Bijušais ASV vēstnieks Krievijā: īstas sarunas ar Putinu nav iespējamas
Sarunas Rietumu izpratnē, kas balstītas uz uzticēšanos un godīgu kompromisu meklēšanu, ar Putinu un Kremli nav iespējamas, uzskata bijušais ASV vēstnieks Maskavā Džons Salivans.
"Mums jārunā ar Krievijas iedzīvotājiem, jāizklāsta viņiem [mūsu pozīcijas] un, kas svarīgi, jāklausās, ko viņi mums saka, bet tās nav sarunas! Ko Putins saka, uz kādiem kompromisiem viņš ir gatavs? Ne uz kādiem! Viņš nekad nedosies uz piekāpšanos attiecībā uz viņa militārajiem mērķiem, proti, Ukrainas "denacifikāciju un demilitarizāciju"," BBC sacīja Salivans.
Putins varētu piekrist uguns pārtraukšanai, ja situācija frontē liktu viņam meklēt atelpu, taču tā būtu tikai atelpa, uzskata diplomāts.
Bijušais Valsts departamenta specpārstāvis Ukrainas jautājumos un bijušais ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers arī uzskata, ka problēma sarunās ar Putinu ir tā, ka viņa prasības ir Ukrainas ieņemšana, un nekas cits viņu neapmierinās. Ukrainai un Rietumiem ir jānostājas no spēka pozīcijas attiecībā uz Krieviju un jāpiespiež Putins apturēt karu, sniedzot Kijivai visu, kas tam nepieciešams, intervijā "Meduza" sacīja Volkers.
Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš paziņoja, ka tiecas pēc iespējas ātrāk izbeigt karu Ukrainā, taču nepaskaidroja, kā.
Dienu iepriekš Tramps ierosināja Kīta Kelloga kandidatūru specsūtņa postenim Ukrainā un Krievijā. Kellogs 2024. gada jūnijā prezentēja abu valstu kara pabeigšanas plānu, saskaņā ar kuru Kijiva saņems bruņojumu tikai ar nosacījumu, ka tiks sāktas sarunas ar Maskavu. Gadījumā, ja Krievija atteiksies no sarunām, paredzēta militārās palīdzības pastiprināšana Ukrainai. Plāns paredz arī uguns pārtraukšanu visā frontes līnijā sarunu laikā, raksta "Radio Svoboda".
Pagājušajā nedēļā aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem, kuru vidū, kā tiek apgalvots, ir piecas darbojošās un bijušās Krievijas augsta ranga amatpersonas, vēstīja, ka Putins ir gatavs ar Trampu pēc viņa stāšanās prezidenta amatā apspriest iespēju pārtraukt uguni Ukrainā un konkrēti ir gatavs piekrist konflikta iesaldēšanai pa pašreizējo frontes līniju, taču nedomā atteikties no lielākās Krievijas aizņemto Ukrainas teritoriju daļas, kā arī uzstāj, ka Ukraina nedrīkst iestāties NATO.
Kremlī, komentējot šo publikāciju, paziņoja, ka Putins ir atvērts sarunām, taču nepiekrīt frontes līnijas iesaldēšanai.
Vakar Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs krievu propagandas medijiem paziņoja, ka Maskava ies uz konflikta noregulēšanu Ukrainā sarunu ceļā, ja ASV un Rietumi atzīs prezidenta Putina miera piedāvājuma bezalternatīvu. Sarunu nebūs, ja Rietumi turpinās piegādāt Ukrainai ieročus, viņš piebilda.
Kijivā ne reizi vien paziņots, ka nevar piekrist teritoriāli piekāpties vai konfliktu iesaldēt. Pēdējais, pēc Ukrainas varas iestāžu teiktā, tikai palīdzēs Krievijai labāk sagatavoties jaunam uzbrukumam.
