Ļoti svarīgajā Džordžijas štatā sprādzienu draudu dēļ evakuē divus vēlēšanu iecirkņus
Vietējie telekanāli vēsta, ka šos vēlēšanu iecirkņus slēdza uz apmēram 45 minūtes, spridzekļi netika atrasti, un apgabals cenšas saņemt tiesas atļauju pagarināt šo vēlēšanu iecirkņu darba laiku.
Vēlēšanu iecirkņi Džordžijā tiks slēgti pulksten 2.00 pēc Latvijas laika, un demokrātu kandidāte Kamala Harisa cer šajā štatā pārsteigt republikāņu kandidātu Donaldu Trampu.
Jāpiebilst, ka 2020. gadā Džo Baidens bija pirmais demokrāts kopš Bila Klintona uzvaras 1992. gadā, kuram izdevās ASV prezidenta vēlēšanās Džordžijā pieveikt republikāni. To viņš panāca ar nieka ceturtdaļprocenta jeb 11 779 balsu pārsvaru, un toreizējais prezidents Tramps ļoti centās panākt šo rezultātu anulēšanu.
Tikmēr ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) paziņoja, ka vēlēšanu iecirkņi vairākos štatos saņēmuši sprādzienu draudus un tie varētu būt sūtīti no Krievijas e-pasta domēniem, taču neviens no tiem nav atzīts par ticamiem draudiem. FIB brīdinājis, ka mēģinājumi graut vēlēšanu gaitu tiks uzskatīti par federālu noziegumu.
Tā kā vairums štatu stingri balso par republikāņiem vai demokrātiem, vēlēšanu likteni mēdz izšķirt daži svārstīgie štati. Šoreiz tādi ir septiņi, un tieši šiem ir pievērsta visa uzmanība: Pensilvānija, Mičigana, Viskonsina, Ziemeļkarolīna, Džordžija, Arizona un Nevada. Zīmīgi — Baltā nama adrese Vašingtonā ir Pensilvānijas avēnija, un šim štatam šodien būs izšķiroša nozīme uzvarētāja noteikšanā.
Pirmie vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti plkst. 1.00 pēc Latvijas laika 6. novembrī, pēdējie — plkst. 8.00 no rīta. Galvenā uzmanība tiks pievērsta septiņiem svārstīgajiem štatiem: vēlēšanu iecirkņus Džordžijā slēgs plkst. 2.00 pēc Latvijas laika, Ziemeļkarolīnā — plkst. 2.30, Pensilvānijā, gandrīz visā Mičiganā — plkst.3.00, Viskonsinā, Arizonā un dažos Mičiganas ziemeļrietumu apgabalos — plkst. 4.00, Nevadā — plkst. 5.00.
