Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus Vācija neaicinās uz Otrā pasaules kara beigu piemiņas pasākumu
Krievijas un Baltkrievijas sūtņi netiks uzaicināti uz oficiālo pasākumu Vācijas parlamentā 8.maijā par godu 80.gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām, ceturtdien paziņojusi Vācijas parlamenta preses pārstāve. Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī, ko aktīvi atbalsta Baltkrievija, šo valstu pārstāvjus nemēdz aicināt uz Otrā pasaules kara beigu, nacistu nāves nometņu atbrīvošanas un citiem svinīgiem pasākumiem.
Plānots, ka pasākuma laikā uzrunu teiks Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, un jaunieši nolasīs laikabiedru atmiņu stāstus par kara beigām.
Vācijas Ārlietu ministrija trešdien brīdināja, ka nevajadzētu aicināt Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjus. Ministrija brīdināja, ka pastāv risks, ka piemiņas pasākumi varētu tikt "ļaunprātīgi izmantoti, lai attaisnotu [Krievijas] agresijas karu pret Ukrainu".
Ministrija ar šādu ieteikumu nāca klajā pēc tam, kad izcēlās domstarpības par Krievijas vēstnieka uzaicināšanu uz pasākumu trešdien Zēlovas augstienes kaujas piemiņai. 1945.gada aprīlī un maijā Zēlovas apkaimē notika viena no lielākajām kara nobeiguma fāzes kaujām.
Ukrainas vēstnieks Vācijā Oleksijs Makejevs kritizēja noziedzīga režīma pārstāvja piedalīšanos šajā pasākumā.
Krievijas vēstnieka dalība pasākumā Brandenburgā, netālu no Berlīnes, ir liecība tam, kā krievi izmanto Otro pasaules karu savos nolūkos, norādīja Makejevs.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Vācija ir nelokāmi atbalstījusi Ukrainu un ir bijusi otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Kijivai aiz ASV. Taču Vācija, kur nesen notika vēlēšanas un jaunā valdība vēl tikai sāks darbu, ir palikusi malā ASV prezidenta Donalda Trampa virzītajās sarunām par kara izbeigšanu Ukrainā.
Plānots, ka Bundestāgs 6.maijā sapulcēsies uz sēdi, lai apstiprinātu amatā jauno Vācijas kancleru, par kuru, gandrīz droši, kļūs konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs.
