Dānija pikta: NATO ģenerālsekretāra jokošana ar Trampu par Grenlandi var novest pie kara
ASV prezidenta Donalda Trampa pastāvīgie paziņojumi par gaidāmo Grenlandes sagrābšanu un NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes pasmiešanās rada bīstamu tendenci, kas var novest pie divu alianses dalībvalstu kara, uzskata Dānijas parlamenta deputāts, aizsardzības komitejas vadītājs Rasmuss Jarlovs.
We do not appreciate the Secr. Gen. of NATO joking with Trump about Greenland like this. It would mean war between two NATO countries. Greenland has just voted against immediate independence from Denmark and does not want to be American ever.pic.twitter.com/eh7enEHoA8
— Rasmus Jarlov (@RasmusJarlov) March 13, 2025
“Mēs neatbalstām NATO ģenerālsekretāra šādu jokošanu ar Trampu par Grenlandi. Tas nozīmētu karu starp divām NATO valstīm. Grenlande tikko nobalsoja pret tūlītēju neatkarību no Dānijas un nekad nevēlas kļūt par piederošu Amerikai,” viņš paziņoja mikroblogošanas vietnē “X”.
Šādi viņš reaģēja uz kārtējiem Tramps izteikumiem par vēlēšanos "starptautiskās drošības interesēs" anektēt Dānijai piederošo Grenlandi, šoreiz Baltajā namā tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Ruti. "Es uzskatu, ka tā notiks," Tramps paziņoja žurnālistiem par iecerēto Grenlandes aneksiju, vienlaikus norādot uz NATO lomu šajā sabiedrotā teritorijas plānotajā pārskatīšanā. "Ziniet, Mark, mums tā ir vajadzīga starptautiskajai drošībai. Ir daudz mūsu iecienīto spēlētāju, kas ceļo gar krastu, un mums ir jābūt uzmanīgiem," viņš norādīja.
Savukārt Rute centās novērst Trampa ieciklēšanos uz sabiedrotā teritorijas sagrābšanu, sakot, ka neiesaistīsies runās par Grenlandes pievienošanu ASV: "Es nevēlos tajā ievilkt NATO." Tiesa, viņš piekrita Trampa tēzēm par Krievijas un Ķīnas aktīvo interesi par Arktiku.
Jāpiebilst, ka 11. martā notikušajās Grenlandes parlamenta vēlēšanās otrdien vislielākos panākumus guva opozīcijas partijas, centriski labējā "Demokraatit" ("Demokrāti") un centriskā "Naleraq" ("Orientēšanās punkts"). "Naleraq", kas vēlas Grenlandes tūlītēju neatkarību no Dānijas, saņēma 24,8% balsu jeb 8 deputātu mandātus (par 4 vairāk nekā iepriekš), bet "Demokraatit", kas atbalsta pakāpenisku neatkarības iegūšanu, — 30,3% jeb 10 mandātus (par 7 vairāk). Savukārt abas valdošās partijas - kreisā partija "Inuit Ataqatigiit" (IA, "Tautas kopiena") un sociāldemokrātiskā partija "Siumut" ("Uz priekšu") - cietušas neveiksmi, saņemot attiecīgi 21,6 un 14,9% balsu un attiecīgi 7 un 4 mandātus (par 5 un 6 mazāk). Kopumā Grenlandes parlamentā ir 31 deputāts.
Grenlande ir Dānijas sastāvdaļa, kas kopš 1979. gada bauda autonomiju, taču finansiāli ir ļoti atkarīga no metropoles.
Grenlandes piederības jautājums ir aktualizējies kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā, kurš pārsteidza visus ar ambiciozām vēlmēm anektēt ne tikai Grenlandi un Panamas kanālu, bet pat ASV ilggadējo tuvāko sabiedroto Kanādu. Tiesa, nekur šie viņa plāni nav vietējo vidū uztverti ar sajūsmu.
