Spānija pārtraukusi izsniegt "zelta vīzas"
Spānijā 3. aprīlī stājās spēkā likums, kas izbeidz "zelta vīzu" jeb uzturēšanās atļauju ārzemniekiem izsniegšanas programmas darbību apmaiņā pret investīcijām. Kā vēstīts Spānijas valdības mājaslapā, likums pilnībā atceļ rezidenta vīzas investoriem.
Lēmums atcelt programmu pieņemts ar mērķi palīdzēt pilsoņiem, kuriem ir grūtības piekļūt mājokļiem noteiktos rajonos, tostarp augsto nekustamā īpašuma cenu dēļ, paziņojusi Spānijas mājokļu celtniecības un pilsētas attīstības ministre Isabela Rodrigesa.
Ārzemnieki, kuri pieprasījuši "zelta vīzas", pirms likums stājies spēkā, dokumentus varēs saņemt atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem. Ārzemnieki, kuri programmas ietvaros saņēmuši uzturēšanās atļauju, to saglabās viņu dokumentos norādītajā termiņā.
Valdības paziņojumā norādīts, ka pieņemtais pasākums ir līdzīgs citu valstu, piemēram, Īrijas un Portugāles, lēmumiem un atbilst Eiropas Komisijas lēmumam, kas 2022. gadā aicināja ES dalībvalstis atcelt "visas esošās pilsonības sistēmas investoriem". Spānija paziņoja par plāniem atcelt "zelta vīzu" programmu pirms gada, 2024. gada aprīlī.
Investīcijas nekustamajos īpašumos tika uzskatītas par pieprasītāko variantu uzturēšanās atļauju saņemšanai Spānijā "zelta vīzu" programmā. 2023. gadā Spānijas varas iestādes izsniegušas 22 430 "zelta vīzas", raksta "El Pais". 75% no visām uzturēšanās atļaujām aptuveni vienlīdzīgi saņēmuši Āzijas valstu, galvenokārt Ķīnas, un ES neietilpstošo Eiropas valstu, pārsvarā Krievijas, Ukrainas un Lielbritānijas (pēc Breksita) pilsoņi. Gandrīz visi "zelta vīzu" ieguvēji (93%) dzīvo septiņās provincēs: Barselonā, Madridē, Malagā, Alikantē, Baleāru salās, Žironā un Valensijā.
Pēc pilna apjoma Krievijas un Ukrainas kara sākuma no "zelta vīzu" programmām atteicās Portugāles, Nīderlandes, Lielbritānijas varas iestādes, vienlaikus programmu atsāka Ungārijā.
