1980. gada olimpiāde Maskavā: kā komunisms uz brīdi piekāpās Rietumiem

1980. gada olimpisko spēļu laikā Maskavā notika neticamas pārvērtības – uz divām nedēļām pasaules komunisma citadele pārvērtās par gandrīz vai kapitālistisku pilsētu. "Cola-Cola", naktsklubi un pārtikas pārpilnība – tās bija šo pārmaiņu redzamākās izpausmes. Kremlis bija ieguldījis milzīgu darbu un līdzekļus, lai pasaulei sevi parādītu no pašas labākās puses. Tiesa, ASV izsludinātā olimpiādes boikota dēļ gan daļa pasaules šīs pārsteidzošās pārmaiņas tā arī neredzēja.

Lai uzņemtu ārzemju viesus, padomju valstij nācās piemēroties Rietumu standartiem. Pateicoties tiem, padomju pilsoņi varēja iepazīt tādu smalku aizjūras dzērienu kā "Coca-Cola", kas bija pieejams spēļu norises vietās. Vispār gan PSRS vairāk draudzējās ar "Coca-Cola" tiešajiem konkurentiem "Pepsi", ko tobrīd Padomju Savienībā pat ražoja (pretī krievi amerikāņiem piegādāja degvīnu "Stolichnaya"), taču olimpiādes oficiālais dzēriens skaitījās Coca-Cola, tāpēc nācās vietu atvēlēt arī tam, turklāt kioskus šī dzēriena tirdzniecībai speciāli veda no Rietumvācijas. Konkurenci abām kolām radīt mēģināja arī padomju pārtikas rūpniecība, par godu olimpiādei izlaižot dzērienu "Družba" ("Draudzība"), kas būtībā bija ābolu un brūkleņu sulas sajaukums.

Vēl viens jaunums bija vienreiz lietojamie plastmasas trauki. PSRS tie līdz tam nebija zināmi un tos arī neražoja. Taču olimpiešu vajadzībām Somijā pasūtīja lielu partiju plastmasas glāzīšu ar "Coca-Cola" un "Fanta" logotipiem. Rietumnieki no tām padzērās un izmeta, bet padomju cilvēki nesa mājās un glabāja kā lielu dārgumu.

Somijas rūpniecība no Maskavas spēlēm vispār bija diezgan liela ieguvēja, jo olimpiešiem piegādāja arī dažādas sulas mazajos iepakojumos, kuros bija iekļauts arī salmiņš dzeršanai, kā arī jau sagrieztu salami desu vakuuma iepakojumā. Lieki teikt, ka padomju cilvēki tādus brīnumus līdz tam nebija redzējuši un vēl vairākus gadus pēc tam arī neredzēs – līdz pat PSRS sabrukumam. Tas pats attiecās uz  fasētajiem jogurtiem un kafijas krējumu, ko arī nācās iepirkt Somijā, jo padomju rūpniecība piecu gadu laikā tā arī nespēja apgūt šādu produktu ražošanas tehnoloģijas.

Vēl no Somijas ieveda "KOFF" alu skārdenēs – tāds iepakojuma veids šaipusē bija kaut kas jauns. Interesanti, ka arī padomju rūpniecība par godu olimpiādei mēģināja apgūt skārdeņu alus ražošanu, taču diezgan neveiksmīgi. Proti, vispirms par apmēram miljonu dolāru Rietumvācijā iegādājās skārdeņu pildīšanas iekārtu (leģenda vēsta, ka tas noticis pārpratuma pēc, jo vispār bijis domāts pirkt pudeļu pildīšanas iekārtu), bet pēc tās atvešanas atklājās, ka neviens padomju uzņēmums neražo skārdeņu izgatavošanai piemērotu metālu. Tādēļ tika noslēgts līgums par skārdeņu piegādi ar Japānu, taču te gaidīja vēl viens pārsteigums – japāņu skārdenes nebija savietojamas ar vācu iekārtu. Tādēļ beigu beigās tomēr atrada kādu vietējo rūpnīcu, kas spēja izgatavot kaut ko attāli līdzīgu. Bundžu vāciņiem piemērotu metālu padomju rūpniecība tā arī nespēja izgatavot, to nācās iepirkt Vācijā. Taču tad parādījās nākamā problēma: bundžas iekšieni vajadzēja pārklāt ar speciālu laku, lai metāls nebojātu alus garšu, bet šādas lakas izstrāde prasīja daudz laika. Problēmu kalnu vainagoja padomju alus rūpnīcu nespēja ražot pasterizētu alu, bet "dzīvo" pildīt skārdenēs nebija lielas jēgas – bundžu galvenā sūtība bija tieši spēja alu glabāt ilgu laiku, taču ar nepasterizēto tas nebija iespējams. Rezultātā par dārgu naudu (60 kapeikas bundža pret 15–20 kapeikām parastajam pudeļu alum) pircējs saņēma ne pārāk garšīgu alu, kurš turklāt ātri bojājās. Nav brīnums, ka tūlīt pēc olimpiādes padomju bundžiņu alus no tirdzniecības pazuda.

Visu rakstu par Maskavas 1980. gada olimpiādes organizēšanas aizkulisēm žurnāla "Retro" jaunākajā numurā. Vēl tajā atradīsi stāstus par filmas "Mans draugs - nenopietns cilvēks" uzņemšanas aizkulisēm, 1940. gada dīvainajiem Ziemassvētkiem, divu Vāciju apvienošanu, veļas dienu padomju gaumē, kā arī par civilās aizsardzības plāniem Ulmaņlaikos un PSRS. Žurnāls iegādājams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.