Peidžeru eksplozijas Libānā: ko pasaule no tā mācījusies?

Starp Beirūtas sprādzienos cietušajiem, kurus nogādāja slimnīcā, daudziem bija galvas traumas, norauti pirksti vai dziļas brūces vēderā. Nepilnas 24 stundas vēlāk eksplodēja rācijas, ko grupējums "Hizbollah" bija iegādājies ap to pašu laiku, kad peidžerus, - aptuveni pirms pieciem mēnešiem, ziņoja aģentūra "Reuters". Kopumā šajās eksplozijās dzīvību zaudēja gandrīz 40 cilvēki un vairāk nekā 3400 tika ievainoti.

Lai gan Izraēla sākotnēji klusēja par notikušo, visiem bija skaidrs, ka šī slepenā operācija bija Izraēlas roku darbs. Dienu pēc ierīču eksplozijām Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants slavēja izlūkdienesta "Mossad" "ļoti iespaidīgos" rezultātus, un viņa komentāri plaši tika interpretēti kā mājiens par aģentūras iesaisti šajos notikumos. 11.novembrī Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs apstiprināja Izraēlas mediju ziņoto, ka Netanjahu personīgi apstiprinājis šo operāciju.

Kur radās sprāgstvielām aprīkotie peidžeri?

Šis jautājums, visticamāk, paliks līdz galam neatbildēts. Noslēpumainās piegādes ķēdes stiepjas no Taivānas līdz Bulgārijai, un tajā iesaistītas vairākas fiktīvas kompānijas. Skaidrs ir viens, šie peidžeri bija paredzēti speciāli "Hizbollah" un pagāja vairāki gadi, līdz tie no idejas materializējās reālos objektos "Hizbollah" kaujinieku rokās. Izraēlas aģentiem nācās krietni nopūlēties, lai "Hizbollah" iegādātos tieši šo produktu, kurā iebūvētā sprāgstviela un detonators bija tik labi noslēpti, ka aizdomu pilnais šiītu grupējums tos neatklāja.

Februārī toreizējais "Hizbollah" līderis Hasans Nasralla televīzijā pārraidītā runā paziņoja, ka apstākļos, kuros Izraēla izmanto modernās tehnoloģijas, lai uzbruktu grupējumam, "Hizbollah" atteiksies no šādām tehnoloģijām. Viņš sacīja, ka Izraēla izmanto mobilo telefonu tīklus, lai noteiktu "Hizbollah" kaujinieku atrašanās vietu, un aicināja sekotājus pārstāt izmantot telefonus. "Aprociet to! Ielieciet dzelzs kastē un aizslēdziet to," sacīja Nasralla, kurš jau gadiem ilgi bija aicinājis "Hizbollah" investēt peidžeros, uzskatot tos par drošāku komunikācijas veidu. Protams, viņš nezināja, ka uzķersies uz izraēliešu trojas zirdziņiem.

Vai šī operācija izgaismo plašākus draudus visā pasaulē?

Peidžeru eksplozijas izgaismoja draudus, par kuriem kiberdrošības eksperti jau sen brīdinājuši, proti, starptautiskās dažādu iekārtu piegādes ķēdes padara mūs neaizsargātus. "Mūsu datori ir neaizsargāti, un arvien biežāk neaizsargātas ir arī mūsu automašīnas, ledusskapji, mājas termostati un daudzas citas ikdienā noderīgas lietas. Mērķi ir visur," uzskata kiberdrošības eksperts, Hārvarda Kenedija skolas lektors Brūss Šnaiers.

Rakstā "The New York Times" viņš norādīja, ka neviens no elementiem peidžeru uzbrukumā pats par sevi nav jaunums. Operācijas kodols - plastikāta sprāgstvielu paslēpšana peidžeros un rācijās - ir apdraudējums, kopš Lielbritānijas pilsonis Ričards Rīds 2001.gada 22.decembrī mēģināja uzspridzināt aviosabiedrības "American Airlines" lidmašīnu ar kurpēs paslēptām sprāgstvielām. Šādu draudu novēršanai lidostas ir aprīkotas ar skeneriem, kas tiek izmantoti gan cilvēku, gan bagāžas pārbaudēm. Arī otrs operācijas elements - nogalināšana ar personisku ierīci - nav nekāds jaunums. Izraēla ir vairākkārt izmantojusi šo taktiku pret saviem ienaidniekiem, piemēram, pret palestīniešu teroristu grupējuma "Hamas" spridzekļu izgatavotāju 1996. gadā un "Fatah" aktīvistu 2000. gadā. Viņi abi tika nogalināti ar mobilajos telefonos paslēptiem spridzekļiem, atgādināja Šnaiers. Arī loģistikas ziņā sarežģītākā Izraēlas plāna daļa - uzbrukums starptautiskai piegādes ķēdei, lai manipulētu ar aprīkojumu lielā mērogā, - nav jaunums. ASV šādu pieeju izmantojušas vairākkārt, tiesa, citiem mērķiem - galvenokārt spiegošanai, norādīja Šnaiers. Tāpat arī viltus kompāniju radīšana ir vecs triks pretinieku apmuļķošanai.

Ar ko tad izceļas šī konkrētā operācija? Ar postošo un ekstravaganti publisko veidu, kādā Izraēla apvienoja šos elementus. Peidžeru operācija demonstrē, kāda būs lielvaru konkurences nākotne - miera un kara laikā un arvien plašākā pelēkajā zonā starp tiem, secinājis Šnaiers.

Mūsu piegādes ķēdes ir neaizsargātas, un tas nozīmē, ka arī mēs esam neaizsargāti, uzsvēra eksperts. Jebkura persona, valsts vai grupa, kas mijiedarbojas ar augsto tehnoloģiju piegādes ķēdi, var apdraudēt tajā esošās iekārtas, uzsvēra Šnaiers.

Kā novērst šādus draudus?

Atbilde varētu būt spēcīga šifrēšana, autentifikācijas mehānismi un nepārtraukta uzraudzība. Valstis jau sākušas pielāgoties šiem draudiem, piemēram, ierobežojot komunikāciju iekārtu iegādi no valstīm, kam tās neuzticas. Tomēr runa nav tikai par gatavu aprīkojumu, bet arī par detaļām. Piemēram, 2018. gadā aģentūra "Bloomberg" atklāja, ka ASV izmeklētāji apsūdzējuši Ķīnu datoru mikroshēmu modificēšanā, lai nozagtu informāciju.

Augsto tehnoloģiju piegādes ķēdes ir sarežģītas un starptautiskas, un tā ir vispārpieņemta norma, ko faktiski nav iespējams mainīt. Piemēram "iPhone" telefonu detaļas nāk no desmitiem valstu, pirms tās tiek saliktas kopā galvenokārt Ķīnā. Nav iedomājams, ka Vašingtona varētu pieņemt likumu, kas prasītu ražot "iPhone" pilnībā un tikai un vienīgi ASV, norādīja Šnaiers, piebilstot, ka darbaspēka izmaksas būtu pārāk augstas, turklāt ASV nav pietiekamas jaudas, lai saražotu visu nepieciešamo.

Tādēļ nav arī daudz ko brīnīties, ka "Hizbollah" uzskatīja par pilnīgi normālu situāciju, ka peidžeri nākuši no Ungārijā bāzēta uzņēmuma, kas tos ieguvis no Taivānas - vismaz tāds bija Izraēlas rūpīgi radītais stāsts. Ilgi, pirms peidžeros tika ievietotas sprāgstvielas, "Mossad" un citi Izraēlas dienesti bija rūpīgi izpētījuši "Hizbollah" vajadzības, grupējuma vājās vietas, ar kādiem fiktīviem uzņēmumiem tas saistīts, kur tie atrodas un kas ir "Hizbollah" kontakti, norādīja "The Washington Post".

Kāpēc tieši 17. septembrī?

Telekanāls ABC, atsaucoties uz avotu ASV izlūkdienestos, vēstīja, ka Izraēla peidžeru spridzināšanas operāciju gatavoja vismaz 15 gadus. Laikraksts "The Washington Post" norādīja, ka Izraēlas amatpersonas šādas operācijas dēvē par "sarkanajām pogām". Tā ir potenciāli postoša iefiltrēšanās ienaidnieka rindās ar iespēju izmantot to vajadzīgajā brīdī, arī vairākus gadus pēc iefiltrēšanās. Kādēļ Izraēla nolēma tieši 17. septembrī aktivizēt peidžeros un rācijās noslēptos spridzekļus? Iespējams, pastāvēja risks, ka tie tiks atklāti. Šādā gadījumā saprotams, ka Izraēla nevēlējās palaist vējā 15 gadu pūliņus.

Vai šāds uzbrukums nepārkāpj starptautiskās tiesības?

Militāro un civilo mērķu nenošķiršana un sprāgstvielu paslēpšana sadzīves ierīcēs, ko var izmantot arī civiliedzīvotāji, raisa jautājumus, vai šāds uzbrukums nepārkāpj starptautiskās tiesības? Lielākā daļa, bet ne visi peidžeri un rācijas, kas eksplodēja, atradās "Hizbollah" kaujinieku vai atbalstītāju rokās. Ierīces eksplodēja, kad to lietotāji iepirkās lielveikalos, gāja pa ielu vai apmeklēja bēres, un šie sprādzieni izraisīja paniku valstī. Mirušo un ievainoto vidū bija arī bērni.

ANO nosodīja sakaru ierīču eksplozijas Libānā kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka tas var būt kara noziegums. "Starptautiskās tiesības aizliedz izmantot spridzekļus šķietami nekaitīgu portatīvu objektu formā," dažas dienas pēc eksplozijām ANO Drošības padomei paziņoja ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks. Viņš piebilda, ka "ir kara noziegums īstenot vardarbību ar nolūku izplatīt bailes civiliedzīvotāju vidū". "Šie uzbrukumi ir jauna attīstība karadarbībā, kur sakaru ierīces kļūst par ieročiem. Tā nevar būt jauna normāla situācija," uzsvēra komisārs.

Politologs Maikls Volzers laikrakstā "The New York Times" pauda viedokli, ka sprādzieni, kuru mērķis bija "Hizbollah" locekļi, kas trieciena brīdī nebija aktīvi iesaistīti karadarbībā, "ļoti iespējams, bija kara noziegumi". Arī bijušais ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta, kurš vadījis arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP), uzskata šos uzbrukumus par terorisma formu.

Eksperti norāda, ka Izraēlas darbības varētu tikt uzskatītas par starptautisko tiesību pārkāpumiem saskaņā ar vairākiem starptautiskiem līgumiem un protokoliem, kurus Izraēla ir parakstījusi. Viens no šādiem dokumentiem ir Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas otrā protokola labojumi, kas tika pieņemti 1996.gadā. Šis dokuments aizliedz izmantot spridzekļus, kas paslēpti priekšmetos, ko civiliedzīvotāji, visticamāk, asociēs ar normālu ikdienas dzīvi un kas tādēļ piesaista civiliedzīvotājus, raidorganizācijai NPR norādīja cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas direktore Lama Fakiha.

"Es domāju, ka saskaņā ar vispārējiem kara noteikumiem šeit ir daudz citu juridisku problēmu, taču šķiet, ka tas ir tiešs šī noteikuma pārkāpums," NPR norādīja organizācijas "Article 36" direktors Ričards Moiss.

Tikmēr citi eksperti norāda, ka vēl ir pārāk daudz nezināmā, lai būtu iespējams objektīvi novērtēt šo operāciju, bet vēl citi uzskata, ka tā ir pilnībā attaisnojama saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

"The Washington Post" norāda, ka peidžeru operācija raisa jaunus morāles un ētikas jautājumus, jo tās mērķis, vismaz daļēji, bija ne tikai sabotāža vai informācijas iegūšana, bet arī nogalināšana un sakropļošana. Izraēla arī varētu saskarties ar jautājumiem par operācijas elementu bāzēšanu Rietumvalstīs, ja tas tiks apstiprināts, kā arī par cilvēku iesaistīšanu šajā operācijā, viņiem to nezinot. Šiem cilvēkiem būs jādzīvo bailēs līdz mūža galam, jo "Hizbollah" diez vai ticēs, ka viņi neko nav zinājuši par sabotāžu, "The Washington Post" norādīja bijušais Baltā nama ierēdnis, kiberdrošības eksperts Gevins Vailds.

Libāna 6. novembrī paziņoja, ka iesniegusi ANO Starptautiskajā Darba organizācijā sūdzību pret Izraēlu saistībā ar peidžeru eksplozijām, nodēvējot šo uzbrukumu par "šausmīgu karu pret cilvēci, tehnoloģijām un darbu". "Mēs esam nonākuši situācijā, ka ikdienā lietojami priekšmeti kļūst bīstami un nāvējoši," sacīja Libānas nodarbinātības ministrs Mustafa Bairams, uzsverot, ka sūdzības mērķis ir "novērst šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē". Jautāts, kāpēc Libāna izvēlējās iesniegt sūdzību ANO Starptautiskajā Darba organizācijā, Bairams norādīja uz visiem strādniekiem, kuri atradās darbavietās, kad pēkšņi eksplodēja peidžeri un rācijas - ierīces, ko viņi izmantoja savā darbā. Tas ir pretrunā visiem principiem, ko aizstāv Starptautiskā Darba organizācija. Ministrs piebilda, ka Libāna joprojām var iesniegt sūdzības par peidžeru eksplozijām citos starptautiskos forumos, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Vai Izraēlai izdevies vājināt "Hizbollah"?

Augstāko līderu likvidēšana, intensīvi uzbrukumi infrastruktūrai un ieroču krājumiem un sauszemes iebrukums Libānas dienvidos, protams, ir iedragājuši "Hizbollah", taču šie Izraēlas centieni nav spējuši apturēt teju ikdienišķos raķešu uzbrukumus Izraēlai, un "Hizbollah", kaut arī vājāks nekā pirms pāris mēnešiem, joprojām ir spēcīgs grupējums. "Hizbollah" un Izraēla pēdējo reizi karoja 2006. gadā, un grupējums jau sen gatavojās jaunam karam ar Izraēlu.

"Hizbollah" spēks vienmēr bijušas raķetes, laikrakstam "The New York Times" norādīja Kārnegija Melona Stratēģiju un tehnoloģiju institūta direktore Odrija Kurta Kronina, piebilstot, ka pēdējos gados "Hizbollah" ar Irānas atbalstu pats ražo precīzi vadāmo raķešu dzinējus. Lai gan Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma "Iron Dome" ir apbrīnojami precīza, neviena sistēma nav 100% droša. Kad tiek palaists liels daudzums raķešu un dronu, kāds no tiem noteikti izlauzīsies cauri. 19. oktobrī "Hizbollah" palaists drons trāpīja Izraēlas premjerministra Bendžamina Netanjahu privātmājai Izraēlas ziemeļos, tālu no Libānas robežas. Premjerministrs tobrīd tur neatradās.

"Hizbollah" rīcībā ir, iespējams, pasaulē lielākais ieroču arsenāls, kādu izdevies izveidot bruņotam nevalstiskam grupējumam, uzskata eksperti. Izraēlas un ASV amatpersonas oktobrī paziņoja, ka iznīcināta aptuveni puse no "Hizbollah" krājumiem, kas ar Irānas palīdzību veidoti gadu desmitiem un saskaņā ar aplēsēm sasniedza 120 000 līdz 200 000 raķešu. Taču "Hizbollah" ir arī piekļuve ieročiem, kas ir Irānas sabiedrotajiem Sīrijā un Irākā, turklāt grupējums ir krājis raķetes jau ilgu laiku, norādīja Kurta Kronina. Peidžeru uzbrukums krietni paretināja vidējā līmeņa komandieru rindas, bet "Hizbollah" ir daudz ļoti labi apmācītu kaujinieku, kas rūdījušies un ieguvuši pieredzi iepriekšējos karos ar Izraēlu un kaujās Sīrijā.

Nesenie militārie un izlūkošanas panākumi cīņā pret "Hizbollah" ir cēluši Izraēlas pašapziņu, taču, kā uzskata vairāki Izraēlas analītiķi, karadarbībai beigas vēl nav redzamas.

Ar peidžeru sprādzieniem un uzbrukumiem "Hizbollah" triecieniem Izraēla ir nodemonstrējusi savu spēku, kas nav mazsvarīgi stājas saglabāšanai un draudu atturēšanai. Taču ne vienmēr šāda pieeja bijusi efektīva. "Hizbollah" un "Hamas" arī agrāk ir pārdzīvojuši savu līderu likvidēšanu un atgriezušies cīņā ar jaunu sparu. Bijušais "Hizbollah" līderis Hasans Nasralla savulaik izteicās, ka "Hizbollah" ir 100 000 kaujinieku, bet neatkarīgas aplēses svārstās no 20 000 līdz 50 000.

"Hizbollah" izturība, zaudējot lielu daļu savu līderu, daļēji skaidrojama ar grupējuma ilgstošo praksi sagatavot savus kaujiniekus kā gandrīz pilnīgi autonomas vienības, raidorganizācijai "France 24" skaidroja Londonas Ekonomikas skolas starptautisko attiecību eksperts, profesors Favazs Džerdžs. "Ikviena "Hizbollah" vienība, kas atrodas Libānas dienvidos vai Bekas ielejā, ir apmācīta rīkoties pēc saviem ieskatiem un paļauties uz saviem spriedumiem. Katra atsevišķa vienība pēdējās četras nedēļas ir rīkojusies patstāvīgi," sacīja Džerdžs, piebilstot, ka vienību komandieri vienmēr ir gatavi paši pieņemt lēmumus kaujas laukā. "Hizbollah" izturība ir liecība tam, cik labi grupējums ir gatavojies karam ar Izraēlu, turklāt ilgstošam.

"Mums ir jāņem vērā, ka "Hizbollah" patiesībā nav jāsakauj Izraēla, tas nevar sakaut Izraēlu - par to nav runa," sacīja Džerdžs. Viņaprāt, "Hizbollah" nolūks ir liegt Izraēlai drošības sajūtu, turklāt ne tikai gar tās ziemeļu robežu, bet daudzviet Izraēlā.

Vai kaķis ir laukā no maisa?

Lai gan spiegošana, dezinformācija un citas nemilitāras darbības jau sen bijušas kara sastāvdaļa, modernās tehnoloģijas ir krasi palielinājušas to potenciālu. Satelīta tehnoloģiju attīstība, datoru jaudas pieaugums un piegādes ķēžu globālais raksturs radījis bīstamas vājās vietas, ko iespējams izmantot militāriem mērķiem. Jautājums ir par to, vai peidžeru operācija radījusi bīstamu precedentu nākotnes konfliktiem un modeli, kam var sekot arī citas valstis vai grupējumi, citiem vārdiem, vai šādi uzbrukumi kļūs par normu vai arī peidžeru eksplozijas Libānā ieies Izraēlas izlūkdienestu vēsturē tikai kā atsevišķa epizode?

Avoti: AFP, "Foreign Policy", "France 24", "The New York Times", NPR, "The Washington Post".