AfD nosaukuši kandidāti Vācijas kanclera amatam
Labējo eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) sestdien vienbalsīgi par savu kandidātu uz kanclera amatu pirms 23. februārī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām apstiprinājusi partijas līderi Alisi Veideli.
Gandrīz 600 delegāti, kas pulcējušies uz divas dienas ilgo kongresu Rīzenē, Saksijas federālajā zemē Vācijas austrumos, sveica ar vētrainiem aplausiem. Iepriekš AfD līdzpriekšsēdētājs Tīno Hrupalla norādīja, ka aptaujās partija atstājusi aiz muguras 20% atzīmi un tās popularitāte turpina augt, un ka mērķis ir panākt Veideles nonākšanu kanclera krēslā.
Veideles kandidatūras apstiprināšanai netika rīkota aizklāta balsošana, bet tā notika aklamācijas ceļā, katram no delegātiem pieceļoties. Jau ilgu laiku AfD aptaujās atrodas otrajā vietā, atpaliekot vienīgi no kristīgajiem demokrātiem (CDU) un to Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU).
Neraugoties uz augošo popularitāti AfD ir maz izredžu nonākt valdībā, jo neviena cita partija nav gatava ar to sadarboties. Partijas kongress sākās ar stundas novēlošanos, jo pieejas tā norises vietai bloķēja protestētāji.
Tikmēr, kā liecina sestdien publicētie kārtējās aptaujas rezultāti, CDU pārsvars pār AfD mazinās. Saskaņā ar aptauju, ko pēc laikraksta "Bild" pasūtījuma veicis socioloģijas institūts INSA, atbalsts AfD pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 22%. Tikmēr par CDU/CSU grasās balsot 30% vāciešu, kas ir par procentpunktu mazāk nekā pirms nedēļas. Tas ir zemākais konservatīvo popularitātes līmenis kopš oktobra.
Atbalsts kanclera Olafa Šolca pārstāvētajiem sociāldemokrātiem (SPD) un to koalīcijas partneriem zaļajiem nav mainījies un saglabājies attiecīgi 16 un 13% līmenī. Par Brīvo demokrātu partiju (FDP), kas novembrī pameta Šolca vadīto koalīciju, tāpat kā pirms nedēļas, domā balsot 4% aptaujāto, un tādējādi liberāļi varētu nepārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.
SPD sestdien notikušajā kongresā oficiāli apstiprinājuši līdzšinējā kanclera Olafa Šolca kandidatūru uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Balsojumā ar rokas pacelšanu tikai daži delegāti nepievienojās milzu vairākumam, kas pauda atbalstu Šolcam.
Viņa kandidatūru pēc vētrainām debatēm novembra beigās izvirzīja partijas valde. Iepriekš divas nedēļas tika diskutēts par to, vai Šolcu nevajadzētu nomainīt ar daudz populārāko aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu. Pēc sakāves Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās jūnijā un landtāgu vēlēšanās septembrī SPD saņēma kārtējo triecienu, kad novembrī sabruka Šolca vadītā valdības koalīcija. Atšķirībā no šī kongresa, 2021.gadā Šolca kandidatūra uz kanclera amatu tika apstiprināta aizklātā balsojumā.
Procedūras maiņu partijas vadība skaidroja ar apstākli, ka šoreiz Šolcs kandidē, jau esot kanclera amatā, un šādos gadījumos saskaņā ar tradīciju lēmums tiekot pieņemts aklamācijas ceļā. 2021. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ balsošana notika tiešsaistē, un Šolca kandidatūru atbalstīja 96,2% delegātu.
Savukārt jaunizveidoto prokrievisko kreiso ekstrēmistu partiju "Zāras Vāgenknehtas savienība" (BSW) atbalsta 6% respondentu, kas ir par procentpunktu mazāk nekā pagājušajā nedēļā. Tikmēr galēji kreisā partija "Die Linke", kuru pērn Vāgenknehta pameta, lai veidotu savu partiju, var cerēt tikai uz 3% balsu.
