ASV ieroču ražotāji tiek izslēgti no Eiropas Savienības jaunās aizsardzības izdevumu programmas

Trešdien, 19. martā, Eiropas Komisija nāca klajā ar ilgtermiņa aizsardzības politikas priekšlikumu — balto grāmatu — un virkni likumdošanas priekšlikumu, kuru mērķis ir atvieglot dalībvalstu militāros tēriņus un veicināt vienotāku aizsardzības tirgu. “Mēs šos priekšlikumus neveidojam, lai gatavotos karam. Mēs to darām, lai sagatavotos sliktājam iespējamam scenārijam un būtu gatavi aizstāvēt mieru Eiropā," aizvadītajā dienā norādīja ES augstākā diplomāte Kaja Kallasa.

Tomēr ja līdz šim aptuveni divas trešdaļas ES iepirkumu pasūtījumu nāca no ASV aizsardzības uzņēmumiem, tad šobrīd Eiropa plāno koncentrēties vairāk uz saviem un citu sabiedroto resursiem. “Mums jāpērk vairāk Eiropas ražojumu. Tas nozīmē Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes stiprināšanu,” paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, izziņojot programmu "Readiness 2030".

Pašlaik no bruņojuma iegādes plāna ir izslēgta arī Lielbritānija, tomēr Lielbritānijas statuss tuvākajā laikā visticamāk mainīsies. “Mēs strādājam pie aizsardzības un drošības partnerības ar Lielbritāniju. Es ceru, ka līdz maija samitam varēsim panākt rezultātus,” sacīja Kallasa. 

Lai stiprinātu attiecības ar sabiedrotajiem, Brisele programmā iesaistījusi ne tikai ES dalībvalstis, bet arī Dienvidkoreju, Japānu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) valstis. Programma varētu sasniegt līdz pat 800 miljardiem eiro aizsardzības izdevumos.

Galvenais stimuls Eiropas militāri rūpnieciskās bāzes stiprināšanai ir Krievijas radītais apdraudējums. Taču arī ASV politika prezidenta Donalda Trampa vadībā mudina ES rīkoties ātri. Risks, ko rada pārlieka paļaušanās uz ASV sniegto palīdzību skaidri iezīmējās Ukrainas gadījumā, kad, centienos piespiest Kijivu pieņemt ASV miera nosacījumus, Tramps bloķēja ASV izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, atņemot valstij tās "acis un ausis" kara laukā.