Tramps: ar Ukrainu apspriedām, kuras teritorijas tai paliks un kuras tai nāksies atdot Krievijai

“Mēs ar Ukrainu esam apspriedušies par teritoriju un zemes gabaliem, kas tiks saglabāti un kas tiks zaudēti, kā arī visus pārējos gala vienošanās elementus,” paziņoja Tramps. Viņš arī pieminēja diskusijas par to, “kurš iegūs spēkstaciju”. Lai gan viņš to neminēja konkrēti, acīmredzot, runa ir par Eiropā lielāko Zaporižjas atomelektrostaciju, kuru krievu okupanti sagrāba 2022. gada martā.

“Ziniet, tas nav viegls process, bet pirmais posms ir uguns pārtraukšana,” piebilda Tramps.

Viņš piebilda, ka ar Ukrainu pārrunāti daudzi atsevišķi temati, tostarp Ukrainas dalība NATO, bet “visi zina, kāda ir atbilde uz šo jautājumu”, šādi norādot uz savu iepriekšējo kategoriski noraidošo atbildi Ukrainas potenciālajai dalībai aliansē, kas pilnībā sakrīt ar Krievijas viedokli.

“Daudzas detaļas par gala vienošanos jau patiesībā ir apspriestas. Tagad redzēsim, vai Krievija iesaistīsies, un ja ne, tas pasaulei būs lielas vilšanās brīdis,” uzsvēra Tramps.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 12. martā paziņoja, ka Ukraina nekad neatzīs okupētās teritorijas par Krievijas sastāvdaļu.

Jāatgādina, ka 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu, sākotnēji izliekoties, ka bruņotie “zaļie cilvēciņi” nemaz nebija Krievijas karavīri, un tikai krietni vēlāk Krievijas diktators Vladimirs Putins ar lepnumu atzina, ka tieši viņš bija izstrādājis plānu un devis pavēli aneksijai. Tā paša gada pavasarī Krievija iesūtīja Ukrainas austrumos bruņotas vienības, tās uzdodot par “traktoristiem un ogļračiem”, un uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā. 

Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, uzsākot asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, par iebrukuma ieganstu minot NATO paplašināšanos uz austrumiem un Ukrainas pārvēršanos par draudu Krievijai. Kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku".

2022. gada 30. septembrī Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) tā arī nav spējusi ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupantiem nācās pamest 2022. gada novembrī.

Kopš invāzijas sākuma pagājušas jau 1114 dienas, sen izčākstējis cerētais “zibenskarš” un propagandistu fantazētā uzvaras parāde pēc Kijivas ieņemšanas “triju dienu laikā”. Pašlaik krievu okupanti kontrolē tikai 62,6 procentus Doneckas apgabala, 69,3 procentus Hersonas apgabala, 71,9 procentus Zaporižjas apgabala un 98,6 procentus Luhanskas apgabala, nesen vēstīja Krievijas izdevums RBC.

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.

Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.

Tiesa, pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā situācija radikāli mainījās Putinam par labu, pēc triju gadu pārtraukuma ASV uzsākot sarunas ar Krieviju, bet Trampa administrācijas amatpersonām pastāvīgi paziņojot, ka Ukrainai neizdosies atgūt Krievijas sagrābtās teritorijas un to neuzņems NATO. Šonedēļ ANO Drošības padome pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā Krievija nemaz netika nosaukta par agresori un netika pieprasīta okupantu izvākšanās no Ukrainas, savukārt ANO Ģenerālajā asamblejā ASV kopīgi ar Krieviju noraidīja tās agresiju nosodošo rezolūciju.

2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana.

Arī tagad, kad Ukraina piekrita ASV priekšlikumam par 30 dienu pamieru, Putins paziņoja, ka principā piekrīt idejai, taču vēlas savu prasību izpildi.