Par vēsturisku torni Anglijā izplatās baisas ziņas

Pirms četrām nedēļām publicētajā video tiek norādīts, ka savulaik šajā tornī darbojusies psihiatriskā slimnīca un cietums, kur gājuši bojā ieslodzītie. Šajā objektā spokojas un neviens nevēlas celtni iegādāties.

Pie video pierakstīts jautājums: ko tu domā? Komentāru sadaļā daudzi apšauba izskanējušo informāciju, norādot, ka tās ir pilnīgas muļķības. "Šis ir "National Trust" īpašums, un tas tika uzcelts kā dekoratīva būve. Pilnīgas muļķības"; "Tā ir pirmās kategorijas aizsargājama ēka, kas pieder fondam "National Trust"! Karaļa Alfrēda tornis tika uzcelts, lai pieminētu Septiņgadu kara beigas!"

Skaidrojam, kā ir patiesībā

"Ja meklējat apbrīnojamas vietas, ko apmeklēt Vilšīrā vai Somersetā, es ļoti iesaku apstāties pie iespaidīgā Karaļa Alfrēda torņa. Lai gan tornis ir nosaukts karaļa Alfrēda Lielā vārdā, šī neparastā trīsstūra formas dekoratīvā būve patiesībā tika uzcelta dažus gadsimtus vēlāk. Tā bija Henrija Hoāra Lieliskā ideja - viņš 18. gadsimtā pārvērta īpašumu par elpu aizraujošu vietu," raksta "Thirdeyetraveller.com".

"Viņš uzcēla šo piemiņas monumentu, lai atzīmētu Septiņgadu kara beigas pret Franciju, kā arī lai godinātu karali Alfrēdu, kurš tuvumā pacēla savu karogu, lai pulcētu armiju un cīnītos pret dāņiem! Dīvaini, bet patiess fakts - šai būvei mūsdienās nav nekādas praktiskas funkcijas. Tomēr tā ir lieliska pieturvieta un no torņa virsotnes paveras elpu aizraujoši skati."

Patiesībā dekoratīvā būve Lielbritānijā ir "viltus pils", kas celta kā bagātības simbols un viesu izklaidēšanas objekts. Šī dekoratīvā būve atrodas Kingsetlas kalnā, kas pieder un ko aizsargā Nacionālais fonds ("National Trust"), mūsdienās tā ir pirmās kategorijas aizsargājama ēka.

878. gada maijā karalis Alfrēds Lielais bija nometinājies pie "Egberta Akmens", kas atradās netālu no šī torņa. Pastāv uzskats, ka šajā vietā karalis Alfrēds sapulcēja savas armijas, lai sakautu dāņus Edingtonas kaujā.

Tomēr tornis tajā laikā vēl nepastāvēja. Šo torni, kuru redzam šodien, 1762. gadā uzcēla Henrijs Hoārs II, kurš bija pazīstams arī kā Henrijs Lieliskais.

Viņš bija turīgs baņķieris un liels vēstures entuziasts, tāpēc jutās iedvesmots uzcelt šo torni par godu karalim Alfrēdam. Tornis tika uzcelts arī kā piemiņas zīme Septiņgadu kara beigām pret Franciju un lai atzīmētu faktu, ka tronī bija sēdies karalis Džordžs III.

Tornis tika pabeigts 1772. gadā, un uz tā izvietota karaļa Alfrēda statuja ar piemiņas uzrakstu. Karaļa Alfrēda tornis ir 49,3 metrus augsts. Tā apkārtmērs ir 51 metrs, un tam ir trīs malas.

Katrā stūrī ir noapaļots izliekums, bet iekšpuse ir pilnībā tukša. Neviens īsti nezina, kāpēc tornis tika uzcelts trīsšķautņains, jo tas nekur nav dokumentēts Henrija Hoāra pierakstos.

Daži uzskata, ka trīsstūrveida forma tika izvēlēta, jo tā bija lētāka, savukārt citi apgalvo, ka tas simbolizē trīs grāfistes, kuru robežās atrodas tornis. Torņa būvniecībai izmantoti vairāk nekā 1,2 miljoni ķieģeļu. Tas bija lētāks par akmeni un tika izvēlēts, jo labāk izturēja laikapstākļu ietekmi.

Diemžēl tornis netika pilnībā pasargāts no bojājumiem Otrā pasaules kara laikā. 1944. gadā tajā ietriecās lidmašīna. Diemžēl trīs no pieciem apkalpes locekļiem gāja bojā, un sadursme nopietni sabojāja torņa augšējos 10 metrus.

Tornis netika salabots līdz 1986. gadam. Karaļa Alfrēda statuja arī cieta bojājumus, un tā zaudēja kreiso roku. Bet tika atjaunota sākotnējā godībā.