Erdogans apņemas palīdzēt Eiropai nostiprināt savu aizsardzību
foto: Turkish presidency/SIPA
Erdogans norāda, ka šobrīd Eiropas drošība bez Turcijas iesaistes nav iedomājama.
Pasaulē

Erdogans apņemas palīdzēt Eiropai nostiprināt savu aizsardzību

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Pēc ASV politikas maiņas attiecībā uz Eiropas drošību un Ukrainu, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans apņēmies palīdzēt Eiropai nodrošināt reģionālo drošību. Jāpiebilst, ka Turcijai ir otrā spēcīgākā armija starp NATO dalībvalstīm.

Erdogans apņemas palīdzēt Eiropai nostiprināt savu...

“Eiropas drošības nodrošināšana bez Turcijas nav iedomājama,” paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc svētdien notikušā samita Londonā. Viņš arī brīdināja, ka bez Ankaras līdzdalības Eiropai būs arvien grūtāk saglabāt savu globālo ietekmi.

Turcijas Aizsardzības ministrijas augsta ranga amatpersona ceturtdien atkārtoja šo vēstījumu, norādot, ka, “ņemot vērā mainīgos drošības apstākļus, Eiropas aizsardzība bez Turcijas nav iespējama” un piebilda, ka Ankara būtu gatava nosūtīt karaspēku uz Ukrainu kā miera uzturēšanas spēkus, ja tas būtu nepieciešams.

Turcija kopš 2022. gada iebrukuma konsekventi atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti, piegādājot tai kaujas dronus un kara flotes kuģus. Tomēr, atšķirībā no citām NATO valstīm, Ankara nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju un ir saglabājusi labas attiecības ar Maskavu.

Turcija atrodas unikālā pozīcijā – vienlaikus sadarbojoties ar Kijivu un Maskavu, tā ir piedāvājusi rīkot miera sarunas un vairākkārt uzņēmusies vidutāja lomu. Erdogans un ārlietu ministrs Hakans Fidans ir regulāri tikušies gan ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, gan Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, cenšoties rast risinājumu karam.

Turcija arī ievērojami attīsta savu aizsardzības industriju – 2024. gadā tās ieroču eksports pieauga par 29%, sasniedzot 7,1 miljardu dolāru, padarot to par vienpadsmito lielāko bruņojuma eksportētāju pasaulē. Īpaši pieprasīti ir Bayraktar TB2 droni, kurus Turcija pārdevusi vairāk nekā 25 valstīm, tostarp Polijai un Rumānijai, kas stiprina tās argumentu par neaizvietojamu lomu Eiropas drošībā. Turcijas bruņotie spēki, kas stratēģiski atrodas NATO austrumu flangā un kontrolē piekļuvi Melnajai jūrai caur Bosforu, ir otrie lielākie NATO pēc ASV, ar 373 200 aktīviem karavīriem un 378 700 rezervistiem.

Daži eksperti uzskata, ka Turcija izmanto pašreizējo krīzi, lai nostiprinātu savu ietekmi reģionā. "Turcija cenšas manevrēt starp Krieviju un Ukrainu, vienlaikus meklējot ES atbalstu, lai pārveidotu spēku samēru reģionā," skaidro analītiķe Nebahata Tanriverdi Jašāra. Viņasprāt, Ankara īstermiņā pievērsīsies diplomātisko starpniecības centienu paplašināšanai, aizsardzības sadarbības padziļināšanai ar noteiktām Eiropas valstīm un savas aizsardzības industrijas izmantošanai militārās palīdzības trūkumu aizpildīšanai. Savukārt politikas zinātniece Sumbuļa Kaja uzskata, ka Erdogana galvenais mērķis ir aizsargāt Turcijas intereses: "Turcija neiejaucas citās valstīs, ja tas nav saistīts ar tās pašas drošību.