Kanāriju salu krastā izskalota reti sastopama zivs, kas tiek dēvēta par nelaimju vēstnesi

Šī garā, lentveidīgā zivs parasti dzīvo mezopeļagiskajā zonā – dziļūdens slānī, kurā neiekļūst gaisma. To bieži dēvē par "pasaules gala zivi", jo pastāv mīts, ka tās parādīšanās ir saistīta ar zemestrīcēm un dabas katastrofām. Tā, piemēram, pirms 2011. gada Japānas zemestrīces tika atrastas 20 lenteņzivis Japānas piekrastē.

Zivs tika atrasta Plaja Kemadas pludmalē Lanzarotē. Video redzams vīrietis, kurš tuvojas sudrabainajai zivi ar raksturīgām oranžām spurām, kas Japānas folklorā pazīstama kā "Jūras dieva vēstnesis" jeb ryūgū no tsukai. Lenteņzivis ir retas, jo tās lielāko dzīves daļu pavada dziļūdens vidē un reti tiek novērotas uz sauszemes.

Kad 2013. gadā divas lenteņzivis tika izskalotas Kalifornijas pludmalēs, zinātnieki pieļāva, ka tās varētu būt gājušas bojā seismiskās aktivitātes dēļ, kas var notikt dienas vai nedēļas pirms zemestrīces. Vēl viena iespējamā teorija ir tāda, ka pirms zemestrīces no Zemes dzīlēm var atbrīvoties liels daudzums oglekļa monoksīda, kas var ietekmēt lenteņzivis un citus dziļūdens organismu dzīvotnes.

Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas datiem, lenteņzivis var izaugt garākas par sešiem metriem.

Kad pagājušajā gadā Kalifornijas krastos tika atrasta viena no šīm zivīm, dzīvnieku bioloģijas lektore Reičela Granta pauda, ka japāņu leģenda par lenteņzivju saistību ar zemestrīcēm varētu būt zinātniski pamatota. "Teorētiski tas ir iespējams, jo, kad notiek zemestrīce, klintīs var uzkrāties spiediens, kas izraisa elektrostatiskos lādiņus un jonu izdalīšanos ūdenī," skaidroja Dr. Granta.

"Tas var izraisīt ūdeņraža peroksīda veidošanos, kas ir toksiska viela. Lādētie joni var oksidēt organiskās vielas, kas var vai nu nogalināt zivi, vai arī piespiest to atstāt dziļūdens vidi un pacelties uz ūdens virsmu," pieļāva zinātniece.