Pirmais mērķis - Baltijas valstis? Eiropieši pāriet no "pēckara" uz "pirmskara" stāvokli

Par to savā apskatā raksta izdevums "Focus".

Eiropa gatavojas iespējamam karam

Eiropas valstis pastiprina drošības pasākumus, baidoties no iespējama konflikta ar Krieviju. Pēdējā laikā Eiropas valstu līderi un aizsardzības amatpersonas oficiālajos paziņojumos pauž bažas par iespējamiem Maskavas agresijas draudiem. 

Tajā pašā laikā ES valstis veic pasākumus, lai stiprinātu savu aizsardzības potenciālu. Izdevums "Focus" ir apskatījis, kā eiropieši gatavojas iespējamam karam ar Krieviju, vēsta portāls "tv3.lt".

"Mums jābūt gataviem karam ne vēlāk kā līdz 2029. gadam. Mums jārīkojas kā atturošs spēks, lai novērstu sliktāko," tā 2024. gada jūnijā sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistorius.

Vēlāk viņš piebilda, ka Maskavai ir izdevies attīstīt militāro rūpniecību, kas nozīmē, ka Krievijas bruņotie spēki turpina pieaugt, un līdz 2026. gadam to skaits, visticamāk, sasniegs 1,5 miljonus. Šī dinamika liecina, ka līdz 2030. gadam Krievija varētu radīt apstākļus teorētiskam uzbrukumam citām valstīm, tostarp NATO dalībvalstīm.

"Pēc dažiem gadiem krievi varēs apmeklēt citas valstis," 2024. gada ziemā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Ja Putinam veiksies Ukrainā, viņa apetīte tikai pieaugs. Taču mēs nebaidāmies – mēs rīkojamies," 2023. gadā intervijā televīzijai "France24" sacīja kādreizējais Somijas prezidents Sauli Nīniste.

Šie vārdi skaidri atspoguļo Eiropas Savienības politiskās nostājas noskaņojumu, neraugoties uz to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt ir pat teorētiski noliedzis atklātas militāras konfrontācijas iespējamību ar Eiropu. Turklāt Kremlis šādu Eiropas Savienības retoriku ir nodēvējis par "murgiem", ko Eiropas līderi pauž "bez jebkādas kauna sajūtas".

"Tagad viņi bez jebkādas kauna sajūtas paziņo, ka Krievija it kā gatavojas uzbrukt Eiropai. Nu, kā jūs un es saprotam, viņi ir iedomājušies kaut kādus murgus. Tajā pašā laikā viņi paši izvēlas mērķus triecieniem mūsu teritorijā, izvēloties, kā viņi domā, efektīvākos iznīcināšanas līdzekļus," pagājušajā ziemā sacīja Vladimirs Putins.

Pirmais mērķis – Baltijas valstis?

"NBC News" analītiķi savā apskatā analizēja drošības situāciju Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot satraucošajai jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotajai izolacionisma politikai. Pastāv risks, ka ASV varētu atteikties aizsargāt savus vēsturiskos sabiedrotos, ja tiem uzbruktu Krievija.

Ņemot to vērā, rodas jautājumi par Baltijas reģiona drošību, jūras savienojumiem un ASV lomu NATO stabilitātes uzturēšanā. Daudzi militārie analītiķi uzskata, ka visneaizsargātākā teritorija joprojām ir Suvalku koridors - reti apdzīvots apgabals uz Lietuvas un Polijas robežas, kas savieno Kaļiņingradu ar Baltkrieviju, Kremļa sabiedroto.

Tāpēc Baltijas valstis, kas atrodas iespējamā konflikta pirmajās līnijās, intensīvi strādā pie aizsardzības stiprināšanas. Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri 2024. gada septembra beigās tikās Daugavpilī, lai apspriestu projekta "Baltijas aizsardzības līnijas" finansējumu no ES budžeta. Šī iniciatīva, kas paredzēta NATO austrumu robežu nostiprināšanai, jau ir sākusi veidoties.

Projekts ietver aizsardzības būves, tostarp betona prettanku konstrukcijas, grāvjus, dzeloņstiepļu barjeras un bunkurus. Piemēram, Igaunijā būvdarbi notiks trīs posmos: pirmajos divos posmos tiks izveidoti 40 atbalsta punkti un 12 noliktavu laukumi, savukārt trešajā posmā plānots uzbūvēt vēl astoņus atbalsta punktus.

Lietuva savukārt ir uzsākusi plaša mēroga nocietinājumu izbūvi pie robežas ar Kaļiņingradas apgabalu. Šo pasākumu mērķis ir palēnināt iespējamo Krievijas karaspēka virzību agresijas gadījumā.

Aizsardzības finansējums reģionā ir ievērojami palielināts. Piemēram, Lietuva plāno militārām vajadzībām atvēlēt rekordlielus 5% no sava IKP, kas būtu augstākais rādītājs starp NATO valstīm.

Šie pasākumi ir vērsti ne tikai uz aizsardzības spēju stiprināšanu, bet arī uz skaidra signāla nosūtīšanu NATO sabiedrotajiem par apņēmību cīnīties pret iespējamu agresiju.

Turklāt 2023. gadā tika pieņemts lēmums Lietuvā dislocēt 4800 karavīru lielu Vācijas brigādi. Pēc Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistorius teiktā, šis solis ir ne tikai atbilde uz pašreizējiem Krievijas draudiem, bet arī vēsturisks brīdis, jo "tas ir pirmais gadījums, kad Vācija pastāvīgi izvieto karavīrus ārpus savām robežām".

Latvijā plānota NATO spēku paplašināšana

Attiecībā uz Latviju aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādījis, ka tuvāko gadu laikā valstī tiks dislocēti aptuveni 5000 NATO karavīru. Ir uzsvērts, ka Kanādas vadītā NATO kaujas grupa tiks paplašināta līdz daudznacionālās brigādes līmenim.

Līdz 2026. gadam brigāde sasniegs pilnu kaujas gatavību un sastāvēs no aptuveni 3500 karavīru, bet kopā ar citām sabiedroto vienībām tuvāko divu gadu laikā kopējais kontingents Latvijā pieaugs līdz 5000 karavīru.

Ņemot vērā pieaugošo spriedzi pie Eiropas austrumu robežām, Polija aktīvi īsteno ambiciozo "Austrumu vairoga" programmu, kuras mērķis ir stiprināt valsts drošību un aizsargāt robežu ar Krieviju.

Šī iniciatīva ir viens no galvenajiem ilgtermiņa valsts aizsardzības infrastruktūras stiprināšanas stratēģijas elementiem.

"Austrumu vairoga" programmas mērķi:

• Mūsdienīgas aizsardzības infrastruktūras izveide pie Polijas austrumu robežas.
• Drošības garantēšana pret iespējamajiem Krievijas un Baltkrievijas draudiem.
• Robežkontroles pastiprināšana ar Ukrainu, lai novērstu iespējamos destabilizējošos faktorus.

Projekta īstenošanas ietvaros plānots izbūvēt nocietinājumu tīklu, tostarp bunkurus, inženiertehniskās barjeras un augsto tehnoloģiju novērošanas sistēmas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta modernu tehnoloģiju, piemēram, bezpilota lidaparātu, termokameru un agrīnās brīdināšanas sistēmu izmantošanai.

Kopš 2024. gada sākuma jau ir sākti barjeru un novērošanas sistēmu būvdarbi pie robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu.

Galvenās pūles tiek vērstas uz dabisko šķēršļu izveidi, tostarp uzbērumiem un prettanku grāvjiem, kā arī uz videonovērošanas sistēmu uzstādīšanu ar automātisku datu analīzes iespējām.

Pie robežas ar Baltkrieviju tiek īstenots inženiertehniskā barjera projekts, kas ļauj efektīvi novērst nelegālus robežpārkāpumus. Šis projekts ir īpaši nozīmīgs hibrīddraudu kontekstā, tostarp Minskas organizētajās migrācijas krīzēs.

Spēcīgākie sauszemes spēki Eiropā

Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā Polija būtiski stiprināja savu aizsardzības politiku. Lai gan bijušais valsts aizsardzības ministrs Mariuszs Blaščaks, kurš pagājušajā gadā paziņoja par plānu izveidot "spēcīgāko sauszemes armiju Eiropā", tagad ir opozīcijā, jaunā valdība turpina šo ambiciozo projektu.

Polija ir kļuvusi par NATO līderi pēc aizsardzības izdevumiem procentos no IKP.

• 2024. gadā Varšava aizsardzībai atvēlēja 4,12% no IKP
• 2025. gadā plānots sasniegt gandrīz 5% no IKP, kas ir rekordliels rādītājs starp NATO dalībvalstīm

Pēc "BBC News" datiem, pieaugošās spriedzes apstākļos Polija jau ir izveidojusi trešo lielāko armiju NATO, atpaliekot tikai no ASV un Turcijas.

NATO kontingents Eiropā

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas NATO valstis uzsāka plaša mēroga aizsardzības spēju stiprināšanu.

Taču eksperti norāda, ka vairāku desmitgažu laikā Eiropas valstis bija samazinājušas savu karavīru skaitu, arsenālus un militāros budžetus, kas ievērojami ietekmēja to kaujas gatavību.

Jauno Vladimira Putina režīma draudu kontekstā NATO tagad saskaras ar uzdevumu kompensēt šos trūkumus un sagatavoties iespējamam konfliktam.

Kā norādīja bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grants Šapss, NATO spēki šobrīd atrodas pārstrukturēšanas fāzē – no "pēckara" valstu modeļa, kurā dominēja mazs karavīru skaits, uz "pirmskara" modeli, kurā nepieciešams liels personāls un modernizācija.

Taču gadu desmitiem īstenotā militāro izdevumu un armijas samazināšana rada Eiropas valstīm nopietnus izaicinājumus.

Kopš 1990. gada lielāko NATO valstu bruņoto spēku apjoms Eiropā ir būtiski samazināts.

• Francija samazinājusi savu armiju par 56%, un tagad tai ir 203 850 karavīru.
• Lielbritānijas armijas lielums līdz 2025. gadam varētu sarukt līdz 73 000 kareivju, kas ir zemākais līmenis kopš Napoleona kariem

Turklāt Eiropas valstu mobilizācijas spējas joprojām ir ierobežotas.

• Francijai būtu nepieciešams mēnesis, lai savāktu 20 000 karavīru.
• Lielbritānijai vajadzētu vairāk nekā 30 dienas, lai dislocētu 20 000–30 000 karavīru divīziju.

Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO situāciju nedaudz uzlabojusi, tomēr karavīru rekrutēšana joprojām ir nopietns izaicinājums. Šādos apstākļos vairākas ES valstis nopietni apsver savu bruņoto spēku palielināšanu. Vācijas armijā pašlaik ir 180 000 karavīru, taču Bundesvērs plāno šo skaitu palielināt līdz 230 000.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, NATO veic plaša mēroga pasākumus, lai stiprinātu savu militāro spēku Eiropā. Saskaņā ar plānu NATO paziņoja par papildu 49 kaujas brigāžu izveidi, katrā no tām būs apmēram 5000 karavīru.

Līdz ar to kopējais NATO kaujas brigāžu skaits pieaugs līdz 131. Šīs vienības nodrošinās ātru reaģēšanu uz iespējamiem konfliktiem un būs gatavas izvietošanai dažu dienu laikā.

NATO mācības Eiropā

Īpaši jāatzīmē, ka 2024. gadā NATO rīkoja virkni lielu militāro mācību, kuru mērķis bija stiprināt kolektīvo aizsardzību un uzlabot sabiedroto sadarbību dažādu apdraudējumu apstākļos.

Šie manevri ietvēra galvenos Eiropas un Atlantijas reģionus, demonstrējot NATO gatavību reaģēt uz izaicinājumiem jebkurā vietā.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Austrumeiropai:

• "Defender Europe 2024" - testēja ASV karaspēka operatīvo izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs.
• "Cold Response 2024" - Norvēģijā demonstrēja gatavību darboties Arktikas apstākļos.

Ieteikumi ES pilsoņiem

Ziņojumā par Eiropas civilās un militārās gatavības stāvokli, ko sagatavoja bijušais Somijas prezidents Sauli Nīniste, norādīts, ka ES nebija pietiekami sagatavota ne COVID-19 pandēmijai, ne Krievijas agresijai pret Ukrainu.

Tāpēc ES dalībvalstīm tiek ieteikts sniegt saviem pilsoņiem detalizētas instrukcijas šajos jautājumos.

Ieteikumi ES pilsoņiem ārkārtas situācijām

• Uzkrāt pirmās nepieciešamības preces, tostarp pārtiku, dzērienus un medikamentus.
• Izstrādāt evakuācijas procedūras plaša mēroga ārkārtas situācijām.
• Mājās jābūt svarīgiem priekšmetiem, piemēram, lukturīšiem un ar baterijām darbināmiem radioaparātiem.

Diskusijas par iespējamu militāru konfrontāciju ar Krieviju saasinās

Pēdējos mēnešos Eiropas Savienībā pastiprinās diskusijas par nepieciešamību gatavoties iespējamam karam ar Krieviju.

2025. gada janvārī Eiropas aizsardzības komisārs Andrius Kubilius paziņoja, ka nākamo piecu gadu laikā ES būtu jāgatavojas iespējamai militārai konfrontācijai ar Krieviju. Viņš uzsvēra nepieciešamību stiprināt aizsardzības spējas un atturēt potenciālo agresiju.

Lai gan daži šo pieeju uzskata par Eiropas militarizāciju, amatpersonas norāda uz nopietnu problēmu - ES aizsardzības inovācijas un investīcijas šajā jomā ir krietni mazākas nekā ASV un Ķīnā.

Eiropas Komisijas dokumentā uzsvērts, ka Eiropai draud atpalikšana modernu ieroču sistēmu izstrādē.

Eiropas militārie resursi un realitāte

Saskaņā ar "Financial Times" datiem:

• "Uz papīra" Eiropa var lepoties ar 1,9 miljoniem karavīru.
• Taču reālajā kara situācijā spētu mobilizēt tikai ap 300 000.

Jebkurā gadījumā skaitļi rāda, ka galvenais spēks cīņā pret Krieviju ir Ukrainas armija, kas jau gandrīz 11 gadus pretojas agresijai.

Vienlaikus daļa Eiropas sabiedrības uzskata, ka Putins tikai blefo un neuzdrošināsies uzsākt atklātu karu pret ES, tāpēc iespējamu konfliktu ar Krieviju vērtē piesardzīgi.