Ja Krievijas invāzija Ukrainā tiks "iesaldēta", pamieru varētu uzraudzīt Eiropas karavīri
Ja tiks panākta vienošanās par pamieru Krievijas jau gandrīz triju gadu invāzijā Ukrainā, Eiropas valstis varētu nosūtīt uz Ukrainu savu militāro personālu, lai garantētu pamiera ievērošanu, atsaucoties uz avotiem NATO un Eiropas Savienības (ES) vadībā, vēsta "Radio Brīvība" un Vācijas raidsabiedrība "Deutsche Welle" (DW).
Kā "Radio Brīvība" pastāstīja avoti NATO, viena no apspriestajām iespējām ir Francijas un Lielbritānijas karavīru izvietošana uz demarkācijas līnijas, lai uzraudzītu pamiera režīma ievērošanu.
Avots uzsvēra, ka pagaidām diskusijas "notiek tikai atsevišķās galvaspilsētās, nevis NATO līmenī", norāda "Radio Brīvība".
Parīzē un Londonā cenšas sagatavot dažādus scenāriju variantus gadījumam, ja ASV jaunajai vadībai radīsies jautājumi par to, kā Eiropas valstis turpmāk atbalstīs Ukrainu.
Konkrētu priekšlikumu un atbalsta variantu izstrāde ir nepieciešama arī tādēļ, lai garantētu Eiropas sabiedroto dalību miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju, kurās kā vidutājs būs jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, norādīja "Radio Brīvība" sarunu biedrs.
DW, atsaucoties uz avotiem ES vadībā, arī ziņoja, ka gadījumā, ja tiks panākta vienošanās par pamieru, Eiropas valstis varētu Ukrainā izvietot karaspēku, lai nodrošinātu vienošanās izpildi.
Tiesa, Kremļa diktatora Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs šonedēļ apgalvoja, ka "speciālā militārā operācija" Ukrainā, kā Krievijā liekulīgi dēvē jau 1014 dienas ilgstošo asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera izraisītā Otrā pasaules kara, turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams nosprausto mērķu sasniegšanai.
Šie mērķi gan laika gaitā no Krievijas amatpersonu mutes ir mainījušies, ja sākumā runāja par Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju", Putinam solot neko neokupēt, tad par solījumiem ātri aizmirsa un jau 2022. gada 30. septembrī oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Zaporižjas, Hersonas, Doneckas, Luhanskas apgabalus, kaut gan nevienu pilnībā nekontrolēja, Zaporižju krievi nekad nav ieņēmuši, bet no Hersonas bija spiesti izvākties jau 2022. gada novembrī. 2024. gada gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu iespējamo miera sarunu apspriešanai un nosacījumu skaitā bija prasība, lai Ukraina atdod Krievijai visas teritorijas, ko tā uzskata par savām, ieskaitot pat tās, kuras krievi tā arī nav spējuši sagrābt. Savukārt odiozais eksprezidents Dmitrijs Medvedevs vairākkār atklāti paziņojis, ka "specoperācijas" mērķis ir visas Ukrainas aneksija, bet vēlāk var pienākt kārta arī citām valstīm.
