“Demokrātiskas valstis rīko vēlēšanas arī kara laikā!” ASV aicina Ukrainu jau šogad rīkot vēlēšanas
ASV vēlas, lai Ukraina rīko vēlēšanas, iespējams, jau līdz šī gada beigām, īpaši, ja tuvākajos mēnešos Kijivai izdosies panākt pamieru ar Krieviju, paziņojis Donalda Trampa administrācijas augstākais pārstāvis Ukrainas jautājumos.
Kīts Kellogs, Trampa īpašais sūtnis Ukrainai un Krievijai, intervijā “Reuters” sacīja, ka kara dēļ atliktās Ukrainas prezidenta un parlamenta vēlēšanas "ir jānotur": "Lielākā daļa demokrātisko valstu rīko vēlēšanas arī kara laikā. Es domāju, ka tas ir svarīgi," norādīja Kellogs. "Tas nāk par labu demokrātijai. Skaistas un stabilas demokrātijas būtība ir tā, ka ir vairāk nekā viens potenciālais kandidāts."
Tramps un Kellogs abi ir norādījuši, ka viņi strādā pie plāna, lai pirmajos mēnešos pēc jaunās administrācijas stāšanās amatā panāktu miera vienošanos, kas izbeigtu plaša mēroga karu, ko Krievija sāka ar pilna mēroga iebrukumu 2022. gada februārī. Viņi gan nav snieguši sīkākas detaļas par savu stratēģiju Eiropā postošākā konflikta kopš Otrā pasaules kara izbeigšanai, kā arī nav atklājuši, kad plāns varētu tikt publiskots.
Tomēr Kellogs un citi Baltā nama amatpersonas pēdējās dienās ir apsprieduši iespēju izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekristu vēlēšanām kā daļai no sākotnējā pamiera ar Krieviju, sacīja divi avoti, kuri ir informēti par šīm sarunām, kā arī bijušais ASV amatpersona, kas ir informēts par šo priekšlikumu.
Trampa administrācijas amatpersonas arī apsver, vai vispirms panākt īslaicīgu pamieru, pirms mēģināt noslēgt pastāvīgāku vienošanos. Ja Ukrainā notiktu prezidenta vēlēšanas, uzvarētājam būtu jāvada sarunas ar Maskavu par ilgtermiņa vienošanos, sacīja anonīmi avoti.
Nav zināms, kā Kijiva uztvertu šādu Trampa priekšlikumu. Prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš paudis, ka vēlēšanas Ukrainā varētu notikt šogad, ja karadarbība beigtos un tiktu ieviestas spēcīgas drošības garantijas, kas novērstu Krievijas atkārtotu agresiju.
Augsta ranga padomnieks Ukrainas valdībā sacīja, ka Trampa administrācija vēl nav oficiāli lūgusi Ukrainu sarīkot prezidenta vēlēšanas līdz gada beigām. Zelenska piecu gadu pilnvaru termiņš bija jābeidzas 2024. gadā, taču prezidenta un parlamenta vēlēšanas Ukrainā nevar notikt kara stāvokļa apstākļos, kas tika ieviests 2022. gada februārī pēc Krievijas iebrukuma.
Vašingtona par vēlēšanu iespējamību Ukrainā jau 2023. un 2024. gadā runāja ar Zelenska biroja augsta ranga amatpersonām Baidena administrācijas laikā, sacīja divi bijušie augsta ranga ASV amatpersonas.
ASV Valsts departamenta un Baltā nama amatpersonas pauda, ka vēlēšanas ir būtiskas, lai nodrošinātu starptautisko un demokrātisko normu ievērošanu. Taču Kijivas amatpersonas pēdējo mēnešu laikā ir atteikušās no šīs idejas, argumentējot, ka vēlēšanu rīkošana tik sarežģītā brīdī sašķeltu valsts vadību un varētu veicināt Krievijas dezinformācijas kampaņas.
Kad “Reuters” jautāja par šo situāciju, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja: "Mums nav šādas informācijas." Tikmēr Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs 27. janvārī Interfax norādīja, ka tiešie kontakti starp Maskavu un Trampa administrāciju pagaidām nav notikuši.
Krievijas diktators Vladimirs Putins publiski paziņojis, ka viņš neuzskata Zelenski par leģitīmu valsts vadītāju, jo viņam nav atjaunota vēlētāju pilnvarojuma. Putins arī apgalvo, ka Zelenskis nedrīkst parakstīt saistošus dokumentus par iespējamu miera vienošanos.
Vienlaikus Krievijas līderis ir atzinis, ka Zelenskis varētu piedalīties sarunās, taču vispirms viņam vajadzētu atsaukt 2022. gada dekrētu, kas aizliedz sarunas ar Krieviju, kamēr Putins ir pie varas.
Ukrainas valdības avots šādu Krievijas rīcību nosauca par maldināšanu, sakot, ka Putins izmanto vēlēšanu jautājumu kā ieganstu, lai izjauktu turpmākās sarunas. "(Viņš) uzstāda lamatas, apgalvojot, ka, ja Ukraina nerīkos vēlēšanas, viņš vēlāk var ignorēt jebkādas vienošanās," sacīja avots. Saskaņā ar Ukrainas likumiem prezidenta un parlamenta vēlēšanas nevar notikt kara stāvokļa apstākļos.
Bijušais Rietumu amatpersona pauda bažas par ASV spiedienu rīkot vēlēšanas, norādot, ka kara stāvokļa atcelšana varētu ļaut mobilizētajiem karavīriem pamest armiju, radīt valūtas aizplūšanu un izraisīt liela skaita iesaucamo vīriešu bēgšanu pāri robežai. Tas varētu arī radīt politisko nestabilitāti, jo Zelenskis zaudētu daļu savas varas un ietekmes, kas veicinātu politisko konkurenci no potenciālajiem izaicinātājiem.
Ja Tramps piespiedīs Zelenski piekrist vēlēšanām, tad Vašingtona spēlētu Putinam par labu, atbalstot viņa apgalvojumus par Zelenska leģitimitātes trūkumu, sacīja bijušais Rietumu amatpersona. "Tramps, manuprāt, reaģē uz Krievijas pieprasījumiem," viņš sacīja. "Krievija vēlas, lai Zelenskis tiktu aizstāts."
Bijušie ASV amatpersonas ir skeptiski, ka tuvāko mēnešu laikā varētu tikt panākta miera vienošanās vai ka Ukrainā varētu notikt vēlēšanas 2025. gadā, jo abas puses būtiski atšķiras savos priekšnosacījumos sarunu uzsākšanai.
