Karma vai specdienesti? Kāds regulāri nogalina Krievijas svarīgākos militāristus un dara to ļoti veiksmīgi pat Maskavā

Pirmo no šīm nāvēm Maskava īsti “nepamana”, kamēr otro gadījumu ar niknumu komentē pat Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Lai arī reti kāds apšauba Ukrainas drošības dienestu iesaistītību šajās operācijās, oficiālā Kijeva - kā allaž - to noliedz. Šīs valsts likumdošanā nav normu, kas pieļautu kādu likvidēt ārpus karalauka vai arī terora akta gatavotāju brīdī, kad tas netiek īstenots tieši.

Divas Ukrainas drošības struktūras konkurē savā starpā

Par Ukrainas operācijām ar letālu iznākumu uzzinām no plašsaziņas līdzekļiem - tie vai nu pārpublicē drošības dienestu presrelīzes, vai arī balstās uz vārdā nenosauktiem avotiem šajās struktūrās. Nav pārliecības, ka Ukrainas puse ziņotu par visām savām specoperācijām, savukārt Krievijas puse bieži par to rezultātiem tiecas neinformēt - kā Šacka bojāejas gadījumā.

Militārās jomas eksperts Mihails Žirohovs pārliecināts, ka daudzus Krievijas personu neitralizācijas gadījumus plašsaziņas līdzekļi neatspoguļo: “Liels skaits šo it kā pašnāvību, ceļu satiksmes negadījumu, bojāeju - medībās, izkrītot pa logu, pārdozējot - medijos nenonāk. Šādu gadījumu Krievijā pēdējos trijos gados ārkārtīgi daudz un tie bieži attiecināmi tieši uz tiem cilvēkiem, kuri saistīti ar militāri rūpniecisko kompleksu.

Aplūkojot Ukrainas drošības dienestu speciālās operācijas, kas īstenotas pēdējos trīs gados Krievijas teritorijā, galvenā uzmanība pievēršama divām organizācijām, kuras pazīstamas ar abreviatūrām SBU (Ukrainas Drošības dienests) un GUR (Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā Izlūkošanas pārvalde). Faktiski tās pārstāv militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas jomu. Abi specdienesti apveltīti ar ambīcijām un patriotisku iedvesmu, izskatās - plānojot operācijas, nav vietā gara spriešana par tēmu “Vai nebūs pārgalvīgi?”.

Žurnāls "The Economist" atentātu pret Kirilovu sauc par vispārdrošāko un vislielāko rezonansi raisījušo slepkavību, kas “ne tuvu nav pirmā”. Materiāls vēsta, kā SBU slepenā Piektā pretizlūkošanas pārvalde un GUR, kurām esot piešķirtas pilnvaras īstenot mērķtiecīgus likvidācijas aktus ārzemēs, darbojas Krievijas teritorijā. Abām ukraiņu specstruktūrām ir “sarežģīti tīkli un veidi, kā darboties agresorvalsts iekšienē”.

Ja agrāk bijuši “pārceļošanas” starp SBU Piekto pārvaldi un GUR gadījumi, pauž The Economist, tad šodien abas Ukrainas drošības struktūras konkurē - īpaši nospriegotas attiecības pastāv SBU priekšēdētāja vietnieka Aleksandra Poklada un GUR vadītāja Kirila Budanova starpā. Tiek runāts, ka Poklads cer iesēsties Budanova krēslā. Tomēr neraugoties uz to, Ukrainas “slepenie dienesti saglabā nāvējošu kapacitāti”.

Paralēli sekojušas Krievijas atbildes. Avots drošības dienestos pauž, ka atentāts pret Kirilovu bijusi simetriska reakcija uz vairāku skrejriteņu sprādzieniem Kijevā, ko ukraiņu drošības dienesti joprojām izmeklē. Efektīvākie Krievijas argumenti ir raķetes. Trieciens pa GUR ēkām tiek izdarīts 2024. gada aprīlī - raķešu kompleksa Kinžal raidītā 9-S-7760 ietriecas Harkovas apgabala GUR ēkā. Aptuveni pirms gada raķete trāpa viesnīcā, kur tobrīd atrodas augsti stāvoši GUR virsnieki un NATO speciālisti. Tāpat arī 2023. gadā vienas no nežēlīgākajām apšaudes ar raķetēm laikā ievērojami cieš GUR centrālais ofiss.

Mērķu sarakstā - komandieri, ierēdņi, propagandisti, speciālisti

Kopš pilna mēroga karadarbības aizsākšanās ukraiņu aģentūra neitralizējusi desmitiem komandieru, ierēdņu, kas turēti aizdomās par kolaboracionismu, kā arī propagandistu - lielākoties okupētajās teritorijās. Tagad šī ģeogrāfija paplašinās. Arvien vairāk kļūst skaidrs, ka karš pārvietojas arī uz Maskavu.

Senākus rezonansi raisošus gadījumus daudzi atminas vēl šodien: krūšutēla eksplozija kara korespondenta Vladlena Tatarska radošajā vakarā, mīnas uzspridzinātā rakstnieka Zahara Priļepina mašīna, bijušā Ukrainas parlamenta deputāta Iļjas Kivas nošaušana Maskavas apgabalā.

Cik veiksmīga ir šī dažādu Krievijas militārpersonu, speciālistu un propagandistu nogalināšanas kampaņa? Kurš pēdējos trijos gados tās rezultātā gājis bojā? Šobrīd pilnīgi skaidrs, ka gan SBU, gan GUR savu darbu īsteno ļoti metodiski.

VLADLENS TATARSKIS: Daži atentāti tikuši īstenoti pret Krievijas propagandistiem. 2023. gada 2. aprīlī militārajai organizācijai “Vāgnera grupa” piederošajā kafejnīcā Sanktpēterburgā norisinājās blogera Vladlena Tatarska radošais vakars, kurā ieeja bija brīva. Pasākuma laikā kāda apmeklētāja Tatarskim dāvināja ģipša krūšutēlu, kurā bija ieslēpta sprāgstierīce. Tai detonējot, Tatarskis gāja bojā. “Iedzīt viņus akmens laikmetā, viņiem vispār nevajadzētu darboties vilcieniem, viņi sēdēs auksti, badā, bez apgaismes. Lai viņi visi nosprāgst!” - šādus vārdus ukraiņiem bija veltījis Tatarskis, kurš, kā pats to apzīmēja, nodarbojās ar “military propagandu”.

ZAHARS PRIĻEPINS: Tāpat kā Tatarskis, arī ultrakonservatīvais rakstnieks Zahars Priļepins ar ieročiem rokās bija karojis Donbasā, sevi dēvējot par lauka bataljona komandieri, kurš nogalinājis cilvēkus Ukrainā “lielos daudzumos”. 2023. gada 6. maijā automobilim Audi, ar kuru Ņižegorodskas apgabalā, Krievijā, pārvietojās Priļepins, blakus sprāga pa radio vadāma mīna. Mašīnas šoferis gāja bojā, Priļepinam - smagi ievainojumi.

OĻEGS CARJOVS: Nereti par speciālo operāciju upuriem kļūst pārbēdzēji. 2023. gadā, naktī uz 27. oktobrī, Krimā, Jaltas sanatorijas teritorijā, divreiz šāva uz bijušo Ukrainas parlamenta deputātu Oļegu Carjovu. Viņš nonāca reanimācijā, taču izdzīvoja. 2022. gada maijā Carjovam aizmuguriski piesprieda 12 gadus ieslodzījumā par publiskiem aicinājumiem mainīt Ukrainas robežas un vardarbīgi mainīt konstitucionālo iekārtu. 31. oktobrī FDD guva informāciju, kas liecināja par SBU līdzdalību atentātā.

IĻJA KIVA: 2023. gada 6. decembrī Piemaskavas pilsētā Odincovā nošāva bijušo Ukrainas parlamenta deputātu Iļju Kivu; vairāki medijresursi vēstīja, ka tā bijusi SBU operācija. Kiva, aizsākoties pilna mēroga karadarbībai, aizbrauca no Ukrainas un pauda Krieviju atbalstošus izteikumus. Viens no viņa ierakstiem sociālajos tīklos: “Budanovs miris, nenākot pie samaņas - informācija pienākusi no Ukrainas vēstniecības Vācijā.” Pirms nošaušanas Ukrainas tiesa atzina Kivu par vainīgu virknē likumpārkāpumu, tostarp valsts nodevībā, un aizmuguriski piesprieda 14 gadus ieslodzījumā.

ANDREJS TORGAŠOVS: 2024. gada 24. jūlijā, plkst 6:30, Maskavā, pie dzīvojamā kompleksa “Molžaņinovo” auto stāvvietā uzsprāga sudrabainas krāsas Toyota Land Cruiser Prado, kad tajā bija iesēdušies Andrejs Torgašovs ar sievu. Abiem dzīvības izglāba apstāklis, ka automobilis pēc eksplozijas neuzliesmoja - viņus izdevās izvilkt no salona un reanimācijas pasākumi tika veikti vēl pirms ātrās palīdzības ierašanās. Sprādziena rezultātā cieta vēl pieci automobiļi, kā arī izsisti logi dzīvojamā namā.

Saskaņā ar noplūdēm, 2016. gadā Torgašovs saņēma ienākumus kara daļā Nr 45807 vecākā virsnieka statusā. Šī daļa izvietota Horoševskas šosejas ēkā 7b; adrese saistīta ar Galveno izlūkošanas pārvaldi.

Krievijas drošības dienesti uzreiz sāka meklēt “ukraiņu pēdas”, un rezultāti ilgi nebija jāgaida. “Spēka struktūras noskaidrojušas automobiļa sprādziena izpildītāja personību. Saskaņā ar provizoriskiem datiem, viņš rīkojies Ukrainas specdienestu uzdevumā. Uzstādīja spridzekli zem SUV vadītāja sēdekļa, bet pēc tam distanciāli to iedarbināja. Saskaņā ar avota rīcībā esošajiem datiem, noziedznieks jau atstājis Krieviju - viņš aizlidoja uz Turciju,” dažas stundas pēc sprādziena vēstīja viens no Krievijas spēka struktūrām pietuvinātiem medijresursiem.

ALEKSANDRS KOROBOVS: Avots specdienestā GUR vienam no ukraiņu medijresursiem pauda, ka likvidēts kara noziedznieks Aleksandrs Korobovs, kura iesauka - “Krabis”. Drošības struktūras preses dienests rakstīja, ka 2024. gada 15. septembrī Krievijas pilsētā Belgorodā viņš miris no gūtajām galvaskausa traumām.

GUR atgādināja, ka bojā gājušais strādājis TV propagandas kanālā “Rosija 1”, vadot tā Belgorodas punktu. Bieži slavējis Krievijas kara noziedzniekus raidījumā “60 minūtes”, bez tam gatavojis materiālus Krievijas Aizsardzības ministrijas resursam - kanālam “Zvezda”. Saņēmis vairākus valsts apbalvojumus.

Faktiski dzīvojis Belgorodā, Gubkina ielā 45, korpuss 1, dzīvoklis 23, reizumis apmeklējis Maskavu instrukciju saņemšanas nolūkā, ziņoja GUR. “Dzenoties pēc Kremļa saimnieku atzinības un rubļiem pastāvīgi pildīja netīro darbu tālu no dzimtās vietas - piemēram, okupētajās Ukrainas teritorijās,” izlasāms preses relīzē.

Neraugoties uz visu, Belgorodas izmeklēšanas komitejā pēc trim dienām paziņoja, ka nekāda krimināllieta saistībā ar Korobovu neesot ierosināta. Nedaudz vēlāk Viskrievijas televīzijas un radioraidījumu kompānijas punkta “Belgorod” direktore Nadežda Vlasova pastāstīja, ka Korobovs hospitalizēts Maskavas medicīnas iestādē, taču kādos apstākļos un kādu ievainojumu guvis, neprecizēja.

ANDREJS KOROTKIJS: 2024. gada 4. oktobrī, ap plkst 7:00 Energodarā eksplodēja okupētās Zaporožjes atomelektrostacijas fiziskās apsardzes priekšnieka Andreja Korotkija auto. No gūtajām traumām viņš slimnīcā mira. Saskaņā ar GUR informāciju, bojā gājušais “piedalījās represijās pret atomelektrostacijas personālu, kara noziegumos pret uz laiku okupētās Energodaras civiliedzīvotājiem”.

DMITRIJS PERVUHA: 2024. gada 18. oktobrī Luganskā, pašā pilsētas centrā sprāga mašīna UAZ Patriot, kurā atradās Krievijas majors Dmitrijs Pervuha. Viņš bija padotais GRU 273. izlūkošanas centrā. “Kara noziedznieks likvidēts,” nākamajā dienā rakstīja GUR. Šis drošības dienests arī publiskoja uzspridzinātā automobiļa attēlus - no transporta līdzekļa bija pāri palikusi vien metāllūžņu kaudze. Tālāk presrelīzē pausts: “GUR atgādina - par katru pret Ukrainu pastrādāto noziegumu sagaidīs taisnīga atriebība.”

DMITRIJS GOĻENKOVS: “2024. gada 20. oktobra rītā Brjanskas (Krievijas Federācija) tuvumā esošā Supoņevo ciema ābeļdārzā atrasts kara noziedznieka Dmitrija Goļenkova līķis,” poētiskā manierē rakstīja GUR. Lidotājam bija daudzas galvas traumas, kas, iespējams, nodarītas ar āmuru. GUR atgādināja par “taisnības āmuru”, tomēr neuzņēmās atbildību par viņa neitralizēšanu.

Goļenkovs bija pilots Krievijas Gaisa un kosmisko spēku 52. smago bumbvedēju aviācijas pulkā, kura arsenālā ir lidmašīnas Tu-22M3. Saskaņā ar GUR datiem, viņš 2022. gada 27. jūnijā piedalījās uzbrukumā tirdzniecības centram “Amstor“ Kremenču kā, kurā attiecīgajā brīdī atradās ap 1000 personu. Gāja bojā 22 cilvēki, desmitiem ievainoti. Tāpat Goļenkovs atbildīgs par raķetes triecienu pa daudzdzīvokļu māju Dņeprā 2023. gada 22. janvārī. Gāja bojā 46 ukraiņu civiliedzīvotāji, viņu starpā - 6 bērni.

Krievijas puse nekomentēja informāciju par Goļenkova nāvi. Tomēr medijresurss “Vot Tak” apgalvoja, ka pēc visiem paziņojumiem tam izdevies sazvanīt lidotāja Goļenkova radinieku, kurš teicis, ka lidotājs esot dzīvs un vesels.

ALEKSEJS KOLOMOICEVS: Naktī uz 2024. gada 27. septembri Maskavas apgabala pilsētā Kolomnā tika nogalināts pulkvedis Aleksejs Kolomoicevs, kurš, pēc GUR datiem, vadīja Aizsardzības ministrijas bezpilotu aviācijas 924. centru. Tas sagatavo operatorus un apkalpojošo personālu BPLA, tostarp arī trieciendronu “Shahed”, pielietošanai kaujas apstākļos.

GUR savā "Telegram" kanālā oficiāli apstiprināja Kolomoiceva likvidāciju: “Okupants tieši līdzdalīgs Krievijas pilna mēroga iebrukumā un kara noziegumu paveikšanā pret Ukrainu.” GUR pārstāvis Andrejs Čerņaks sarunā ar žurnālistiem akcentēja - ja personas ieradušās nogalināt ukraiņus, tad tām jāsaprot, ka viņas var piemeklēt tāds pats liktenis. “Viņiem jābūt tam gataviem. Atriebība obligāti būs. Un tā būs visiem. Mēs par to brīdinām. Ienaidniekam tas jāsaprot un jāzina,” sacīja Čerņaks.

Jauns fokusējums - speciālisti, kas rada jaunus ieročus

Nedēļu pirms Kirilova uzspridzināšanas - 2024. gada 10. decembrī - Piemaskavas pilsētā Kotelņika netālu no savas mājas tika nošauts inženieris Mihails Šackis. Šāvējam notikuma vietu izdevās veiksmīgi pamest.

Šackis konstruktoru birojā Mars, kas ir valsts atomenerģijas holdinga Rosatom meitas uzņēmums, vadīja funkcionālā programmatūras nodrošinājuma nodaļu. Viņš nodarbojās ar spārnoto raķešu X-69 uzlabošanu, jaunu BPLA izstrādi, risināja virkni jautājumu, kas saistīti ar kosmosa aparātiem. Kolēģi konstruktoru raksturoja kā galveno ideologu mākslīgā intelekta ieviešanā BPLA, kā arī citos Krievijas lidaparātos un kosmiskajos aparātos.

Oficiāls Šacka bojāejas apstiprinājums no Krievijas puses nesekoja, tomēr ir dažas netiešas pazīmes, kas uz to norāda. Piemēram, attiecīgi video tika nopublicēti uzreiz divos medijresursos, kas nav savstarpēji atkarīgi. Vienam žurnālistam izdevās sazvanīt Šacka māti pa mājas numuru. Klausuli pacēla sieviete, taču to nolika acumirklī, kad žurnālists stādījās priekšā.

Atsaucoties uz avotiem drošības dienestos, laikraksts “Ukrainskaja Pravda” pauda, ka pie konstruktora neitralizēšanas strādājusi GUR. “Atgādinām, ka ikviena persona, kas tā vai citādi līdzdalīga Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa attīstībā, un tādā veidā sekmējusi Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir Bruņoto spēku likumīgs mērķis,” atzīmēja vārdā nesaukts SBU darbinieks.

Militārās jomas ekspertam Jurijam Fjodorovam “nevar nekrist acīs” tikai vienas nedēļas intervāls starp Šacka un Kirilova neitralizāciju: “Acīmredzami, ka šeit kopēja motivācija varētu būt. Ja tas tā ir, tad SBU vai kāda cita Ukrainas organizācija sākusi Krievijas cilvēku, kuri atbildīgi par jaunu ieroču radīšanu un pielietošanu, medību sezonu.

Tas mazliet atgādina Mossad operācijas, kas saistītas ar to speciālistu, kuri strādājuši pie atomieroču radīšanas - vispirms Ēģiptē 1960-ajos gados un tagad Irānā - likvidēšanas.”

Kadru deficīts Krievijas specdienestos

Papildus jautājumus par Krievijas pretizlūkošanas potenciālu rada Ukrainas drošības dienestu spēja darboties kreatīvi un spēji mainīt fokusējumu.

“Tas rada papildus nenoteiktības atmosfēru Krievijas tiesībsargājošos orgānos, demonstrējot to darbinieku nekompetenci, provocējot kadru turbulences FDD, Iekšlietu ministrijas sistēmā, Nacionālajā gvardē,” komentē Ivans Stupaks, bijušais SBU darbinieks. “Tas arī demonstrē, ka Ukraina var realizēt iespaidīgas operācijas, kamēr trīs gadu laikā Krievija nav spējusi īstenot nopietnus teroristiskus aktus Ukrainas teritorijā.

Protams, šis fakts nenozīmē, ka nevajadzētu būt gataviem tos novērst, tomēr to neesamība ir Ukrainas pretizlūkošanas nopelns. Rezultāti skaidri redzami. Krievijas personas, kas līdzdalīgas kara darbību izraisīšanā, attīstīšanā un attaisnošanā, tiek likvidētas. Ukraina demonstrē, ka tā spēj darboties pat Krievijas centrā, kur, šķiet, koncentrēts milzīgs apsardzes resurss.”

“Briesmīga kara apstākļos Krievijas specdienesti sadūrušies ar to pašu, ar ko valsts sastapusies citās jomās - ar milzīgu kadru deficītu,” komentē BBC korespondents Iļja Barananovs. “Apstākļos, kad visa nauda tiek tērēta karam, ievērojami neizdevīgāk strādāt FDD reģionālajā nodaļā un tvarstīt bandītus, nekā pāriet darbā uz militāro pretizlūkošanu un strādāt tā saucamās speciālās operācijas zonā. Vai arī pārcelties strādāt uz tā dēvētajiem jaunajiem reģioniem - Luganskas, Doņeckas, Zaporožjes, Hersonas apgabalu okupētajās teritorijās.

Patlaban kadru deficīts reģionālajās FDD pārvaldēs sastāda ap 50%, atsevišķās vietās tas var sasniegt divas trešdaļas. Jo - kurš gan grib joprojām sēdēt Ļeņingradas un pat Maskavas apgabalā un ķert reālus teroristus? Visi vēlas pelnīt naudu ar to, ka tiek iedzītas šausmas nelaimīgajā Melitopolē palikušajos iedzīvotājos. Šī ir sistēmiska problēma.”

Bruņoto spēku “runājošā galva”

Igors Kirilovs kļuvis par visaugstākstāvošo Krievijas militārpersonu, kas pēc ielaušanās Ukrainā gājusi bojā aizmugurē. Rezultāts ir patiesi rezonansi raisošs: nogalināts Bruņoto spēku struktūras priekšnieks, Aizsardzības ministrijas Kolēģijas loceklis; Kirilova statusa līmenis - faktiski aizsardzības ministra vietnieks.

Kirilovs dzimis 1970. gadā Kostromā, pabeidzis Kostromas Augstāko militāro radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības akadēmiju, kopš 1987. gada dienējis Padomju Savienības, pēc tam Krievijas Bruņotajos spēkos. 2017. gada aprīlī viņš ieņēma Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības (RĶBA) karaspēka priekšnieka amatu.

Faktiski Kirilovs uzskatāms par vienu no galvenajiem propagandas ruporiem militārpersonu aprindās. Publicitātes līmeņa ziņā pēdējā laikā ierindojams pirmajā četriniekā - aiz Aizsardzības ministra un līdztekus ministrijas preses sekretāram un odiozajam rezerves ģenerālleitnantam Aleksandram Guruļovam, kuru dēvē par “Valsts Domes poļitruku”. Pilnīgi sagaidāms, ka ar laiku Kirilovam bija jānonāk Krievijas parlamentā - sekojoši, sprādziena rezultātā partija “Vienotā Krievija” un Valsts Dome palikusi bez kolorīta militāro aprindu pārstāvja.

Līdz ar pilna mēroga karadarbības aizsākšanos par Aizsardzības ministrijas runājošo galvu bija kļuvis ģenerālleitnants Igors Konašenkovs. Aptuveni mēnesi pirms Kirilova uzspridzināšanas militārajā resorā notiek strukturālas pārmaiņas - un Konašenkovs pagaist no TV ekrāniem. Tikmēr Kirilovs turpina brīfingos uzstāties žurnālistu priekšā.

Sieva Kirilovam esot sacījusi, ka viņam nepieciešams pastiprināt apsardzi, jo vīrs pārāk bieži parādās plašsaziņas līdzekļos saistībā ar dažādām Ukrainai un Rietumu valstīm adresētām apsūdzībām. Kostromas apgabala gubernators Sergejs Sitņikovs apgalvo, ka neilgi pirms nāves Kirilovs esot izteicies, ka uz viņu “aizsākušās medības”.

Kirilova uzstāšanos būtība daudzējādā ziņā saistāma ar tā saucamajām amerikāņu biolaboratorijām, kas, pēc Krievijas varas iestāžu pārliecības, tikušas izvietotas bijušajās PSRS republikās. Pirms kara Kirilovs piemin arī konspirologu aprindās slaveno Lugara laboratoriju Gruzijā, kur eksperimentu laikā it kā bojā gājuši 73 cilvēki - ar šāda veida daiļradi ģenerālleitnants iemantoja slavu. Tiklīdz parādās vajadzība pārslēgties uz Ukrainu, Gruzijas biolaboratorija acumirklī tiek aizmirsta.

“Redzams, kā viņš izdomā detaļas, kad tās nepieciešams piemērot kādai konkrētai operācijai,” pauž neatkarīgā medija Mediazona redaktors Dmitrijs Treščaņins. “Kad notika pirmais Harkovas aplenkums, fronte pievirzījās vietai, kur kādreiz atradusies liela ķīmiskās nozares rūpnīca. Tagad tur ieraugāmas drupas, objektu nojauca pirms 10-15 gadiem. Tomēr vecajās Aizsardzības ministrijas kartēs ķīmiskā rūpnīca bija saglabājusies un šīs vietas sturmēšanas mēģinājuma priekšvakarā attiecīgi Kirilovs nāca klajā ar paziņojumu, ka “Kijevas noziedzīgais režīms” gatavo provokāciju ar ķīmisko ieroču izmantošanu.

Skaidrs - ja tur tiešām atrastos ķīmiskā rūpnīca un tiktu uzbrukts šim apdzīvotajam punktam, tad pastāvētu tehnogēnās katastrofas varbūtība. Brīdinot par šāda veida katastrofu, kas balstījās uz Kirilova kartē “uzzīmēto”, viņš vainoja Ukrainu tajā, kam, viņaprāt, neizbēgami vajadzēja notikt. Tā strādāja ģenerālis Kirilovs: ja kaut ko vajag izdomāt, viņš uzreiz klāt.”

Kirilovs sabiedrisko attiecību veidotāja karjeru izvēlējies sen - ar saviem konspiroloģiskajiem paziņojumiem viņš kļūst plaši pazīstams krietni vēl pirms 2021. gada februāra, uzskaitot dažādus ieroču veidus, ko izstrādājot Ukraina. Ģenerālleitnanta spars nemazinājās arī pēc pilna mēroga karadarbības aizsākšanās.

“Iespējams, visšķebinošākais, kas ienācis prātā Kirilovam - tā ir “netīrā bumba”, teic Trešča ņins. “Vai nu vienkārši sekojot trendam, vai arī kā RĶBA karaspēka vadītājs, viņš zināja par kaut kādu Kremļa sagatavošanos [kārtējai retorikai par atomieroču tēmu]. Un attiecīgi katra reize, kad Kirilovs runāja par ukraiņu “netīro bumbu”, kļuva par nopietnu indikāciju tam, ka sekos atomrungas vicināšana.

Sekojoši tas nenozīmēja vienkārši apvainot pretinieku par gatavošanos radioaktīvā piesārņojuma radīšanai, bet bija bezmaz mājiens - “mēs kaut ko tādu grasāmies pielietot”. Un tas izklausījās pietiekami nopietni. Mājieni uz “netīro bumbu” varēja nozīmēt, ka Krievija gatavojas pielietot atomieročus.”

Var pabrīnīties, kā augstā amatā atradies cilvēks, kurš atmiņā palicis, pirmkārt, pateicoties konspiroloģijas teorijām. “Kirilovs nebija truls ģenerālis, kuram saka priekšā, ko runāt - viņš bija iniciatīvu pārpilns,” atzīmē Treščaņins. “Ņemot vērā Putina vājību uz Wunderwaffe [2. Pasaules kara laikā ieviesies vācu termins, ar ko apzīmēja jaunus ieroču veidus], noteikti uz ģenerāli attiecināmas kaut kādas izstrādes. Nav saprotams, cik daudz ar tām nodarbojās tieši viņa resorā - kā nekā, šīs ir slepenas tēmas.

Lieli dzīvā spēka zaudējumi

“Norisinoties Krievijas kampaņām Kijevas un Harkovas virzienā, cilvēki, kas dienē RĶBA spēkos, tika sūtīti uz ziemeļiem,” turpina Treščaņins. “Pastāvēja pieņēmums, ka viņi šī pārgājiena laikā atklās Ukrainas noziegumus, uzmeklējot atmaskojošus dokumentus. Atrada Askania-Novas rezervātā notikušā pētījuma failus. Skaidrs, ka biologi tādus veic, taču absolūti miermīlīgiem mērķiem. Tas pats notika arī Harkovas apgabalā - kaut ko atrada un centās “uzpūst”: lūk, esam ieņēmuši pirmo NATO laboratoriju. Tomēr šī tēma tālāk par vienu preses konferenci neaizvirzījās.

Tā kā RĶBA karaspēks nebija attiecīgi apbruņots, lai spētu aizsargāties, šajā maršā uz ziemeļiem gāja bojā liels procents militārpersonu attiecībā pret RĶBA karaspēka kopējo skaitlisko lielumu. Un tiklīdz tas vairs nebija sabiedrisko attiecību veidošanas sastāvdaļa, šis karaspēks pazuda. Šīs militārpersonas - ar nelieliem izņēmumiem - aizvāca no frontes.”

Kirilovu dēvē par vienu no smagās ugunsmetēju sistēmas “Tos-2” izveidotājiem - Krievija aktīvi pielieto termobāriskos lādiņus, uzbrūkot Ukrainas pilsētām. Tas nozīmē ieroča pielietošanu pa apdzīvotajiem punktiem bez izšķirības.

Tradicionāli izveidojies, ka Krievijas Bruņotajos spēkos ugunsmetēju apakšstruktūras attiecinātas uz RĶBA karaspēku. Sistēmas “Tos-2” frontē ilgi “nedzīvo”. Šādu tehniku iznīcinot, to parasti noslauka no zemes virsas kopā ar personālu - un paliek vienīgi krāteris. Faktiski vienīgi šādos gadījumos RĶBA militārpersonas tagad iet bojā.

Tam, ka Kirilovs atentāta priekšvakarā, pēc Ukrainas specstruktūru avotu paustā, kļuva par “leģitīmu mērķi”, pamatā ir apstāklis, ka viņa vadībā izstrādāti un pielietoti ķīmiskie ieroči. SBU uzskata, ka Krievijas Bruņotie spēki pēc Kirilova pavēles vairāk kā 4800 reižu izmantojuši ķīmiskās munīcijas vienības.

Virknē militāru operāciju fiksētas tādas aktīvās vielas kā CS un CN (hloracetofenons); karadarbībā Krievija pielieto granātas K-51 ar asaru gāzi, kas lielvalsts arsenālā atrodas vēl no PSRS laikiem. K-51 no kvadrokopteriem tiek mestas uz ukraiņu militārpersonām, kas ar lielu varbūtību noved pie letāla iznākuma - šādā veidā kareivjus “izsvēpē” no slēpņiem, lai nošautu aizsega atstāšanas brīdī. Ar gāzēm netiek vienkārši apsmidzināti lauki, kā tas tiek rādīts filmās par 1. Pasaules karu - šodien gāzes parasti pielieto pilsētu un ierakumu cīņās.

Pirms eksplozijas: skūteris, "kāršeringa" automobilis, videotranslācija

Ja palūkoties uz ģenerālim pakļauto resoru, Aizsardzības ministrijas mērogos tas tomēr ir mikroskopisks. Fakts, ka viņš sniedzis 180 brīfingus, absolūti neliecina, ka Kirilova rīcībā bijuši iespaidīgi resursi. Kad runa ir par patiesi “lieliem” Ģenerālštāba ģenerāļiem, kuru pārvaldībā ir patiesi iespaidīgas sfēras - gan būvniecības objekti milzīgāki, gan resursi algām un prēmijām daudz lielāki -, arvien pastāv iespējas sev ko “atripināt”.

Savukārt Kirilovam bija ļoti mazas daļas, kas tika finansētas pēc atlikumu principa. Līdz ar to viņš, atšķirībā no daudziem citiem ģenerāļiem, nevarēja atļauties dzīvot slēgtā Rubļovkas ciemā. Viņa iegādātais dzīvoklis nesen uzbūvētajā dzīvojamā kompleksa Sreda namā atrodas pašā Rjazaņas prospekta sākumā - nebūt ne respektablā Maskavas rajonā. Arī daudzdzīvokļu ēka ļoti parasta - bez jebkāda apsardzes režīma. Cik naudas bija, par tādu arī nopirka - vārdu sakot, Kirilovs nepiederēja pie korupcijietilpīgiem ģenerāļiem.

Skrejriteni ar spridzekli novietoja pie tās dzīvojamā kompleksa ieejas, pa kuru Kirilovam bija jāiznāk, 17. decembrī ap plkst 4:00. Kāds avots spēka struktūrām pietuvinātam medijresursam vēlāk pastāstīja, ka skūteri atdzinis vīrietis, kura izskats nav atbildis slāviskai ārienei raksturīgajām pazīmēm. Dodoties prom, šis cilvēks nomainījis vējjaku. Viena no dzīvojamā kompleksa apdzīvotājām pēc dažām stundām TV žurnālistam pastāstīs, ka tieši pretī šai kāpņu telpai izveidota improvizēta skrejriteņu stāvvieta.

Spridzinātājiem bija nepieciešams reālā laika režīmā novērot visus caur kāpņu telpas ieeju nākošos. To viņi varēja izdarīt vairākos veidos. Viens no variantiem - novērot ar binokli no pretī esoša noīrēta dzīvokļa. Pēc eksplozijas tiks pārbaudīti visi pretējās mājas dzīvokļu īrnieki, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuri parādījušies vēlāk kā pirms diviem mēnešiem.

Saskaņā ar citu izvirzīto versiju, kāpņu telpas durvis, pa kurām vajadzēja iznākt Kirilovam, tika novērotas no pagalmā pieparkotas mašīnas. Eksistēja arī trešā versija - iespējamā dzīvojamo namu kompleksa Sreda videokameru uzlaušana. Iepriekš komanda varēja pieslēgties šīm kamerām, lai izsekotu upuri un aktivizētu bumbu. Izmeklēšana plānoja izņemt dzīvojamā kompleksa videokameras. Tiesa, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, tās strādājot vienīgi online režīmā un nesaglabā video.

Kā vēlāk noskaidrojās, kāršeringa automobilī, kas jau dažas dienas pirms ekscesa ticis novietots gandrīz tieši iepretim vajadzīgajai kāpņu telpai, uz aizmugurējā sēdekļa atradās kamera, kas visu laiku veica “translāciju”. Vēlāk izmeklēšanai tuvs avots pastāstīs, ka kameru mašīnā izstādījis vīrietis, tērpies vējjakā ar galvai pārvilktu kapuci. Dodoties prom, viņš nomainījis vējjaku. Kāršeringa automobilī tiks atrasti divi vīstokļi, ietīti baltā lupatā. Tos no mašīnas izvilks robots, kas pilda sapiera funkcijas.

Plkst 6:12. 1 kilograms trotila ekvivalenta

Ap 6:00 pretī kāpņu telpai piestāj dienesta auto Toyota Camry, kura vadītājam vajadzēja vest ģenerāli uz darbu. Viens no aculieciniekiem nosauks precīzu sprādziena laiku - 6:12. Atentāta izpildītāji distanciāli aktivizē detonatoru, tiklīdz ģenerālis Igors Kirilovs kopā ar savu adjutantu Iļju Poļikarpovu - arī Krievijas armijas virsnieku - iznāk pa kāpņu telpas durvīm, lai dotos uz darbu.

Videoierakstā vērojams, kā viens no vīriešiem pēkšņi pagriežas pret pieparkoto skrejriteni, pie kura stūres piestiprināta pašdarināta sprāgstierīce. Visdrīzāk to iedarbina ar mobilā telefona skaņas vai radiosignāla palīdzību.

Publiskotais eksplozijas videoieraksts, ko drīz demonstrēs ukraiņu Telegram kanāli, tiek veikts no kāršeringa mašīnas. Tāpat, pateicoties video, izmeklēšanai izdosies uzzināt par netālu atrodošos vīrieti, kurš smēķē sprādziena brīdī. Kas šis par cilvēku, nav noprotams; visdrīzāk arī viņš tiks aizturēts.

Plkst 6:12 Rjazaņas prospektā, Maskavā, nogrand sprādziens. Medijresursi sākotnēji raksta, ka tas atbildis 100, tad - 200, vēlāk - 300 gramiem trotila ekvivalenta. Beigās izmeklēšana nāks pie secinājuma, ka plastīda bumba izdalījusi enerģiju, kas atbilst 1 kilogramam trotila ekvivalenta. Atentāta rezultātā ģenerālis un viņa adjutants iet bojā uz vietas, pirms neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās. Vēlāk kriminālistikas speciālisti īpašu uzmanību pievērsīs skūterim un netālu no tā gulošajai stūrei.

Kāda aculieciniece, aprakstot sprādziena momentu, sacīs, ka no tā “pamodies pusrajons”. Skaņa dzirdama 2 kilometru rādiusā, šķembas lido pat 100 metru attālu. Mājas sienas nodreb, eksplozija izrauj kāpņu telpas durvis, cieš logi, lodžijas, balkoni, atgāžņi vismaz 10 dzīvokļos; bojāti arī pretējā ielas pusē esošā nama logi.

Kirilova šoferis, kurš sprādziena laikā sēž mašīnā, izdzīvo. Automobilī nostrādā drošības spilveni. Šoferis kontuzēts, stiklu gabali ietriekušies viņa sejā un rokās. Bojāta generāļa dienesta mašīna, vēl divi netālu pieparkotie automobiļi.

Drīz pēc eksplozijas notikuma vietā ieradušies FDD darbinieki aptaujā dienesta auto vadītāju un uzzina, ka pēdējo 6 mēnešu laikā ģenerālis ticis vests pa vienu un to pašu maršrutu. Viss noritējis gluži kā rituālā - līdz ar to izsekot Kirilovu, viņu deanonimizēt, noskaidrot viņa dzīvesvietu nebūt nav grūts uzdevums. Ja ik dienu pārvietoties pa vienām un tām pašām vietām, pieturēties pie viena un tā paša maršruta, rutīna spēj aizmiglot acis.

Starp citu, adjutanta Poļikarpova, kurš ģenerāli sagaidīja un pavadīja, pienākumos ietilpa arī rūpes par Kirilova drošību. Trešā militārpersona, kas atrodas līdzās - dienesta automobiļa šoferis. Viņš ir apdullināts, sākotnēji sniedz visai juceklīgas liecības, stāstot, ka pēc trim stundām miega neesot ievērojis ne vīrieti, kurš pirms sprādziena smēķējis pie kāpņu telpas, ne līdzās esošo mašīnu ar iedarbinātu motoru, no kuras veikta novērošana. Tagad saprotams, ka Kirilovam bijis gan adjutants, gan šoferis, kuriem citstarp vajadzēja rūpēties par viņa personisko drošību, tomēr acīmredzami, ka ar to bijis par maz.

Pēc eksplozijas: neoficiālā un oficiālā informācija

Medijresursi, balstoties uz sākotnējo insaida informāciju, raksta: spēka struktūru pārstāvjiem visai ātri esot izdevies identificēt vīrieti, kurš atdzinis kāršeringa automašīnu - pateicoties ierakstiem no dažādām video kamerām. Lielu lomu nospēlējis video reģistrators, kas atradies tajā pašā kāršeringa automobilī. Paralēli palīdzējis mobilā telefona billings - izmeklētāji pārbaudījuši ekscesa rajonā atradušos personu zvanu datus un pārvietošanos.

Cits avots izmeklēšanas struktūrās pastāstīja, kā meklējuši pēdas: par starta punktu izvēlēta nozieguma vieta, kur kameras fiksējušas aizdomīgus auto. Sprādziena organizētāji, pēc avota vārdiem, saistījušies ar aizdomās turētajiem ar mesendžeru palīdzību, tādā veidā nonākts līdz “SBU sakarnieka kontaktiem”. Medijresursi, balstoties uz izmeklēšanai tuviem avotiem, vēsta: tajā pat naktī aizturēti divi vīrieši, kuri līdzdalīgi generāļa Kirilova un viņa adjutanta Poļikarpova nogalināšanā.

Viens esot atstājis skrejriteni pie mājas kāpņu telpas, kur dzīvojis RĶBA karaspēka priekšnieks. Otrs esot organizējis kāršeringa auto atvešanu. Saskaņā ar preventīvo neoficiālo izmeklēšanas informāciju, pirmais shēmā iesaistīts, viņam nezinot operācijas mērķi, otro esot savervējuši Ukrainas specdienesti. Abi atentātā iesaistītie ātri esot sākuši sadarboties ar izmeklētājiem,- sniedzot liecības un izstāstot par pasūtītājiem.

Šāda rezonansi raisoša sprādziena gadījumā oficiāli paziņojumi tiek gaidīti ar lielu nepacietību; informācija parādās jau pēc diennakts, 18. decembra rītā. Sākotnēji Izmeklēšanas komiteja paziņo par diviem aizturētajiem, tomēr turpmāk teju visos Krievijas medijresursos runa ir vairs tikai par vienu aizturēto - 1995. gadā dzimušo Uzbekistānas pilsoni Ahmadžonu Korbonovu. Iepriekš viņš Maskavā pabijis 2015. gadā, pēc kā aizbraucis atpakaļ uz dzimteni Uzbekistānu. Tagad atkal atgriezies Maskavā, strādājis kafejnīcā “Čaihana točka”.

“Es atbraucu uz Maskavu Ukrainas specdienestu uzdevumā,” viņš sacīja videokameras priekšā. “Kāpēc es to izdarīju? Man piedāvāja 100 000 dolāru un Eiropas pasi.”

“Pret sniegto liecību vajag attiekties ar lielu neticību - redzams taču, ka cilvēks to teju no papīra nolasa,” komentē Iļja Barabanovs. “Mēs visai labi saprotam, kā Krievijas specdienesti prot strādāt ar aizturētajiem. Atcerēsimies šausmīgos video ar uzbrukuma Crocus City Hall dalībniekiem, kuriem ausis grieza nost teju videokameras priekšā. Šajā gadījumā Korbonovam neko negrieza nost, tomēr viņš visā atzinās. Vienalga redzams, ka viņam uz sejas pietūkumi un nobrāzumi.

“Nopratināšanas laikā aizturētais paziņoja, ka viņu savervējuši Ukrainas specdienesti. To uzdevumā viņš ieradies Maskavā un saņēmis pašdarinātu sprāgstiekārtu. To viņš piestiprinājis elektroskrejritenim, ko pieparkoja pie dzīvojamās mājas, kur dzīvoja Igors Kirilovs, kāpņu telpas. Lai novērotu militārpersonas dzīvesvietu, viņš noīrēja kāršeringa automobili, kurā uzstādīja videonovērošanas kameru.

Izmeklētāji noskaidroja, ka terora akta organizētāji šīs kameras uzņemto online režīmā translējuši uz Dņepras pilsētu, uz Ukrainu. Pēc tam, kad pienāca videosignāls par generāļa un viņa palīga iznākšanu no kāpņu telpas, šis terorists distanciāli iedarbināja bumbu,” paziņo Izmeklēšanas komitejas oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko.

Korbonovs ticis aizturēts neticami ātri. “Mani kolēģi mazāk kā diennakts laikā noskaidroja aizturētā personību,” apgalvoja Iekšlietu ministrijas oficiālā pārstāve Irina Vovka. “Viņš tika aizturēts Maskavas apgabala Balašihas rajonā esošajā ciematā Čornoje.”

Ļoti daudz jautājumu izmeklēšanai

Kā bieži vien gadījies, arī šoreiz Izmeklēšanas komitejas paziņotais tiek traktēts dažējādi, raisot žurnālistu jautājumus - sākot no otras uzreiz fiksētās personas “izgaišanas” izmeklēšanas ziņojumos līdz pat izpildītājam ar “slāviskai ārienei neraksturīgām pazīmēm”.

Proti, nākas secināt, ka caur dārknetu ikviens var paust katram - piemēram, pusaudzim - nevainīgu lūgumu: “Pārdzen skūteri.” Un klients var arī nezināt, ka šis skrejritenis patiesībā ir braucoša bumba. Vēl viens nevainīgs piedāvājums: “Pārdzen karšeringa automobili.” Lai arī tajā atrodas īpaši izvietota videokamera. Un kāpēc gan cilvēkam īpaši lauzīt galvu, kāpēc mašīnā šī videokamera atrodas? Ikviens pasūtītājs patiešām var atrasties citā valstī - lai arī patiesībā izmeklētājiem un spēka struktūru pārstāvjiem visai vienkārši noskaidrot, kurš pēdējais lietojis šo skrejriteni, kurš pēdējais pārdzinis šo auto.

Vai aizturētais zināja, ka skūteris apgādāts ar spridzekli? Varbūt viņš pats komplektēja sprāgstierīci un stiprināja pie skrejriteņa? Vai cilvēks, kurš pārvietoja mašīnu, bija lietas kursā un apjauta, ka notiks sprādziens? Ja ticēt Izmeklēšanas komitejas paustajam, pēc tam, kad tas bija nograndējis, klients pat nav mēģinājis bēgt uz ārzemēm, bet gan mierīgi sēdējis Piemaskavā. Vai gaidot, ka spēka struktūras viņu aizturēs? Daudzas atbildes ir neskaidras.

“Skaidrs, ka kaut kādā operācijas etapā šis cilvēks [aizturētais] varēja būt iesaistīts, tomēr grūti uzreiz noticēt Krievijas izmeklēšanai,” saka Dmitrijs Treščaņins. “No otras puses, izmeklēšanai vajadzēja ātri atskaitīties, līdz ar to viņi varēja izvēlēties netieši iesaistītu cilvēku, kurš, piemēram, varēja atdzīt mašīnu uz noteiktu vietu.

Atentāta anatomija

Lai cik vienkārši to nepasniegtu, šāda operācija ir sarežģīts, vairākus mēnešus prasošs, rūpīgs darbs darbs pretinieka zemes iekšienē. Ņemot vērā, cik liela valsts ir Krievija, izsekot līdzi visām šāda veida operācijām un pilnībā novērst tās nav iespējams.

“Ja runājam par operācijas sagatavošanu, tad tā varēja prasīt 5-6 mēnešus,” Ivans Stupaks, bijušais SBU darbinieks, iezīmē šāda veida atentāta īstenošanas kontūras. “Sniegšu preventīvu novērtējumu. Operācija varēja tikt ieplānota vēl 2022. gada oktobrī, taču realizēta tikai tagad. Bijuši gadījumi, kad sagatavošanās tikusi atlikta. Piemēram, cilvēks mainīja dzīvesvietu, nebija iespējams uziet viņa pēdas. Vai arī parādījās daudz svarīgāks mērķis un uzmanība tika pārslēgta uz to.

Cik daudz cilvēku piedalās [šādā operācijā]? Vismaz pieci. Sprāgstvielu vajadzēja piegādāt, teiksim, pa vienam spridzināšanas ķermenim reizi pusotrā mēnesī - lai neradītu aizdomas. Bija nepieciešams atrast cilvēku, kas īstenos sprādzienu, pārliecināties, ka viņš nestrādā Krievijas pretizlūkošanas labā. Vajadzēja noteikt Kirilova atrašanās vietu, uzstādīt videokameru.

Kā apgalvojusi Krievijas propaganda, signāls nācis no Dņepras, taču Krievijas pretizlūkošana šo kanālu nebija atklājusi - šī ir augstas sarežģītības līmeņa operācija. Vēl viens svarīgs moments - evakuācija. Aizturēja, iespējams, tadžiku vai uzbeku. Grūti pateikt, vai viņam bijusi kāda saistība ar notikušo. Taču evakuācija ir obligāts elements. Nepieciešams izvest operācijas dalībniekus, neraugoties uz pārtveršanas režīmu.

Cik ļoti nogalināšanā iesaistīti darba migranti

Ja tiešām aizturēto kontrolējusi Ukraina, tad Kirilova bojāeja izrādītos pirmais gadījums, kad ukraiņu specdienests operācijai ar letālu iznākumu būtu izmantojis darba migrantu no Centrālās Āzijas. Vēl 2024. gada jūnijā FDD direktors Aleksandrs Bortņikovs izsacījās, ka Rietumu valstis “īsteno rezonansi raisošu noziegumu izpildītāju meklējumus un vervēšanu, tostarp arī darba migrantu starpā”.

Ar “darba migrantiem” jāsaprot uz Krieviju atbraukušie darba meklētāji no bijušajām Padomju Savienības dienvidu republikām. Savukārt fiksēts tikai viens gadījums, kad rezonanses nozieguma izpildē iesaistītie bijuši no dienvidu kaimiņvalstīm - runa ir par 2024. gada 22. martā Crocus City Hall, Piemaskavā, notikušo terora aktu.

Atzīmējams, ka tieši kopš 2024. gada jūnija vairs neviena nopietni uztverama Krievijas oficiāla persona šo asiņaino notikumu nav saistījusi ar Ukrainas izlūkošanas dienestiem. Darba migrantu iesaistītību iespējams pārbaudīt ar tiešu analoģiju palīdzību.

“Pēdējos gados Eiropas teritorijā arestēts noteikts cilvēku skaits, ko Eiropas specdienesti klasificē kā Krievijas Federācijas spiegus,” darba migrantu iespējamo iesaistītību komentē Maksims Šingarkins, bijušais Krievijas Domes deputāts. “Vēršu uzmanību uz to, ka viņi visi ir vai nu Krievijas pilsoņi, vai arī viņu izcelsme saistāma ar Krievijas teritoriju. Tātad sanāk, ka Krievijas specdienesti - ja ticēt statistikai - risina savus izlūkošanas uzdevumus Eiropas teritorijā, izmantojot tieši Krievijas Federācijas pilsoņus. Tāpat šīs pazīmes mēs redzējām ieslodzīto apmaiņā [starp Krieviju un Rietumu valstīm 2024. gada 1. augustā].

Rietumu valstu specdienestu materiālos neesmu redzējis, ka būtu tikuši aizturēti, piemēram, Uzbekistānas, Kazahstānas, Kirgizstānas vai arī jebkuras citas pasaules valsts pilsoņi, kuri, nosacīti runājot, būtu pildījuši Krievijas izlūkošanas virsnieku uzdevumus. Tātad sanāk, ka Krievijas specdienesti iekārtoti tā, ka priekšējā līnijā - kur nepieciešams paveikt īstu varoņdarbu - darbojas mūsu, Krievijas pilsoņi, tautieši. Parasti tie ir krievi, ukraiņi, baltkrievi, tatāri, čečeni. Krievija ir daudznacionāla valsts, viņi visi ir Krievijas Federācijas pilsoņi.

Vienlaikus veidojas dīvaina situācija: kad Rietumu un Ukrainas specdienesti strādā Krievijas Federācijas teritorijā - notiek terora akts Crocus City Hall vai tiek nogalināts ģenerālis - pēkšņi to visu dara kaut kādi viesi no Vidusāzijas. Manī personīgi valda neticība tādam scenārijam, ka tas tā vispār var būt. Vadoties no zināšanu kopuma, kas man ir terorisma apkarošanas jomā, uzskatu, ka tās tomēr ir piesegšanas operācijas.

Tāpēc tagad, nepārkāpjot izmeklēšanas noslēpumu un spēkā stājušos tiesas lēmumus, vērsīšu uzmanību uz sekojošu faktu: tiem teroristiem, kas izkāpa no auto - [videoierakstos] vērojama katra viņu minūte - un ar ieročiem devās iekšā Crocus City Hall, bija ārkārtīgi grūti aizdedzināt šīs telpas jumtu. Nosacīti runājot - ja ugunsdrošības situācija Crocus City Hall būtu tāda, ka izlejot uz grīdas dīzeļdegvielu, petroleju vai citu degšķidrumu, iespējams nodedzināt visu celtni, tad arī citu Crocus City ēku ekspluatācija patlaban būtu aizliegta.

Teroristi, kas jau tā bija aizņemti ar daudzām nelietīgām nodarbēm - šāva, nogalināja - vienlaikus kaut ko vēl lēja uz grīdas, pie tam milzu attālumā no griestiem. Man nav sapratnes, kā varēja aizdegties jumts. Ne reizi nav sniegts skaidrojums, kā konkrēti dega Crocus City Hall jumts. Proti, nevis segums zem jumta tajā pusē, kur atradās teroristi, bet gan - kā aizdegās jumts betona būves jeb ugunsdrošā, nedegošā pārseguma otrā pusē.

Atgriežamies pie konkrētās situācijas. Ja Krievijas specdienestu praksē izvirzīto uzdevumu realizācijā nav vērojama ārzemju pilsoņu - ar to domāju neKrievijas iedzīvotājus - masveida līdzdalība uzdevumu risināšanā Eiropā, grūti iedomāties, ka Eiropas valstis nez kāpēc valstu teroristisko aktu īstenošanai sāktu “nomāt” ārvalstu pilsoņus no Vidusāzijas republikām.

Tātad visdrīzāk šeit jārunā par piesegšanas operāciju, ko specdienesti - negribu norādīt, tieši kuras puses specdienesti - paši arī izstrādā, lai izmeklēšanu varētu veikt pēc būtības. Uzskatu, ka visdrīzāk rezultāti netiks publiskoti, un vai šie rezultāti tiešām būs rezultāti - atvainojos par tautoloģiju -, ir liels jautājums.”

Putins pēkšņi atzīst Krievijas specdienestu izgāšanos

Ukraina oficiāli nav uzņēmusies atbildību par Kirilova bojāeju, tomēr Vladimirs Putins vainoja Kijevu par augstu stāvošā ierēdņa likvidēšanu. Šajā kontekstā SBU rezerves ģenerālmajors Viktors Jahuns pauž, ka Ukrainai nav nepieciešams obligāti komentēt šo operāciju - tāda prakse pastāv visā pasaulē.

“Tas, kam vajadzīgs, sapratīs, kas to paveica. Taču šobrīd nav īstais laiks veidot savu paštēlu, balstoties uz šādām lietām,” atzīmē Jaguns. Viņš pieņem, ka iespējama versija: ģenerālleitnanta likvidācija bija vajadzīga tieši Krievijas varas iestādēm. Kirilovs varēja traucēt Kremlim, jo pēdējā laika posmā aptuveni 140 ģenerāļu un augstu stāvošu Aizsardzības ministrijas ierēdņu tikuši vai nu atstādināti no amatiem, vai arī aizturēti, vai arī pazuduši no publiskās telpas.

“Viņš bija mediju persona, caur kuru tika realizēts ļoti daudz informatīvu specoperāciju, piemēram, “kaujas odu”, “biolaboratoriju”, “netīrās atombumbas” tēmas,” turpina Jahuns. Ja pieņemt, ka Kirilovs bija iesaistīts kaut kādās koruptīvās darbībās, Krievijas varas iestādes tāpat vien viņu aizturēt nevarēja un tāpēc tā vietā izvēlējās viņa likvidāciju, metot aizdomu ēnu uz SBU.

Krievijā militārpersonas arvien bijušas varai neparocīgas, jo tās ātrāk uztaustījušas izmaiņas, iespējamo reformu nepieciešamību un kritiski aplūkojušas situāciju no otras puses. Tāpēc tās var apdraudēt Krievijas varu arī gan tā dēvētās militārās operācijas laikā, gan arī pēc tās.

Putins to saprot, jo īpaši pēc Jevgēņija Prigožina dumpja, kad daļa Krievijas ģenerāļu izšķīrās ar viņu sadarboties. Līdz ar to Kremļa vadītājam saglabājas bailes un neuzticība ģenerāļiem un viņš jau trešo reizi par aizsardzības ministru ieceļ cilvēku, kurš nenāk no militārajām aprindām.

Pēc notikušā Putins pateica, ka tā ir milzīga Krievijas drošības dienestu izgāšanās. Un šis izteikums parādījās uz labi zināmā fona - proti, viņš nekad nekādas izgāšanās nav atzinis. Tomēr likvidējot cilvēku, kas traucē, ļoti ērti uzvelt atbildību uz Ukrainas dienestiem. Un tagad viņš to var izmantot gaidāmo miera sarunu kontekstā. Šeit es minu vienu no iespējamām versijām. Un tāpēc šajā kontekstā [ukraiņu speciālajām struktūrām] labāk klusēt.”

Citas alternatīvas versijas: Sīrija, bioloģiskā programma, Covid-19

Lai arī Ukrainas aizmuguriski izvirzītā apsūdzība par ķīmisko ieroču pielietošanu Kirilovam spēj pārliecināt, arī alternatīvo viņa spridzināšanas motīvu sarakstā šai tēmai ir sava vieta - saistībā ar varas maiņu Sīrijā var nākt gaismā nepatīkami noslēpumi. Ģenerālis bija iesaistīts ķīmisko ieroču pielietošanā, ko īstenoja tikko gāztais Bašārs Al Asads.

“Tur, atšķirībā no Ukrainas, netika pielietotas aktīvās vielas CS un CN, bet gan hlors un aizliegtie hlora savienojumi. Tomēr nolūks tas pats - lai “izsvēpētu” bruņotus pretiniekus vai opozīcijas pārstāvjus no aizsegiem, blindāžām, māju pagrabiem. Cik saprotu, Kirilovs kopumā atbildēja par sadarbību ar Asada režīmu šajā jomā,” komentē militārās jomas eksperts Jurijs Fjodorovs.

“Vajag pievērst uzmanību arī tam, ka Kirilovs atbildēja ne tikai par ķīmiskajiem ieročiem - viņš darbības sfēra bija arī militārā bioloģiskā programma,” viņš turpina. “Tā ir viena no visnoslepenotākajām un vismazāk zināmākajām Krievijas jauno ieroču radīšanas programmām.

Zināms vien tas, ka Padomju Savienībā tika izveidots koncerns Biopreparat [uzņēmums P/k A-1063]. Tā ietvarā ap 50 rūpniecisku uzņēmumu un biolaboratoriju nodarbojās ar bioloģisko ieroču ražošanu. Acīmredzami, nekādas informācijas par to, kas šajā jomā notiek pēc PSRS kraha, kopumā nav. Tomēr skaidrs, la šis ietvars saglabājies.”

Līdztekus Fjodorovs norāda uz vēl vienu alternatīvu generāļa uzspridzināšanas versiju: “Sākoties COVID-19 pandēmijai, presē parādījās - manuprāt, ne īpaši pamatotas - konspiroloģiskas versijas attiecībā uz to, ka zinātniskās ražošanas komplekss Vektor Novosibirskā kaut kādā veidā saistīts ar koronavīrusa parādīšanos Ķīnā. Proti, Vektor darbinieki esot kontaktējuši ar cilvēkiem no Juhaņas - taču šī tēma drīz pagaisa no plašsaziņas līdzekļiem.

Un šeit rodas jautājums, vai Kirilovs vispār nav zinājis pārāk daudz, jo izveidojusies situācija, kad atkal tiek pievērsta uzmanība COVID-19. Cilvēki no Trampa komandas izdara mājienus, ka šie notikumi jāizmeklē līdz galam: no kurienes parādījās koronavīruss, kas un cik lielā mērā bijis saistīts ar to, kas norisinājās Uhaņas laboratorijā. Es negribu operēt ar kaut kādām konspiroloģiskām konstrukcijām, tomēr šāds faktors man krīt acīs.

Bioloģisko ieroču laboratorija ar augstāko aizsardzības līmeni

Krievijas kara pilsētiņa ar nosaukumu Sergijev Posad-6. Tā tiek dēvēta arī par Zagorsku-6, vēl viens tās nosaukums - ciemats Vakcina. Šī ir viena no slēgtajām pilsētām, kas saistīta ar masu iznīcināšanas ieročiem un eksistējusi jau PSRS laikā - kopš 1954. gada. Pētniecības klāsteru Zagorskā-6 skauj trīs dzeloņstiepļu perimetri, tas tiek ļoti stingri apsargāts. Vietas specializācija - bioloģisko ieroču izstrāde. Šajā nozarē grūti nodalīt aizsardzības un uzbrukuma jomu: lai zinātu, kā uzvarēt noteiktu vīrusu, tas burtiski jārada.

Iespējams, Zagorska-6 kļuvusi par pirmo bioloģisko pilsētiņu, ko apmeklējis aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Uzmanību piesaista šajā reizē videokameras fiksētie apmeklētāji. Šoigu pavada nevis darbu atstājušais, bet gan par krāpšanu sevišķi lielos apmēros tagad ieslodzījumā nonākušais aizsardzības ministra vietnieks Timurs Ivanovs, kurš pārvaldīja celtniecības jomu Bruņotajos spēkos. Līdzās - RĶBA karaspēka vadītājs Igors Kirilovs, kura pārziņā arī ir šāda profila bioloģiskie centri.

Blakus vēl viens interesants cilvēks - Antons Abdurahmanovs, kuru mediji sauc arī par Šoigu krustdēlu. Viņš ir dēls vienam no tuviem Šoigu draugiem vēl laikos, kad viņš sēdēja Maskavas apgabala gubernatora krēslā. Abdurahmanovs vada vienu no Aizsardzības ministrijas darbuzņēmējām - kompāniju Bamstroyput, kas arī būvējusi šo klāsteru. Pašā faktā, ka visi pulcējušies vienviet, nav nekā pārsteidzoša. Izņemot to, ka tikai pēdējais - Abdurahmanovs - joprojām vēl savā vietā.

2024. gada oktobra beigās laikraksts The Washington Post, no kosmosa izdarītajos un ar renderēšanas metodes palīdzību pārveidotajos fotouzņēmumos atklājot, ka Zagorskā-6 norisinās celtniecības darbi, publicē attiecīgu materiālu. Pamatojoties uz to, ka būvniecība notiek Aizsardzības ministrijas 48. Centrālā zinātniski pētnieciskā institūta (48. CZPI) teritorijā, laikraksts izdara slēdzienu, ka viens no objektiem ir nevis ofiss vai apsardzi nodrošinošās kara daļas ēdnīca, bet gan biolaboratorija.

Protams, daļa fotogrāfijās redzamo objektu ir ofisu tipa, tomēr vismaz viena ēka līdzinās augstākā - ceturtā aizsardzības līmeņa - biolaboratorijai. Starptautiskajā klasifikācijā bioloģiskās drošības līmeņu (BDL) atšķirību nosaka tas, ar kādu patogēnu objektā iespējams strādāt.

Visstiprāk aizsargātajās jeb BDL-4 laboratorijās var strādāt ar īpaši bīstamiem vīrusiem. Ja, piemēram, darīšana ar mēri, ko pārnēsā nevis vīruss, bet baktērija, tad ar to iespējams darboties, izmantojot jau trešo aizsardzības līmeni. BDL-2 jau ir gripas līmenis, savukārt BDL-1 - praktiski parasta laboratorija.

Videoierakstā, kas iemūžinājis Šoigu un viņam pietuvinātu personu Zagorskas-6 apmeklējumu, ieraugāmi daži kādas telpas iekšienē uzņemti kadri. Redzams lielas cisternas fragments un kāpnes. Tieši šādas pat cisternas un kāpnes atrodas BSL-3 un BSL-4 laboratoriju pagrabos: tās liecina par ūdeni, kas tiek aizpludināts tieši no laboratorijām uz cisternām attīrīšanai.

Žurnālistiem izdevies noskaidrot, ka 48. CZPI strādā tieši ar Ebolas vīrusu. Klāsterī atrodas īpaši bīstamu vīrusu kolekcija, iespējams, to starpā - Mārburgas un baku vīrusi. Protams, Zagoskai-6 ir darīšana arī ar COVID-19. Pretkoronavīrusa vakcīnu “Sputnik V” izstrādāja Gamaleja institūts, taču to testēja Zagorskā-6, veicot pirmsklīniskos un klīniskos pētījumus.

Varbūt ka tieši šeit uzņemtie kadri, kuros redzams iepriekšējais aizsardzības ministrs kopā ar svītu, slēpj Kirilova bojāejas galvenās alternatīvās versijas atšifrējumu. Atliek pabrīnīties, kāds iemesls tam, ka kara laikā atradušies līdzekļi liela uzņēmuma būvniecībai slepenā pilsētā.

Iespējams, Kirilovam, tāpat kā veselai virknei citu ar Timura Ivanova kūrētajiem būvobjektiem saistītu personu, vajadzēja doties sniegt liecības izmeklēšanai; divi no lieciniekiem mira, iekams sāka runāt. Bez tam Ivanova gaitas pavadīja masīva valsts noslēpumu noplūde - un ja kāda informācija spējusi atstāt Zagorsku-6, tad tas ir ārkārtīgi nopietni.

Kas ir “dziļo operāciju” teorija?

Acīmredzami, ka Ukraina pakāpeniski pārņem Izraēlas drošības dienestu “Mossad” un “Cahal” pieredzi. Tā kā šai Tuvo Austrumu valstij nav iespēju noturēties pret ienaidnieku tiešā veidā, tad tās specstruktūras īsteno līderu un teroristu nogalināšanu pretinieka aizmugurē - un to dara pēdējos 60 gadus. Kārtējais apliecinājums šādas taktikas izvēlei ir nesenā organizāciju “Hamas” un “Hezbollah” līderu neitralizēšana.

“Runa ir par kaujas darbību pārcelšanu uz pretinieka aizmuguri, to loģika sen zināma,” pastāsta Jakovs Falkovs, militārās jomas vēsturnieks un pasniedzējs Telavivas universitātē: “1920-ajos un 1030-ajos gados Sarkanajai armijai pastāvēja “dziļo operāciju” teorija, kas pauda: pretinieks jāsatriec ne vien frontē, bet arī visā tā operatīvās un taktiskās uzbūves dziļumā.

Savulaik Izraēlas speciālisti ļoti nopietni studēja šo teoriju un tās pielietošanas praksi. Tā veido būtiskus pamatus attiecīgu mūsu specstruktūru darbībai. Piemēram, nesen kā Libānā paveiktais [2024. gada septembrī sinhroni uzsprāga tūkstošiem organizācijas “Hezbollah” dalībnieku peidžeru] izriet tieši no šīs teorijas. Ieraugāmas vienas un tās pašas saknes, un pilnīgi skaidrs, ka Ukrainas speciālisti uz šīs bāzes profesionāli mācījušies un auguši.

Visspilgtākais piemērs tam, ja nepieciešams likvidēt kādu Rietumos nosodītu personu, ir Usama bin Ladens. Viņu nogalināja bez jebkādas izmeklēšanas un tiesas. To pašu prot darīt gan briti, gan franči Ziemeļāfrikā. Šī ir visai ierasta prakse, tomēr sabiedrībā par to nav ierasts runāt. Kad notikušo bija pilnīgi neiespējami noslēpt - pilnīgi saprotams, ka tā bija bin Ladena gadījumā - amerikāņi paziņoja, ka virknē citu gadījumu viņi to cenšas noretušēt, atstājot sev iespēju pateikt “es neko nezinu.

Izraēla ilgus gadus, lai neeskalētu situāciju, dažādu iemeslu dēļ rīkojās tieši šādi. Tā dēvētajos treknajos gados, kad mums tomēr pastāvēja kaut kādas attiecības ar “Hamas”, šāda pieeja ļāva izvairīties no šīs organizācijas asas un acumirklīgas reakcijas. Un tas ļoti bieži “nostrādāja”, tāpat arī attiecībās ar Rietumiem - attīstītās valstis varēja nekritizēt Izraēlu, ja tā oficiāli savas specoperācijas neatzina.

Tomēr uz pēdējos mēnešos eskalējošās konflikta [karš Gazas sektorā] spirāles fona, acīmredzot, Izraēlā valdības līmenī pieņemts lēmums, ka tagad mums būtu izdevīgi un mērķtiecīgi patiesi atzīt savu līdzdalību šādās operācijās. Pamatā tam tādi apsvērumi kā Libānas politiskās sistēmas sašķelšana - ar mērķi panākt, lai “Hezbollah” izjustu maksimālu spiedienu.

Un tas acīmredzami izrādījies efektīvs solis. Šodien mēs atklāti runājam par tiem, ko esam likvidējuši. Cilvēki, kas mūs atbalsta atklāti vai slepeni, par to zina, to tiražē prese. Proti, no mūsu skatpunkta tas jau ir produktīvi.

Un acīmredzami, šodien tādi paši motīvi stimulē arī Ukrainas vadību, jo, cik noprotu, viņi skaidri likuši manīt, ka tikko likvidējuši ģenerāli. Acīmredzot, izdarot visai caurspīdīgus mājienus, ukraiņi vēlas sasniegt to efektu, ko tikko pieminēju. Šādu operāciju rezultāts ir ne vien neitralizācija, bet arī psiholoģiskā iedarbība - domāju, šeit sava jēga ir.”

Kā Ukraina izvēlas mērķus likvidācijai

Attiecībā uz principiem, pēc kādiem Ukraina izvēlas mērķus neitralizācijai, Ivans Stupaks sniedz sekojošu komentāru: “Kad ASV ielauzās Irākā, to oficiālo personu rokās atradās izdaudzinātais kāršu komplekts: režīms, ķīmiskais Ali [Ali Hasans Madžids, bijušā Irākas prezidenta Sadama Huseina brālēns] - man ļoti iepatikās šī iesauka. Mēs lieliski saprotam, ka Krievijā cilvēku ievērojami vairāk, un ar vienu kāršu kavu vienkārši nepietiks. Es pieņemu, ka Ukraina izstrādājusi ko līdzīgu likvidējamo mērķu katalogam. Un šie mērķi - vismaz es tā darītu - klasificēti pēc piederības.

Piemēram, cilvēks nēsā uniformu, šeit sākam ar aizsardzības ministru - līdz pat zemākā ranga militārpersonai, neizlaižot tos, kas piedalījās slaktiņā Bučā. Nākamā ailē - spēka struktūru pārstāvji: FDD, FAD [Federālais apsardzes dienests], Alfa, Vimpel, kaut kādas apakšnodaļas, Izmeklēšanas komiteja. Tad seko ierēdņi, sākot ar, piemēram, Sergeja Kirijenko - un līdz pašai apakšai. Cita aile - mediju pārstāvji. Tālāk cilvēki, kuri nav militārpersonas, ierēdņi, mediju pārstāvji, taču savu iespēju robežās varēja atbalstīt šo karu, palīdzēt to finansēt. Teiksim - Dugins, Malofejevs.

Domāju, ukraiņu specdienesti ranžē, kurš ir svarīgs, vajadzīgs, un apsver: “Līdz šai personai mēs varam aizsniegties, savukārt citu mēs atstājam malā.” Pieņemu, ka šajā sadaļā atrodas [Krievijas TV Pirmā kanāla ģenerāldirektors] Konstantīns Ernsts, kurš no sava debesskrāpja pārkinga bruņotā Maybach pārvietojas uz darbu [telecentrā] Ostankino, pēc tam - mājās. Līdz viņam sarežģīti aizsniegties.”

Drošības dienesti mērķus likvidācijai izvēlas, vadoties no vairākiem faktoriem, savukārt pauž Viktors Jahuns. Vispirms definē attiecīgās personas bīstamību Ukrainai, otrkārt, nosaka tās veikto noziegumu līmeni. Līdztekus tiek analizēta iespēja piekļūt šim cilvēkam. Jahuns akcentē - ja izvirzīts uzdevums likvidēt noteiktu personu, tad Ukrainas specdienestu kreativitāte ir neierobežota pat Krievijas teritorijā - arī tur ir ukraiņu aģentūra. Un ne tikai ukraiņu.

Izlūkošanas struktūru eksperts Adrians Henijs no Mūsdienu vēstures institūta Minhenē secina, ka SBU jau ilgu laiku Krievijā veiksmīgi uzmeklē slepkavību un diversiju īstenošanas izpildītājus. Saskaņā ar Henija pausto, nereti “minimāli apmācīti jauni cilvēki Krievijā” tiek savervēti caur Telegram un citu sociālo tīklu kanāliem.

Reakcija un sekas

16. decembrī, dienu pirms generāļa nāves, ukraiņu laikraksts “Sudebno-juridičeskaja Gazeta” ziņo, ka Ukrainas Bruņotie spēki aizmuguriski viņam izvirzījuši apsūdzību saskaņā ar pantu par kara nozieguma paveikšanu, izmantojot “aizliegtus ķīmiskos ieročus”. SBU publicē preses relīzi, kurā citstarp pausts: “Tieši viņš bija atbildīgs par to, ka Krievijas karaspēks pielietoja ķīmiskos ieročus austrumu un dienvidu frontēs pret ukraiņu aizstāvjiem.”

Pēc atentāta laikraksts “Ukrainskaja Pravda” un virkne citu ukraiņu plašsaziņas līdzekļu, atsaucoties uz avotu specdienestos, raksta, ka sprādzienu, kura rezultātā gājis bojā ģenerālis, organizējusi SBU. “Kirilovs bija kara noziedznieks un absolūti likumīgs mērķis,” sava sarunbiedra vārdus citē “Ukrainskaja Pravda”. Atsaucoties uz ukraiņu avotiem, par Kirilova uzspridzināšanu kā par SBU operāciju vēsta ziņu aģentūras Reuters un AFP. Par SBU piedalīšanos šajā operācijā ziņo britu The Guardian avots, kā arī vārdā nesaukts specdienesta darbinieks, kurš runājis ar amerikāņu The New York Times žurnālistu.

“Šī ir divējāda hibrīdpolitika,” komentē Ivans Stupaks. “No vienas puses, mūsu specdienesti, mūsu oficiālās personas neatzīst, ka tās būtu līdzdalīgas. Taču visa viņu rīcība, visi mājieni vēsta: “Jā, tie bijām mēs. Un kas? Mēs arī tālāk tā rīkosimies!” Un daudzi avoti specdienestos žurnālistiem saka: “Jā, tie esam mēs.”

Pēc Kirilova un Šacka nogalināšanas daudzi ar karu saistīti Krievijas cilvēki izjūt, ka jebkurā brīdī var izrādīties nākamie rindā - militārpersonas, žurnālisti, militāro uzņēmumu augstas personas, cietumu priekšnieki. Liels satraukums valda ģenerāļu aprindās, daudzi izvirzījuši prasību nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību.

Tiek risināts jautājums, kas viņus apsargās - vai tie būs speciālo vienību kaujinieki, vai arī tiks piesaistītas īpašas Iekšlietu ministrijas apakšvienības. Militārpersonām, protams, parocīgāk, ja tās apsargātu savējie, kamēr FDD, protams, izdevīgi katras vadošas militārpersonas apkārtnē iefiltrēt noteiktu skaitu savu aģentu un cilvēkus no Iekšlietu ministrijas specializētās apakšnodaļas. Pastiprināti drošības pasākumi savukārt radīs citas nopietnas pārmaiņas.

Vairākkārt izskanējuši paziņojumi par Maskavas mēģinājumiem likvidēt, piemēram, Kirilu Budanovu. Ik reizi Budanovs izrādās sveiks un vesels. Periodiski tiek iznīcināti Ukrainas ģenerāļi, kuri pēc tam parādās sveiki un veseli. Krievijas drošības dienesti Ukrainā arī mēģina īstenot speciālas operācijas attiecībā pret Maskavai neērtām personām ar tiem vai citiem panākumiem. Reizēm tas izdodas, reizēm nē. Tomēr kopš kara sākuma skaidrs, ar ko Krievija var atbildēt tādos gadījumos kā Kirilova vai Šacka bojāejas: pastiprinot raķešu triecienus pa ukraiņu pilsētām un vicinot ballistisko raķeti “Orešņik” federālajos TV kanālos.

Diennakti pēc sprādziena - 18. decembrī plkst. 8:00 Krievijas oficiozā ziņu aģentūra “RIA Novosti” nāk klajā ar plašu publikāciju “Uzprasījās: noņemts tabu uz Kijevas vadošo personu iznīcināšanu”, kurā citstarp pausts: “Zeļenskis un viņa grupējums kopš sprādziena Rjazaņas prospektā pārtapuši par likumīgiem karadarbības mērķiem.”

ASV administrācijas pārstāvji pasvītrojuši, ka Vašingtonā nezināja par atentāta gatavošanu, tajā nepiedalījās un neatbalsta tamlīdzīgas metodes. Apvienotās Karalistes premjera Kīra Stārmera oficiālais pārstāvis paziņ, ka valdībā “neskums” par ģenerālleitnanta bojāeju, un Ukrainai ir tiesības uz sevis aizstāvēšanu.