Kā pirms 40 gadiem aizsākās Donalda Trampa saikne ar Maskavu
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa saikne ar Krieviju aizsākās pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad Trampu Manhetenā uzrunāja “talantu aģenti”, kas solīja viņam ambiciozas biznesa iespējas, norāda psihologs, analītiķis un humanitārais darbinieks Patriks Fors.
“Lai no iekšienes sagrautu Amerikas sabiedrību un tās institūcijas, Kremlis un tā slepenie dienesti jau gadu desmitiem novēro un finansiāli atbalsta atsevišķus jaunos ASV uzņēmējus. Protams, ka statistiski runājot, lielākā daļa no viņiem nekļūst par pietiekami ietekmīgiem cilvēkiem, lai kalpotu Krievijas interesēm, tomēr viņiem nepieciešams vien neliels veiksmes procents,” atklāj analītiķis Patriks Fors.
“Viens no šiem “kultivētajiem” subjektiem bija Donalds Tramps, kura darbībai Krievijas varasiestādes sekojušas līdzi jau 40 gadus. Viss tas sākās 1980. gadā, kad Tramps, pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem pierādīt sevi biznesa pasaulē piedzīvoja pirmo panākumu un uzcēla Manhetenā “Grand Hyatt” hoteli.”
“Lai aprīkotu viesnīcu ar tehnoloģiskajām iekārtām Tramps sazinājās ar tirdzniecības uzņēmumu “Joy Lud”, kas patiesībā bija PSRS izlūkošanas un drošības dienesta (KGB) struktūrvienība, un tur viņu uzrunāja “talantu vervētājs”. Viena saruna noveda pie otras un galu galā tās rezultējās Trampa pirmajā vizītē uz Maskavu 1987. gadā.”
“Maskavā viņš tika kārdināts ar vilinošiem un ambicioziem nekustamā īpašuma projektiem un tur Kremlis arī guva dziļāku ieskatu šī ambiciozā uzņēmēja personībā, saskatot viņu kā ērtu manipulācijas rīku, kurš tiecas kļūt pat daļu no starptautiskās politiskās elites.”
“Kremlis izlēma viņu ņemt savā paspārnē un 1990. gados, kad Trampa uzņēmumi bankrotēja tik bieži, ka daudzas lielās bankas vairs nevēlējās viņam aizdot naudu, viņam talkā nāca Krievijas oligarhi un finanses no Kremlim pietuvinātām mafijas grupām. Tās Trampam palīdzēja izķepuroties no vairākām maksātnespējām, tai skaitā kazino “Taj Mahal” bankrota 2009. gadā.”
Jāpiemin, ka trešdienas, 5. marta, rītā ziņojām par neaizstājamo ASV Centrālā izlūkošanas pārvaldes (CIP) partnerību ar Ukrainas slepenajiem dienestiem, kas lielā mērā nosaka Ukrainas spēju aizstāvēties kaujas laukā. Dažas stundas pēc publikācijas Pentagons ziņoja, ka pārtrauc izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu. Pretēji atsevišķu mediju paustajam, ukraiņi “savas acis un ausis” jeb CIP palīdzību kara laukā zaudēs tikai rīt.
