Krievijas oligarhs, bijušais bankas "Jugra" īpašnieks raujas slepkavot ukraiņus

Hotins paziņojis, ka pašreizējie likumi ļauj viņam doties karā. Krievijas likumi paredz visu agresijas pret Ukrainu dalībnieku, tātad arī visādu nezvēru, atbrīvošanu no kriminālatbildības. Likums ļauj atbrīvot no kriminālatbildības notiesātos, apsūdzētos, kā arī tiesājamās personas, kuras dien Krievijas armijā mobilizācijas periodā vai noslēgušas līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Tas attieksies arī uz notiesātajiem, kuriem pasludinātais spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā, tostarp krimināllietās, kurās iesniegta apelācija.

Svaigas "lielgabalgaļas" meklējumos Krievijā jau ne pirmo gadu piedāvā dažādus labumus ne tikai parastajiem iedzīvotājiem, kuri labprātīgi dodas karot uz Ukrainu, bet arī visāda veida salašņām, viņus atbrīvojot no soda izciešanas pat par smagiem noziegumiem. Gadījušies pat tādi kuriozi, kad slepkavnieks vispirms izvairās no soda izciešanas, iestājoties algotņu grupējumā "Vagner", pēc paredzētā laika nokarošanas atgriežas mājās, atkal kādu nogalina, un izsprūk no soda, šoreiz jau parakstot līgumu ar Aizsardzības ministriju.

Jāpiebilst, ka drīz pēc pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ar likumu tika aizliegts izplatīt ziņas par krievu okupantu armijas pastrādātajām zvērībām. Valsts dome 2022. gada 4. martā vienbalsīgi pieņēma grozījumus Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā, kas paredzēja  ilgstošu ieslodzījumu par "nepatiesu ziņu izplatīšanu" par Krievijas bruņoto spēku rīcību vai Krievijas valsts institūciju darbību ārpus Krievijas teritorijas, to attiecinot arī uz "brīvprātīgajiem formējumiem". Turklāt šādas "armijas diskreditācijas" apsūdzības joprojām piemēro ļoti paplašināti, par to nodēvējot, piemēram, pat uzrakstu sniegā “Nē karam” vai publiski paustās šaubas par propagandas apgalvojumiem, ka Ukrainā pie varas ir nacisti, vai “speciālās militārās operācijas” publiska nosaukšana par karu.

2024. gada martā Maskavas pilsētas rajona tiesa Aleksejam Hotinam piesprieda deviņus gadus kolonijā par 23,6 miljardu rubļu izšķērdēšanu viņa bijušā bankas "Jugra”. Citi apsūdzētie saņēma mazāku sodu, bijušais "Jugra” prezidents un valdes priekšsēdētājs Aleksejs Ņefedovs un Dmitrijs Šilajevs – attiecīgi astoņarpus un astoņu gadu ieslodzījumu, bet Maskavas filiāles direktore Ņina Černova saņēma sešu gadu cietumsodu.