Kā varētu izskatīties Kijivas un Maskavas miera sarunas? Iespējamie kara beigu scenāriji

Tas viss notiek, gaidot Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā. Arvien biežāk izskan runas par iespējamām miera sarunām starp Maskavu un Kijivu. BBC stāsta, kā kara dalībnieki un viņu galvenie sabiedrotie redz konflikta beigu scenārijus un kā pēdējā laikā mainījušās viņu pozīcijas.

Krievija: Putins pieprasa atzīt teritoriju aneksiju un neņemt Kijivu NATO

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šā gada vasarā izteicis savas prasības miera sarunu uzsākšanai. Nosacījumi ir šādi:

• Ukrainai pilnībā jāizved karaspēks no okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem to administratīvajās robežās. Proti, runa ir ne tikai par Ukrainas teritorijām, kuras sagrābusi Krievija, bet arī par tām, kuras kontrolē Kijiva (pie tām, piemēram, pieder Hersonas un Zaporižjas pilsētas);
• Kijivai oficiāli jāatsakās no plāniem iestāties NATO - proti, jāpiekrīt neitrālam statusam;
• Krimas, Sevastopoles un anektēto teritoriju statuss Ukrainas austrumos kā Krievijas jāfiksē starptautiskajos līgumos;
• Sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ.

Putins paziņoja, ka, izpildot šos nosacījumus, Maskava ir gatava sēsties pie sarunu galda "kaut rīt". Viņš solīja dot pavēli "pārtraukt uguni" "tajā pašā brīdī", tiklīdz Kijiva sāks sava karaspēka atvilkšanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Putina priekšlikumu nodēvējis par ultimātu.
Kaut kādos jautājumos šī nostāja atšķiras no Kremļa sākotnējām prasībām. Krievijas varas iestādes jau kopš kara sākuma ļoti izplūduši runājušas par "speciālās militārās operācijas" mērķiem: visbiežāk to vidū minēta Donbasa iedzīvotāju "denacifikācija", "demilitarizācija" un aizsardzība. Bet nesen izmeklēšanas izdevuma "Sistema" žurnālisti atrada un publicēja Krievijas pirmos priekšlikumus miera līgumam ar Ukrainu: tos Maskava Kijivai nosūtīja neilgi pēc iebrukuma sākuma.

To vidū ir armijas samazināšana līdz 50 tūkstošiem cilvēku (tas ir piecas reizes mazāk nekā bija Ukrainai līdz 2022. gadam), bruņojuma skaita samazināšana līdz līmenim, kas ir mazāks nekā kaimiņvalstij Baltkrievijai, visu dekomunizācijas likumu atcelšana, krievu valodas atzīšana par valsts valodu. Proti, toreiz Krievija rēķinājās ar pilnīgu Ukrainas kapitulāciju un droši vien varas maiņu šajā valstī.

Tagad Krievija uzstāj uz Krievijas ieņemto teritoriju atzīšanu. Kara sākumā un sarunu laikā Stambulā Krievija vēl nepaspēja formāli anektēt Ukrainas reģionus un bija ar mieru atlikt to statusa apspriešanu.

Lai gan Putins visu laiku runā par gatavību sākt sarunas, realitātē aina izskatās nedaudz citādāka. Krievijas karaspēks iestājas Donbasā un Kurskas apgabalā ("Telegraph" rakstīja, ka Putins vēlas atkarot teritorijas šajā reģionā līdz Donalda Trampa inaugurācijai).
Bet 21. novembrī Krievija pa Ukrainu pielietoja jaunu vidēja tāluma ballistisko raķeti "Orešņik" - Putins vienlaikus piedraudēja, ka triecieni ar šādiem ieročiem nākotnē varētu tikt nodarīti NATO dalībvalstīm. Tas viss drīzāk norāda uz to, ka pagaidām Krievija ir gatava karot un uz sarunām par katru cenu netiecas.

Ukraina: Zelenskis lūdz atbalstīt "uzvaras plānu" Kijivas pozīciju uzlabošanai

Ukrainas nostāja sarunās ar Krieviju mainījusies vairākas reizes. Kara sākumā Kijiva piekrita dialogam ar Krievijas delegāciju. Taču jau līdz 2022. gada vidum šis kontakts tika pārtraukts, bet drīz vien Zelenskis parakstīja lēmumu par sarunu neiespējamību ar Vladimiru Putinu. Bet pēdējos mēnešos Ukrainas prezidents arvien biežāk runā par to, ka karu var beigt ar diplomātisku noregulējumu, bet ar nosacījumu, ka sabiedrotie nostādīs Ukrainu izdevīgā sarunu pozīcijā.

Šos Kijivas priekšlikumus dēvē par "Zelenska uzvaras plānu". Tos viņš prezentēja šā gada rudenī. Tur ir pieci pamatnoteikumi:

• Ukrainai jāsaņem formāls uzaicinājums uz NATO;
• Ukrainas aizsardzības stiprināšana. Rietumu sabiedrotajiem vajadzētu noņemt ierobežojumu triecieniem Krievijas teritorijā no tālkaujas ieročiem, sniegt Ukrainai izlūkdatus reālā laika režīmā un pastiprināt Ukrainas PVO sistēmu;
• Ukrainā uz savas zemes jāizvieto "kompleksa nekodolu stratēģiska atturēšanas pakete", kas nepieciešama Krievijas draudu savaldīšanai;
• Kopīga ar Rietumu valstīm Ukrainas ekonomisko resursu (piemēram, derīgo izrakteņu) izmantošana un sankciju pastiprināšana pret Krieviju;
• Ukrainas militārpersonu izmantošana atsevišķu ASV kontingenta daļu nomaiņai Eiropā pēc kara beigām.

Pēc Kijivas plāna, visu šo nosacījumu izpilde liks Krievijai sēsties pie sarunu galda. Viens no tiem jau daļēji izpildīts - ASV atļāvusi Ukrainas armijai dot triecienus ar tālkaujas ieročiem pa Krievijas teritoriju. Šie triecieni jau tiek veikti - Krievija to uzskatīja par konflikta eskalāciju un mainīja savu kodoldoktrīnu. Par citiem punktiem saskaņas sabiedrotajiem nav.

"Financial Times" apgalvoja, ka pēdējos divus plāna punktus Zelenska administrācija rakstījusi sadarbībā ar republikāņiem un iespējamo Donalda Trampa uzvaru, kuram ir tuva tēma par Eiropas militārā atbalsta mazināšanu no ASV puses.

Kā izriet no "Uzvaras plāna", Kijiva nepiekrīt nedz atteikumam no iestāšanās NATO, nedz atteikumam no savām teritorijām. "Financial Times" vienlaikus rakstīja, ka Ukrainas varas iestādes realitātē apspriež formālu (bet ne juridisku) atteikšanos no teritoriju atgūšanas militārā ceļā apmaiņā pret iestāšanos NATO un garantijām.

Kijivas retorika pēdējās nedēļās tiešām liecina, ka Ukrainas varas iestādes vairs neuzskata par iespējamu visu teritoriju atgriešanu pēc stāvokļa uz 19991. gadu militārā ceļā. "Juridiski mēs to neatzīstam. Mēs to nepieņemam. No otras puses, mēs saprotam, ka pagaidām mums nav tāda spēka, lai ar ieročiem rokās aizmestu Putinu uz 1991. gada līniju," intervijā "Fox News" sacīja Zelenskis. "Mēs nevaram tērēt desmitiem tūkstošu mūsu cilvēku dzīvības, lai viņi ietu bojā, lai atgūtu Krimu... Mēs saprotam, ka Krimu var atgūt diplomātiskā ceļā."

Kā Kijivā redz diplomātisko ceļu, kas palīdzētu Krieviju sēdināt pie sarunu galda? Vismaz agrāk Ukrainas plānos bija Maskavas uzaicināšana uz tā dēvēto Miera samitu. Pirmais Šveicē notika šā gada vasarā, bet otrajam bija jānotiek novembrī. "Noteikti tur jābūt klāt Krievijas pārstāvjiem. Mēs saprotam, ka bez Krievijas puses pabeigt šo karu diplomātiski ir ļoti sarežģīti," septembrī teica Zelenskis.

Par miera samita pavēsti, pēc Zelenska plāna, jākļūst "Miera formulai" no 10 punktiem, ko viņš pasaulei prezentēja jau 2022. gadā. To skaitā ir kodoldrošības, pārtikas un enerģētikas drošības nodrošināšana, sagūstīto (arī deportēto bērnu) atbrīvošana, kā arī Krievijas karaspēka izvešana un reparāciju izmaksa par zaudējumiem.

Krievijas puse ieinteresētību piedalīties samitā nepauda. Par to mazāk runā arī Ukrainā: otrais pasaules samits tika pārcelts uz nenoteiktu laiku.

Taču sarunas par atsevišķiem plāna punktiem, iespējams, jau rit. Oktobrī "Financial Times" rakstīja, ka Ukraina un Krievija apspriež sarunu atsākšanu par abpusēju atteikšanos no triecieniem energoobjektos. Starpnieks ir Katara, kas pievērsusies to sagatavošanai tieši pēc pirmā pasaules samita. Sarunas apstājās uz Ukrainas armijas iebrukuma fona Kurskas apgabalā.

Kādā stadijā ir šīs sarunas, nav skaidrs, bet ir skaidrs, ka pagaidām lielus rezultātus tās nav nesušas. Novembra vidū Krievija izdarīja vienu no vērienīgākajiem kopš kara sākuma masīvajiem triecieniem enerģētikas objektiem. Tie izraisīja vairāku stundu gaismas atslēgšanos visā valstī.

ASV: visi gaida Donalda Trampa plānu

ASV nostāja būs noteicošā jebkurā kara beigu scenārijā - tieši tāpēc prezidenta vēlēšanu rezultātiem tik uzmanīgi seko līdzi gan Kijivā, gan Maskavā.

Janvārī ASV prezidenta amatā nāks Donalds Tramps. Savas kampaņas laikā viņš vairākkārt teicis, ka ir spējīgs konfliktu pabeigt jau pirms savas inaugurācijas un pat apturēt karu diennakts laikā. Kopš viņa uzvaras vēlēšanās ne viņš, ne viņa apkārtne pagaidām nav iesnieguši konkrētu noregulējuma plānu. Taču izprast tā kontūras var, pateicoties noplūdēm medijos un pēc Trampa komandas kandidātiem, kurus viņš uzaicinājis strādāt Baltajā namā un citos resoros.

Vēl vasarā aģentūra "Reuters" rakstīja par plānu, ko izstrādāja atvaļinātais ģenerālis Kīts Kellogs un Freds Fleitcs - Trampa padomnieki un Drošības padomes locekļi viņa prezidentūras laikā. Cita starpā viņi piedāvāja atņemt Ukrainai atbalstu, kamēr tā nepiekritīs sarunām ar Krieviju.

Krievijas atteikuma gadījumā viņi piedāvāja draudēt Maskavai ar Kijivas atbalsta pastiprināšanu. Plāns ietvēra konflikta iesaldēšanu pa esošo saskares līniju. Flautcs toreiz teica, ka Trampam plāns patika, lai gan viņš nepiekrita "katram viņa vārdam". Republikāņu oficiālie pārstāvji no plāna distancējušies.

Jau pēc Trampa uzvaras vēlēšanās materiālu par detalizētākām apspriedēm viņa komandā publicēja "Wall Street Journal". Laikraksts uzsvēra, ka topošā prezidenta ielenkums apspriež vairākus scenārijus. Taču tās tiek reducētas uz atteikšanos no esošās administrācijas principa - Ukrainas atbalsta "tik, cik vajadzēs". Trampa dēls pēc viņa ievēlēšanas sociālajos tīklos jokoja, ka drīz Zelenskis "zaudēs pabalstu".

Piedāvājumiem ir arī cita kopīga iezīme, apgalvo "Wall Street Journal": tie visi piedāvā frontes iesaldēšanu esošajās pozīcijās un vismaz pagaidu atteikšanos no Ukrainas uzņemšanas NATO.
Arī no formālā viedokļa Baidena administrācija nav devusi piekrišanu Ukrainas pieteikuma apstiprināšanai dalībai aliansē. Pēc Ukrainas prezidenta vizītes Vašingtonā ASV mediji rakstīja, ka Baltajā namā uztvēruši Zelenska uzvaras plānu "ar skepsi". Vienlaikus "Le Monde" pirms prezidenta vēlēšanām rakstīja, ka ASV nostāja pēc Kijivas uzaicinājuma NATO kā minimums sākusi mainīties un Vašingtonai vairs nav principiālu iebildumu šajā jautājumā.

Trampa ievēlēšana Ukrainas uzņemšanu aliansē padara daudz mazāk ticamu, atsaucoties uz vārdā nenosauktu Ukrainas ierēdni, rakstīja "Reuters". "Wall Street Journal" apgalvo, ka viens no plāniem, ko pašlaik apspriež Trampa komanda, paredz, ka Kijiva atteiksies no uzstāšanās aliansē tuvāko 20 gadu laikā. Apmaiņā pret to ASV turpinās sniegt Ukrainai bruņojumu Krievijas savaldīšanai.

Šis pats plāns paredz, ka puses piekritīs demilitarizētas zonas izveidei, kurā izvietos Eiropas miera uzturētājus. Uz to, ka Baltais nams tieksies pēc drīza kara noslēguma, norāda arī amatiem ārpolitikā izvēlētās kandidatūras.

Nacionālā izlūkdienesta vadītājas amatā Tramps uzaicināja Tulsiju Gabardu, kura Krievijas bažas par Ukrainas dalību NATO dēvēja par "leģitīmām" un kritizēja Baidenu par militāro palīdzību Kijivai.

Nacionālā izlūkdienesta vadītājas palīgs topošajā Trampa administrācijā būs kongresmenis Maiks Volcs. Viņš nosodīja Krievijas iebrukumu, taču pavasarī bija viens no tiem republikāņiem, kas balsoja pret finansiālās un militārās palīdzības sniegšanu Kijivai.

Daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kuru Tramps iecels par savu īpašo pārstāvi karā Ukrainā. Šobrīd šāda amata Baltajā namā nav, taču, pēc "Reuters" datiem, republikānis domā par tā tapšanu. Kā noskaidrojusi aģentūra, šajā postenī, starp pārējiem, tiek izskatīts bijušais ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels. Pagātnē viņš izteicās par kara apturēšanu un pret Ukrainas tūlītēju uzņemšanu NATO.

Vladimirs Putins sacīja, ka Trampa centieni pabeigt karu ir "vērā ņemami". Par to, kā Kijivā skatās uz miera sarunu perspektīvu pēc Trampa ievēlēšanas, sīkāk stāstīja BBC Ukrainas dienests. No vienas puses, Ukrainas varas iestādes cer iegūt pēc iespējas vairāk Džo Baidena valdīšanas pēdējo mēnešu laikā. No otras puses, jau tiek veidoti kontakti ar jauno administrāciju.

Eiropa: Ukrainai sola atbalstu, bet visiem atšķirīgs viedoklis, kā beigt karu 

Ukrainas Eiropas sabiedrotie ar saviem miera noregulējuma plāniem nav nākuši klajā. Eiropas Savienības (ES) formālā nostāja ir šāda: tikai Kijiva lems, kā un kad risināt sarunas ar Maskavu, bet Eiropa tikmēr atbalstīs Ukrainu ar naudu, ieročiem un sankciju spiedienu uz Krieviju.

Attiecībā uz konkrētiem kara beigu scenārijiem valstu viedokļi ievērojami atšķiras. Kijivas sabiedroto vidū konservatīvāko pozīciju ieņem Vācija - otra lielākā palīdzības apjoma Ukrainai aiz ASV. Vācijas kanclers Olafs Šolcs iebilst pret Ukrainas pievienošanos NATO, baidoties no alianses tiešā konflikta ar Krieviju. Šo nostāju viņš nemainīja pat pēc tam, kad Krievija Ukrainā pielietoja raķeti "Orešņik" un piedraudēja ar triecieniem Eiropai. Tieši otrādi, Šolcs vēlreiz atkārtoja, ka Eiropai visiem spēkiem jāizvairās no eskalācijas karā.

Vēl vairāk - novembra vidū Šolcs pirmo reizi gandrīz divu gadu laikā runājis ar Vladimiru Putinu pa telefonu. Berlīnē paziņoja, ka kanclers aicinājis Putinu uz sarunām ar Kijivu ar mērķi "nodibināt taisnīgu un izturīgu mieru". Savukārt Putins saskaņā ar Kremļa paziņojumu Šolcam sacīja, ka miera sarunas būtu jārīko, "vadoties pēc jaunām teritoriālajām reālijām".

Zelenskis šo sarunu nosauca par Pandoras atvērto kasti un atkārtoja, ka, pēc Ukrainas varas iestāžu domām, Krievija netiecas pēc miera, bet panāk tikai atelpu, lai pēc tam turpinātu karu. Šolca nostāja pēc kara beigām ir svarīga, taču februārī kancleru, pēc koalīcijas sabrukuma, gaida ārkārtas vēlēšanas. Citās Eiropas galvaspilsētās viedokļi par to, kā tieši palīdzēt Kijivai un beigt karu, atšķiras.

Parīzē publiski runāja par atbalstu "Uzvaras plānam". Ungārija pieprasa tūlītēju Maskavas un Kijivas sarunu uzsākšanu. Lielbritānija sola Ukrainai palīdzību arī tad, ja ASV samazinās piegāžu un finansējuma apjomus, un publiski atbalsta Kijivas nevēlēšanos apspriest atteikšanos no savām teritorijām. Turklāt, lai gan Londona publiski nav paziņojusi par lēmumu atļaut Ukrainas bruņotajiem spēkiem izmantot tālšāvējraķetes "Storm Shadow" triecieniem Krievijas iekšienē, praksē tas jau notiek.

Vienlaikus viens no galvenajiem Ukrainas atbalstītājiem Eiropā Čehijas prezidents Petrs Pavels pēdējos mēnešos vairākkārt izteicies, ka "100% taisnīga miera" sasniegšana Ukrainai (proti, visu teritoriju atgūšana un reparāciju izmaksa) diez vai ir iespējama. Pavels, pagātnē NATO ģenerālis, teica, ka Ukrainai vajadzētu samierināties ar to, ka pēc kara beigām daļa tās teritoriju vismaz "uz laiku" paliks Krievijas kontrolē.

Pēc "Wall Street Journal" datiem, pēdējās nedēļās, ņemot vērā triecienu eskalāciju Ukrainai un Krievijas armijas virzību Donbasā, Eiropā pieaug to valstu skaits, kas piekrīt Trampa plānam, kas vēlas panākt Maskavas un Kijivas miera sarunas.

Pārējā pasaule: Pekina iestājas par visu labo pret visu slikto kopā ar globālajiem dienvidiem

Ukrainā notiekošajam uzmanīgi seko līdzi arī citas valstis. Bet daži cenšas aktīvi iesaistīties konflikta noregulēšanā un pat piedāvā Krievijai un Ukrainai paši savus plānus.
Piemēram, kā noskaidrojusi aģentūra "Bloomberg", savi piedāvājumi ir Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam. Turcija ir gandrīz vienīgā NATO dalībvalsts, kas saglabā ciešas attiecības ar Maskavu. Ar Ankaras starpniecību panākta viena no nedaudzajām Maskavas un Kijivas vienošanās pēc kara sākuma - graudu darījums.

Savu plānu Erdogans gatavojās izteikt nupat notikušajā "Lielā divdesmitnieka" samitā, rakstīja "Bloomberg". Pēc aģentūras rīcībā esošās informācijas, plāns paredz iesaldēt Ukrainas iestāšanos NATO uz 10 gadiem (apmaiņā pret to Kijivai jāsaņem militārās piegādes) un izveidot demilitarizētu zonu Donbasa austrumu daļā ar tur izvietotu miera uzturētāju kontingentu. Anektēto teritoriju piederības jautājumu Turcijas varas iestādes ierosina atlikt, bet tā vietā pievērsties uguns pārtraukšanai.

Vai Ankara šo plānu ir iesniegusi Krievijas un Ukrainas pusei - nav skaidrs, Turcijas varas iestādes tā pastāvēšanu noliedz. Savs plāns ir Ķīnai un Brazīlijai - šīm valstīm jau izdevies ap to pulcēt vērienīgu koalīciju. Septembra beigās šīs valstis koalīcijā ar globālo Dienvidu valstīm (Kijiva un Maskava kopš kara sākuma centās tās noliekt savā pusē) izveidoja platformu "Miera draugi". Grupas tikšanās notika ANO Ģenerālās asamblejas laukos - Ķīnai un Brazīlijai pievienojās vēl 17 valstu pārstāvji, kuru vidū ir Ēģipte, Indonēzija, Dienvidāfrika, Meksika un Zambija.

Tikšanos vēroja triju Eiropas valstu - Šveices, Francijas un Ungārijas - pārstāvji. Pats plāns, kas bija platformas pamatā, sastāv no sešiem punktiem: kaujas darbību apturēšana, noregulējuma konferences rīkošana, humānā palīdzība un karagūstekņu apmaiņa, atteikšanās no masu iznīcināšanas ieroču un triecienu pa kodolobjektiem lietošanas un globālo piegāžu stabilitātes nodrošināšana.

Sanāksmes noslēguma sanāksmē (tai pievienojās arī Alžīrija, Kazahstāna, Turcija un citas) teikts, ka valstis aicina ievērot ANO hartu un ievērot valstu teritoriālo integritāti, bet vienlaikus - respektēt valstu "leģitīmās bažas". Ņemot vērā, ka tieši ar iespējamās agresijas "leģitīmajām bažām" Vladimirs Putins skaidroja nepieciešamību pēc iebrukuma Ukrainā un tās teritoriju aneksijas, nav skaidrs, kā šāds plāns varētu samierināt puses.

Krievijas puse pret Ķīnas un Brazīlijas iniciatīvu izturējās pozitīvi. Jurijs Ušakovs, Vladimira Putina palīgs ārpolitiskajā problemātikā, paziņojis, ka valstu vadītāji pārrunājuši viņas pozīcijas BRICS samitā Kazaņā (tātad bez Kijivas dalības) novembra beigās.

Savukārt Zelenskis plānu nosaucis par "destruktīvu". "Kā var piedāvāt savu iniciatīvu, neko mums neprasot? Bet Krievija ieslēdzas un saka: "Mēs atbalstām šo iniciatīvu!" sašutis bija Zelenskis. "Mēs taču neesam muļķi! Priekš kam tas teātris domāts?"