiers, ko izziņojušas dažādas puses, ir cerības zīme visai Mjanmai.

Es aicinu visus politiski atbildīgos pasaulē nepakļauties baiļu loģikai, kas noved pie noslēgšanās no citiem, bet gan izmantot pieejamos resursus, lai palīdzētu trūcīgajiem, cīnītos pret badu un veicinātu attīstības iniciatīvas. Šie ir miera “ieroči” — ieroči, kas ceļ nākotni, nevis sēj nāvi!

Lai cilvēcības princips vienmēr ir mūsu ikdienas pamats. Saskaroties ar kara nežēlību, kas vērsta pret neaizsargātiem civiliedzīvotājiem, pret skolām, slimnīcām un humānajiem darbiniekiem, mēs nedrīkstam aizmirst, ka cieš nevis “mērķi”, bet cilvēki — katrs ar savu dvēseli un cieņu. Šajā Jubilejas gadā lai Lieldienas kļūst arī par piemērotu brīdi, lai atbrīvotu kara gūstekņus un politiskos ieslodzītos! Priecīgas Lieldienas visiem!