"Saruna ar šo slepkavu jau ir kompromiss." Kā saprast Zelenska teikto par gatavību sarunām ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā britu žurnālistam Pīrsam Morganam sacījis, ka ir gatavs sēsties pie sarunu galda ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, ja tas būs vienīgais mierīga noregulējuma variants. Visiem paziņojumiem par iespējamām miera sarunām, ko pēdējo nedēļu garumā izsaka Zelenskis, šķiet, ir divi mērķi: demonstrēt maksimālu gatavību šādām sarunām un paziņot par savas pozīcijas elastību to gaitā.
Daudzi, arī Pīrss Morgans, vērš uzmanību uz to, ka pašreizējie Ukrainas prezidenta vārdi ir pretstatā Kijivas oficiālajai nostājai, ko arī pats Zelenskis vairākkārt izteicis trīs gadus ilgajā kara laikā.
Taču Zelenski tas, šķiet, neuztrauc. Turklāt savas "dzelzsbetona" pozīcijas maiņa pie noteiktiem apstākļiem var tikt uzskatīta par Ukrainas trumpi. Jo šobrīd Ukrainas prezidents būtībā raida ļoti vienkāršu vēstījumu: es esmu gatavs pilnīgi uz visu, lai tikai izbeigtu karu un nepieļautu tā atkārtošanos. Un, ja tam ir jāpārkāpj pāri saviem jau iepriekš teiktajiem vārdiem, esmu gatavs to darīt.
Vēl 2022. gada rudenī Zelenskis izdeva rīkojumu, ar kuru konstatēja sarunu vešanas neiespējamību ar Vladimiru Putinu.
Šodien var ilgi strīdēties, vai tik asa reakcija uz Krievijas prezidenta pieņemto lēmumu anektēt četrus Ukrainas reģionus nav bijusi kļūdaina, vai tā nav ierobežojusi manevra iespējas Kijivai. Fakts paliek tas, ka par šo Zelenska dekrētu pēdējā laikā visbiežāk atcerējās tieši Vladimirs Putins: "Es arī neesmu pret sarunām ar Ukrainu, bet viņi taču paši sev tās ir aizlieguši".
Taču prezidenta pieņemto lēmumu burvība ir tā, ka prezidents tos var arī atcelt, un, šķiet, tieši to Zelenskis domā, kad saka intervijā Morganam: "Ja tā būs vienīgā konfigurācija, kurā mēs varam nest mieru Ukrainas pilsoņiem un nezaudēt cilvēkus, mēs noteikti iesim uz [ar Putinu Red.] tikšanās konfigurāciju kaut arī bez īpaša prieka, viņš piebilst: "Pati saruna ar šo slepkavu jau ir kompromiss."
Proti, saka Zelenskis, no viņa puses problēmu nav. Organizēsim tikšanos, piedaloties Ukrainas, Krievijas, ASV un ES pārstāvjiem, un runāsim par to, kurš vēlas mieru un kurš karus.
Pats Putins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nerunās ar Zelenski tieši, bet ir gatavs "izcelt tādus cilvēkus, kas šīs sarunas vedīs", un tā ir atsevišķa šī stāsta sižeta līnija. Krievijas prezidents Zelenski uzskata par neleģitīmu prezidentu, kuram nav tiesību parakstīt nekādus miera līgumus.
Arī jautājums par to izskanēja intervijā. Atbildot Zelenskis varētu minēt, ka Ukraina formāli neatzīst Vladimiru Putinu par leģitīmu Krievijas prezidentu, taču nesāka to darīt. Toties - atkal demonstrējot atturību un gatavību kompromisiem - atgādināja, ka Krievijas līderis cītīgi izvairījās no sarunām ar viņu divu gadu garumā pirms pilna mēroga iebrukuma, kad Zelenska leģitimitāte bija neapšaubāma pat Maskavas acīs.
Turklāt kārtējo reizi paziņoja, ka ir gatavs Ukrainā sarīkot vēlēšanas, tiklīdz Ukrainas karavīri varēs atgriezties mājās un balsot tajās - tātad viss patiesībā ir Putina rokās. Taču, lai kāda būtu Krievijas prezidenta nostāja, Zelenska leģitimitāte nerada šaubas Donaldam Trampam un citiem pasaules līderiem.
Kā Ukraina maina nostāju
Arī Ukrainas sarunu pozīcija šajās sarunās atmaigs. Jo 2022.-23. gadā Zelenskis paziņoja, ka ne par kādām sarunām ar Krieviju nevar būt ne runas, kamēr pēdējā Krievijas karavīra zābaks neatstās Ukrainas teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās.
Daudzi Rietumu (un ne tikai Rietumu) komentētāji jau toreiz nedroši šo nosacījumu sarunu sākšanai dēvēja par maksimālistisku un diez vai sasniedzamu. Laikam ritot, šīs balsis kļuva arvien skaļākas.
Un, lūk, intervijā Pīrsam Morganam no Zelenska mutes skan cita nostāja: "Šodien mēs nevaram atgūt visas mūsu teritorijas. Mēs noteikti esam adekvāti cilvēki. Mēs nevaram noguldīt miljoniem mūsu cilvēku rezultāta dēļ, kas tāpat nav skaidrs, vai būs."
Pie tam Zelenskis, izsakoties militāros terminos, atkāpjas jau laicīgi sagatavotās pozīcijās. Ukraina, pēc viņa teiktā, piekrīt samierināties tikai ar daļas savas teritorijas pagaidu okupāciju, taču nekad neatzīst sagrābto Krievijas zemju juridisko piederību. "Ar laiku mēs tik un tā atgūsim savu zemi," saka Zelenskis.
Jau šodien novērotāji, spriezdami par konstrukciju, kas var sanākt rezultātā, norāda uz analoģijām ar Baltijas valstīm, kuras 1940. gadā okupēja Padomju Savienība. Rietumvalstis tā arī nekad nav atzinušas to pārņemšanas leģitimitāti, taču tas nav traucējis tām veidot savas attiecības ar Maskavu. Bet, kad PSRS sabruka, viņi vienkārši apsveica Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarības atjaunošanu.
Vai šī analoģija patīk Vladimiram Putinam? Diez vai. Taču var konstatēt, ka Zelenskis ir spēris soli pretī kompromisam miera nodibināšanai. Bet vai Krievijas prezidents tam ir gatavs?
Kodolieroči un dalība NATO
Vēl viena Kijivas retorikas izmaiņu pazīme ir pagājušā gada decembrī Ukrainas Ārlietu ministra Andreja Sibigas deklarētās stingrās sarunu pozīcijas mīkstināšana. Toreiz viņš paziņoja, ka Kijiva jau iepriekš atsakās no jebkādiem drošības garantiju formātiem, kas būtu alternatīvi Ukrainas uzņemšanai NATO.
Pašlaik Zelenskis nosauc sarakstu ar nosacījumiem, kuru izpilde varētu aizstāt Ukrainas pilntiesīgu dalību NATO - vismaz pagaidām. Līdz ar ārvalstu militārpersonu kontingenta ievešanu Ukrainā un nopietnas aizsardzības palīdzības sniegšanu, Zelenskis runā par kodolieroču atgriešanos Ukrainā. Kijiva teicās esam gatava atteikties no NATO, ja reiz tā ir sarkanā lupata Vladimiram Putinam, bet prasa pretī "kodoldrošības" garantijas, kas to pasargātu no jauna lielā kara.
Rezumējot var secināt, ka Zelenskis kuro reizi paziņo, ka sarunām viņš ir gatavs, kompromisiem šo sarunu gaitā - arī. Augstāk minētie kompromisi ir visnotaļ iespaidīgi: Kijiva ir atkāpusies no daudzām savām iepriekš deklarētajām prasībām, kas vēl nesen izskatījās principiālas.
Galvenais adresāts - Tramps?
Kijivā pieņemts uzskatīt, ka visu Zelenska angliski runājošo interviju galvenais adresāts ir jaunais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa komanda. Trampa ielenkuma vīzijā karš Ukrainā var beigties ar vienīgo veidu: abām pusēm jāpiekāpjas, bet, ja kāda iespītējas, tai piemēro ne visai saprotamu, bet draudīgu nosaukumu doktrīnu "miers caur spēku".
Pašlaik Zelenskis savu gājienu veic, rēķinoties ar to, ka šī gatavība kompromisiem tiks izvērtēta Vašingtonā. Un nevienosies par "Ukrainas jautājumu" ar Krieviju Zelenskim aiz muguras - un tās ir vēl vienas lielas bailes ne tikai no Kijivas, bet visas Eiropas.
Katrā ziņā par Donalda Trampa komandas konkrētajām iestrādēm attiecībā uz Krievijas atraisītā kara beigu ceļiem mēs līdz šim neko neesam dzirdējuši. Bet, iespējams, nav ilgi jāgaida: jau nākamnedēļ, pēc BBC ziņām, ASV īpašais pārstāvis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs rīkos pirmo oficiālo tikšanos ar Ukrainas pārstāvjiem.
Pēc tam Vašingtonas plāni tiks prezentēti Minhenes konferencē par drošības jautājumiem, kas notiks 14.-16.februārī.
