Pasaulē
2015. gada 4. janvāris, 08:54

Izraēla apsverot iespējas kara noziegumos apsūdzēt Palestīnas līderus

Jauns.lv

Izraēla apsver iespēju iesniegt prasību ārvalstu tiesās pret palestīniešu līderiem, apsūdzot viņus par kara noziegumiem, pēc tam, kad Palestīna iesniedza pieteikumu dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā krimināltiesā (SKT) un tādu apsūdzību izvirzīšanai pret ebreju valsti, sestdien atklāja anonīms avots.

Tiesas procesi tiesās ASV un citur tiek apsvērti pret Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu, viņa vadīto Palestīnas pašpārvaldi un citām augsta ranga amatpersonām, aģentūrai AFP atklāja Izraēlas valdībai pietuvināts avots.

Viņš teica, ka pamats sūdzībām būs Abasa partnerība palestīniešu vienotības valdībā ar Gazas joslā valdošo grupējumu HAMAS, tādējādi padarot viņu par islāmistu grupējuma līdzdalībnieku raķešu šāviņu uzbrukumos no Gazas joslas civiliedzīvotājiem Izraēlā.

"Pēdējās dienās amatpersonas Izraēlā uzsvēra, ka tie, kam vajadzētu uztraukties par tiesas procesiem, ir Palestīnas pašpārvaldes vadītāji, kas sadarbojas vienotības valdībā ar HAMAS, kas ir pasludināts par teroristu organizāciju, kas tāpat kā [džihādistu grupējums] "Islāma valsts" īsteno kara noziegumus - apšauda civiliedzīvotājus no apdzīvotiem centriem," klāstīja avots, kas vēlējās palikt anonīms.

Avots neatklāja precīzi, kur un kad tāda tiesvedība varētu tikt sākta.

Palestīnas pašpārvalde piektdien Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) iesniedza dokumentus, SKT, kas ļautu tai vērsties pret Izraēlu par kara noziegumiem. Izraēla ir draudējusi ar sekām, ja Palestīna pievienosies tiesai, un arī ASV ir iebildušas pret tādu soli, norādot, ka tas ir šķērslis cerībām, ka tiks panākta miera vienošanās starp Izraēlu un Palestīnu.

Palestīnieši vēlas pievienoties SKT pēc tam, kad cieta sakāvi ANO Drošības padomē, kas noraidīja rezolūciju, kurā bija paredzēts noteikt trīs gadu termiņu, kurā Izraēlas okupētajās zemēs ir jāizveido Palestīnas valsts.

ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns izskatīs iesniegumu un informēs par to dalībvalstis 60 dienu laikā.

Palestīnas nacionālās vienotības valdība darbu sāka jūnijā pēc samierinājuma vienošanās starp HAMAS un Abasa kustību "Fatah". Ar vienošanos tika izbeigts septiņus gadus ilgušais konflikts, kad Jordānas upes rietumkrastā un Gazas joslā palestīniešu vadīja dažādas valdības.

HAMAS saglabā faktisko varu Gazas joslā un vasarā iesaistījās kaujās ar Izraēlu, kas turpinājās 50 dienas un prasīja 73 cilvēku dzīvības Izraēlas pusē, bet Palestīnas pusē gāja bojā nepilni 2200 cilvēki, galvenokārt civiliedzīvotāji.

Izraēlas valdības dati liecina, ka HAMAS konflikta laikā jūlijā un augustā palaida 4562 raķetes, kas sasniedza pat Telavivu un Jeruzalemi.

BNS