Krievija noraida Zelenska ideju par teritoriju apmaiņu un sola viņam "zārka platību"
Krievija negrasās apspriest pašlaik Ukrainas armijas kontrolētās Kurskas apgabala daļas apmaiņu pret Ukrainas teritorijām, ko tā sagrābusi gan 2014. gadā, gan pēc invāzijas sākuma 2022. gadā, tās nodēvējot par “bijušajām Ukrainas teritorijām”. Savukārt daži Krievijas politiķi aizrunājās līdz tam, ka vienīgais, uz ko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis var cerēt, ir “kapavietas izmēra teritorija”.
“Kurskas apgabalā sirojošos neonacistus gaida zeme bez jebkādas apmaiņas apmēram divu metru platībā un pusotra metra dziļumā,” savā “Telegram” kanālā paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā runassieva Marija Zaharova.
Kā ierasti, visaktīvāk reaģēja Krievijas maizē pārbēgušie bijušie Ukrainas politiķi un ar anektētajām teritorijām saistītie Krievijas darboņi. Krievijas Valsts domes deputāts, atvaļinātais ģenerālmajors Leonīds Ivļevs, kurš 2014. gadā sāka darboties anektētajā Krimā un nu šo pussalu pārstāv Krievijas parlamentā, citēja rakstnieku Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova slaveno romānu “Divpadsmit krēsli”, kur galvenais varonis, afērists Ostaps Benders saka “Kaulēšanās šeit ir nevietā!”. Aģentūrai “RIA Novosti” viņš izteicās, ka “Krievija ar savu zemi netirgojas un to nemaina.” “Krievija jau mēdza atbrīvot savu zemi no zviedriem, poļiem, frančiem, vāciešiem un citām fašistiskām izdzimteņiem. Tā bija vēsturē, un tā būs vienmēr.”
Savukārt okupantu ieceltais Harkivas apgabala “gauleiters” Vitālijs Gančevs bija vēl kareivīgāks: Zelenski sagaida tikai “zemes gabals divu metru garumā un pusotra metra dziļumā, un šajā ziņā atrašanās vietai vairs nav tik lielas nozīmes.”
Pats Gančevs savulaik darbojās Harkivas apgabala administrācijā, bet pēc krievu pirmā iebrukuma 2014. gadā pārcēlās pie separātistiem uz Luhansku. Pēc Krievijas invāzijas 2022. gada 24. februārī aktīvi atbalstīja krievu okupantus. 3. jūnijā tika iecelts par Harkivas apgabala okupācijas administrācijas vadītāju, taču pēc ukraiņu ofensīvas 2022. gada rudenī, kas patrieca okupantus no Harkivas apgabala, aizbēga uz Krieviju un kļuva par Harkivas apgabala “gauleiteru trimdā” Belgorodas apgabalā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien publicētajā intervijā britu laikrakstam "Guardian" paziņoja, ka Ukraina jebkurās potenciālās miera sarunās piedāvās Krievijai teritoriju apmaiņu. Kopš pagājušā gada 6. augusta Ukraina kontrolē daļu Krievijas Kurskas apgabala. "Mēs apmainīsim vienu teritoriju pret otru," teica Zelenskis, piebilstot, ka viņš nezina, kādas teritorijas prasītu pretī. "Es nezinu, redzēsim. Bet visas mūsu teritorijas ir svarīgas, nav nevienas prioritātes."
Jāatgādina, ka Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, uzsākot asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara. Pirms tam 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā. 2022. gada 30. septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, kaut gan ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju tā arī nav spējis ieņemt, bet Hersonu nācās pamest 2022. gada novembrī. 2024. gada jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt.
