Tāda bagāža, ka nenobrīnīties! Vai zināji šo visu par "tētiņu Trampu"?
Vienas no dramatiskākajām vēlēšanām līdzšinējā ASV vēsturē aizvadītas. Balsu skaitīšana oficiāli vēl turpinās, bet, ņemot vērā, ka republikāņu līderim Donaldam Trampam ir izteikts pārsvars pār savu sāncensi - demokrātu kandidāti Kamalu Harisu - šobrīd jau ir skaidrs, ka pēc četru gadu pauzes tieši viņš atkal atgriezīsies Baltajā namā un kļūs par nākamo ASV prezidentu. Atskatīsimies uz plašo bijušā 45. ASV prezidenta, kurš nereti amerikāņu tautā tiek saukts par "tētiņu Trampu", dzīvesgājumu!
Kazino, dzīvojamo īpašumu impērija un slavenā frāze "Tu esi atlaists"
Donalds Džons Tramps piedzima 1946. gada 14. jūnijā Ņujorkā nekustamo īpašumu attīstītāja Freda Trampa un skotu imigrantes Merijas Annas Makleodas Trampas ģimenē. Trampa tēvam piederēja veiksmīgs nekustamo īpašumu uzņēmums. Augot privilēģijām bagātā vidē, Tramps tika nosūtīts uz Ņujorkas Militāro akadēmiju, kad viņam bija 13 gadi, un vēlāk mācījās Fordhamas universitātē, pirms pārcēlās uz Pensilvānijas Universitātes Vartonas biznesa skolu, kur viņš ieguva ekonomikas grādu.
1970. gadā Tramps uzsāka savu biznesu nekustamo īpašumu jomā, bieži sadarbojoties ar savu tēvu. Trampa organizācija sākotnēji koncentrējās uz vidējās klases īres mājokļiem, bet drīz pievērsās augsta profila īpašumiem Manhetenā. Viņa projekti ietvēra ievērojamu ēku attīstību, piemēram, Grand Hyatt viesnīcu un Trump Tower Piektajā avēnijā. Trampa drosmīgais zīmola veidošanas stils un medijiem draudzīgā personība palīdzēja viņam izveidot greznu viesnīcu, kazino un dzīvojamo īpašumu impēriju.
Tomēr viņa biznesa spējas tika kritizētas un pārbaudītas, īpaši pēc vairākiem bankrotiem viņa kazino biznesā. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Tramps saglabāja savu publisko tēlu un turpināja paplašināt savu zīmolu dažādās nozarēs, tostarp golfa laukumos, televīzijā un preču tirdzniecībā.
2004. gadā Tramps sasniedza jaunas popularitātes virsotnes kā realitātes šova The Apprentice vadītājs, kur viņš radīja slaveno frāzi "Tu esi atlaists!" Šovs kļuva par reitingu līderi. Šī slava ievērojami veicināja viņa turpmākās politiskās ambīcijas, pozicionējot viņu kā netradicionālu kandidātu ar izlēmīga biznesmeņa tēlu.
"Padarīt Ameriku atkal lielu"
Lai gan Tramps gadiem ilgi bija izrādījis interesi par politiku, viņš oficiāli paziņoja par savu prezidenta kandidēšanu 2015. gada jūnijā. Viņa kampaņa uzreiz izpelnījās plašu uzmanību, pateicoties tiešam stilam, pretrunīgi vērtētajiem paziņojumiem par imigrāciju un solījumam "Padarīt Ameriku atkal lielu". Par spīti skeptiķiem, viņš izcīnīja Republikāņu partijas nomināciju un 2016. gada novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni, kļūstot par vienu no vispretrunīgākajiem ASV prezidentiem. Tramps tika inaugurēts par 45. prezidentu 2017. gada 20. janvārī.
Viņa prezidentūru raksturoja spēcīgas nacionālistiskas politikas, nodokļu reforma, deregulācija un unikāla "Amerika pirmajā vietā" pieeja. Viņa lielākie sasniegumi ietvēra Nodokļu samazināšanas un nodokļu likuma pieņemšanu, kriminālās justīcijas reformu un trīs Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanu.
Tomēr viņa termiņš bija piepildīts ar pretrunām. Viņa administrācija bija pazīstama ar stingru nostāju imigrācijas jautājumos, tostarp ceļošanas aizliegumu vairāku pārsvarā musulmaņu valstu iedzīvotājiem un ģimeņu atdalīšanu ASV-Meksikas robežā. Trampa attieksme pret Covid-19 pandēmiju izpelnījās plašu kritiku, it īpaši par vīrusa nopietnības sākotnējo nenovērtēšanu. Impīčmenta procesi, pirmais saistībā ar viņa darbībām Ukrainā un otrais attiecībā uz Kapitolija iebrukumu 6. janvārī, vēl vairāk veicināja pretrunīgus viedokļus par viņa vadību.
Uzmākšanās skandāli un juridiskās problēmas
Trampa karjera ir bijusi saistīta ar skandāliem, sākot no apsūdzībām viņa agrīnajā nekustamo īpašumu karjerā līdz pretrunām par viņa biznesa praksi. Laika gaitā uzradās arī vairāku sieviešu apsūdzības par seksuālu pārkāpumu, kuras Tramps konsekventi noliedza.
Viņa prezidentūras un pēc-prezidentūras laikā viņš saskārās ar daudzām juridiskām problēmām, tostarp izmeklēšanām par viņa biznesa darījumiem, nodokļiem un klasificēto dokumentu apstrādi. Pavisam nesen Tramps kļuva par pirmo bijušo ASV prezidentu vēsturē, kam izvirzītas kriminālās apsūdzības.
Ģimene un personīgā dzīve
Trampa personīgā dzīve ir bijusi sabiedrības intereses centrā. Viņš ir bijis precējies trīs reizes: pirmoreiz ar Ivanu Trampu (1977-1992), ar kuru viņam ir trīs bērni—Donalds juniors, Ivanka un Eriks; otroreiz ar Marlu Meiplsu (1993-1999), ar kuru viņam ir meita Tifānija; un pašlaik ar Melāniju Trampu, ar kuru viņš apprecējās 2005. gadā. Viņiem ir kopīgs dēls Barons.
Katrs no Trampa bērniem ir spēlējis lomu viņa sabiedriskajā dzīvē, īpaši Ivanka, Donalds juniors un Eriks, kuri aktīvi piedalās viņa biznesā un politiskajā karjerā. Melānija Trampa kā pirmā lēdija koncentrējās uz bērnu labklājības iniciatīvām, lai gan viņas loma bija atturīgāka salīdzinājumā ar dažām priekšgājējām.
Starptautiskās attiecības un diplomātija
Trampa pieeja ārpolitikai bijusi visai netradicionāla. Pretrunīgi vērtēta tika viņa tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, padarot viņu par pirmo ASV prezidentu, kurš satikās ar Ziemeļkorejas līderi. Tramps arī ieviesa tarifu ierobežojumus pret Ķīnu, uzskatot, ka tas ir nepieciešams, lai aizsargātu ASV rūpniecību.
Viņa termiņš bija saistīts ar saspringtām attiecībām ar tradicionālajiem sabiedrotajiem, īpaši NATO, kur viņš bieži kritizēja citas dalībvalstis par nepietiekamiem aizsardzības tēriņiem. Šī pieeja mainīja ASV alianses un globālās diplomātijas dinamiku, pievēršoties divpusējiem līgumiem, nevis daudzpusējām vienošanām.
Attiecības ar Krieviju
Savā 2016. gada prezidenta kampaņā un prezidentūras laikā Tramps bieži runāja pozitīvi par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš aprakstīja viņu kā “spēcīgu līderi” un dažkārt izrādīja cieņu viņa autoritārajam stilam, bieži kritizējot ASV politiķus.
Vēlāk ASV izlūkdienesti arī secināja, ka Krievija iejaucās 2016. gada prezidenta vēlēšanās, lai ietekmētu rezultātu Trampa labā. Krievijas aģenti it kā izmantoja sociālos tīklus, uzlaušanu un citus paņēmienus, lai sētu nesaskaņas un mazinātu uzticību ASV institūcijām.
2018. gadā Tramps un Putins tikās privātā samitā Helsinkos, kas izpelnījās plašu mediju uzmanību. Preses konferencē pēc tikšanās Tramps publiski pauda uzticību Putina teiktajam, ka Krievija neiejaucās vēlēšanās, izsakot šaubas par ASV izlūkdienestu apgalvojumiem.
Trampa administrācija tomēr ieviesa vairākas sankcijas pret Krieviju, kas bija vērstas uz oligarhiem, nozarēm un personām, kas saistītas ar iespējamu iejaukšanos un agresīvām Krievijas darbībām. Trampa centieni uzlabot ASV-Krievijas attiecības ietvēra telefona sarunas ar Putinu, NATO kritiku un diskusijas par sankciju atvieglošanu, lai gan lielākā daļa sankciju netika atceltas Kongresa pretestības dēļ.
Pēcpresidentūras laiks un Krievijas-Ukrainas kara komentāri
Pēc prezidentūras beigām Tramps turpināja izteikties par Putinu, sākotnēji nosaucot Krievijas iebrukumu Ukrainā par “gudru soli”, lai gan vēlāk precizēja, ka neatbalsta pašu iebrukumu. Viņa komentāri parāda viņa sarežģīto nostāju pret Putinu, bieži atzīstot Putina stratēģiskās spējas, pat ja viņš kritizē iebrukumu.
Tramps ir norādījis, ka pašreizējo Krievijas-Ukrainas konfliktu viņš būtu vadījis citādāk un dažkārt ir paudis, ka viņam būtu izdevies to novērst, saglabājot darba attiecības ar Putinu.
Jāatgādina arī, ka 2019. gada telefona sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Tramps pieprasīja izmeklēt Džo Baidenu un viņa dēlu. Tas noveda pie pirmā impīčmenta. Daudzi uzskatīja, ka Trampa rīcība vairāk saskan ar Krievijas interesēm, jo viņš it kā izmantoja ASV palīdzību, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu.
Veselība un Covid-19 pandēmija
Trampa rīcība saistībā ar Covid-19 pandēmiju kļuva par vienu no viņa prezidentūras nozīmīgākajiem jautājumiem. Viņam pašam 2020. gada oktobrī tika diagnosticēts šis koronavīruss, un viņš saņēma ārstēšanu, atveseļojoties samērā ātri. Pandēmijas periods bija pilns ar diskusijām par viņa administrācijas attieksmi pret masku lietošanu, ierobežojumiem un vakcīnas attīstību projekta "Operation Warp Speed" ietvaros.
Šie papildu aspekti atklāj plašāku skatījumu uz Trampa daudzšķautnaino dzīvi un karjeru, uzsverot, kāpēc viņš joprojām ir viens no vispretrunīgākajiem un apspriestākajiem mūsdienu personāžiem.
Attiecības ar medijiem un ietekme sociālajos tīklos
Tramps bieži izmantoja medijus savā labā, piedaloties intervijās un žurnālu izdevumos, un jo īpaši sociālajos tīklos, tostarp[ tviterī, kur viņš ieguva lielu sekotāju skaitu. Viņa tiešie un bieži vien pretrunīgie tvīti kļuva par viņa vadības raksturiezīmi, ļaujot viņam uzreiz sazināties ar atbalstītājiem, taču arī izraisot diskusijas un kritiku.
2021. gadā pēc Kapitolija grautiņa Tramps tika pastāvīgi bloķēts tviterī, norādot uz risku veicināt vardarbību. Tas izraisīja diskusijas par vārda brīvību un sociālo tīklu platformu lomu satura regulēšanā.
Postaža, ko Kapitolijā pēc ielaušanās aiz sevis atstājuši Trampa atbalstītāji
Simtiem demonstrantu ielauzās ēkā dažas stundas pēc Vašingtonā trešdien notikuša Trampa atbalstītāju mītiņa. Tramps uzrunā mītiņa dalībniekiem atkārtoja savus apgalvojumus ...
Slepkavības mēģinājumi
Šā gada 13. jūlijā kampaņas mītiņa laikā Pensilvānijā pret bijušo prezidentu Donaldu Trampu tika veikts slepkavības mēģinājums. Uzbrucējs, Tomass Metjū Krūks, raidīja šāvienus, kā rezultātā gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet Tramps un vēl divi cilvēki tika ievainoti. Slepenais dienests ātri reaģēja un neitralizēja uzbrucēju uz vietas.
Vēl viens incidents notika 2024. gada 13. septembrī, kad Trampa starptautiskajā golfa klubā Floridā tika arestēts Raiens Veslijs Routs, kurš bija bruņots un, iespējams, plānoja uzbrukumu.
Savukārt 12. oktobrī Kalifornijā, netālu no Trampa mītiņa Kočellā, tika aizturēts Vems Millers, kuram bija šaujamieroči un viltotas identifikācijas kartes.
