Dienvidāfrika izraida uz Poliju Janušu Valusu, kurš pirms 31 gada nošāva antiaparteīda varoni Krisu Hani. Es cīnījos pret komunistiem un to nenožēloju, viņš apgalvoja

Janušs Jakubs Valuss 1993. gad 10. aprīlī Johannesburgā nošāva 50 gadus veco DĀR Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Krisu Hani laikā, kad Dienvidāfrika tikko sāka demontēt aparteīda režīmu un starp pēdējo baltādaino DĀR prezidentu Frederiku de Klerku un 1990. gadā no cietuma atbrīvoto Āfrikas nacionālā kongresa (ANC) līderi Nelsonu Mandelu norisinājās sarunas par pirmajām brīvajām parlamenta vēlēšanām, kurās varēja piedalīties visu rasu pārstāvji. Krisu Hani daudzi uzskatīja par potenciālo Mandelas politisko mantinieku.

Komunistiskajā Polijā dzimušais Valuss pārcēlās uz dzīvi DĀR 1981. gadā, lai pievienotos tēvam un brālim, kuri uz šo aparteīda zemi bija emigrējuši jau septiņdesmitajos gados. Pēc ģimenes biznesa bankrota Valuss pievienojās balto afrikāņu nacionālistu partijai. Pēc Hani slepkavības 1993. gadā tolaik 40 gadus vecajam Valusam un viņa līdzdalībniekam, labējam DĀR politiķim Klaivam Derbijam-Luisam piesprieda nāvessodu, ko pēc augstākā soda mēra atcelšanas aizstāja ar mūža ieslodzījumu.

1997. gadā viņš paziņoja Patiesības un izlīguma komisijas tribunālam, ka nogalināja Hani, lai valstī iestātos haoss un labējie pārņemtu varu, bet viņa bērnības un jaunības pieredze komunistiskajā Polijā lika par savu mērķi izvēlēties tieši komunistu līderi. 

Viņa nāvīgi slimo līdzdalībnieku Klaivu Derbiju-Luisu atbrīvoja no cietuma 2015. gada jūnijā, viņš nomira ar plaušu vēzi 2016. gada 3. novembrī.

DĀR Augstā tiesa 2016. gada martā nolēma, ka arī Valuss ir atbrīvojams no cietuma, taču pēc juridiskās cīņas Augstākā apelāciju tiesa 2017. gada augustā atcēla Valusa atbrīvošanu un tajā pašā gadā viņam atņēma arī DĀR pilsonību. 2020. gadā DĀR tieslietu ministrs vēlreiz noraidīja Valusa lūgumu par pirmstermiņa atbrīvošanu, kaut gan polis apgalvoja, ka nožēlo Hani nošaušanu un noraida aparteīdu.

Tomēr, par spīti Hani atraitnes un līdzgaitnieku protestiem, DĀR Konstitucionālā tiesa 2022. gada novembrī lika Valusu atbrīvot, ar savu lēmumu izraisot masu nekārtības.

Gadu gaitā Janušs Valuss par savu cīņu pret komunistiem dzimtajā Polijā kļuva sava veida simbolu galēji labējiem. Futbola fani nereti demonstrēja karogus un šalles ar viņa vārdu un attēlu, prasot viņa atbrīvošanu no cietuma.

2018. gadā poļu žurnālists Cezarijs Lazarevičs, kurš cietumā intervēja Valusu, stāstīja, ka viņš sevi uzskatīja par karavīru tobrīd notiekošajā karā un rasu segregācijai ir jāsaglabājas. Žurnālists stāstīja, ka Valuss mēdza saņemt vēstules no saviem atbalstītājiem Polijā. “Tie viņam rakstīja, ka apbrīno viņu, jo viņš mēģināja apturēt komunismu Dienvidāfrikā un viņš ir baltās rases lielā cerība,” intervijā BBC stāstīja Lazarevičs.

Pēc paziņojuma par Valusa deportāciju ANC ģenrālsekretāre Fikile Mbalula pieprasīja, lai pirms promdošanās Valuss pilnībā atzīstās savā noziegumā un izstāsta visu patiesību par "tiem spēkiem, kas izplānoja šo šaušalīgo noziegumu". Viņa paziņoja, ka Dienvidāfrika nav mājvieta slepkavniekiem un lai Valuss dodas prom. Vienlaikus viņa aicināja aktīvāk apkarot nelegālo imigrāciju, deportēt nelegāļus un bargi sodīt tos, kuri viņiem palīdz. "Dienvidāfrikas tautai ir jākļūst par valdības acīm un ausīm, lai tā rīkotos izlēmīgi."