Pasaule satraukta gaida: šodien vēlēs ASV prezidentu un izvēlei būs bezprecedenta ietekme uz ASV un visu pasauli

Kaut gan iepriekšējo divu vēlēšanu kampaņas un pati vēlēšanu procedūra noritēja ļoti nokaitētā atmosfērā, jo īpaši 2020. gadā, ir skaidrs, ka šodienas vēlēšanām būs vēl nepieredzēta ietekme uz jau tā ārkārtīgi sašķelto ASV sabiedrību (diez vai agrāk ir pieredzēti divi atentāta mēģinājumi pret vienu kandidātu, šajā gadījumā Trampu), gan pasauli, ko plosa gan Krievijas iebrukums Ukrainā, gan pavisam reālais plaša mēroga karš Tuvajos Austrumos.

Situāciju ASV nokaitē arī Trampa neslēptā vēlme atriebties saviem pretiniekiem, ja viņš atgriezīsies Baltajā namā, paustā gatavība kļūt par diktatoru, kā arī ierastā konkurentu apsūdzēšana vēlēšanu viltošanā un kategoriska atteikšanās atzīt savu iespējamo zaudējumu. 

Tā kā vairums štatu stingri balso par republikāņiem vai demokrātiem, vēlēšanu likteni mēdz izšķirt daži svārstīgie štati. Šoreiz tādi ir septiņi, un tieši šiem ir pievērsta visa uzmanība: Pensilvānija, Mičigana, Viskonsina, Ziemeļkarolīna, Džordžija, Arizona un Nevada.

Zīmīgi — Baltā nama adrese Vašingtonā ir Pensilvānijas avēnija, un šim štatam šodien būs izšķiroša nozīme uzvarētāja noteikšanā.

Cikos slēdz vēlēšanu iecirkņus?

Pirmie vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti plkst. 1.00 pēc Latvijas laika 6. novembrī, pēdējie — plkst. 8.00 no rīta. Galvenā uzmanība tiks pievērsta septiņiem svārstīgajiem štatiem: vēlēšanu iecirkņus Džordžijā slēgs plkst. 2.00 pēc Latvijas laika, Ziemeļkarolīnā — plkst. 2.30, Pensilvānijā, gandrīz visā Mičiganā — plkst.3.00, Viskonsinā, Arizonā un dažos Mičiganas ziemeļrietumu apgabalos — plkst. 4.00, Nevadā — plkst. 5.00.

Kas ir kandidāti un kā viņus izvirza?

Tā kā būtībā ASV valda divpartiju sistēma, kaut gan pastāv arī dažādas sīkas partijas, tad nākamais Baltā nama saimnieks ir vai nu Republikāniskās, vai Demokrātiskās partijas pārstāvis, bet citi kandidāti var izšķirt vēlēšanu rezultātu ar to, cik daudz spēj “atņemt” balsis kādam no diviem galvenajiem kandidātiem. Gan republikāņi, gan demokrāti savus kandidātus nosaka iekšpartijas daudzo balsojumu rezultātā un uzvarētāju nominē partijas Nacionālajā konventā.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ar milzīgu pārsvaru pieveica savus sāncenšus republikāņu partijas priekšvēlēšanu kampaņā, bet pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens praktiski vispār bez konkurences nodrošināja demokrātu atbalstu, taču 81 gada vecā Baidena nepārliecinošais sniegums jūnija debatēs ar Trampu un pamatīgā atpalikšana aptaujās lika demokrātiem steigšus meklēt alternatīvu kandidātu, un par tādu tika izraudzīta viceprezidente Kamala Harisa. Par savu viceprezidenta amata kandidātu Tramps izvēlējās Ohaio senatoru Džeimsu Vensu, bet Harisa — Minesotas gubernatoru Timu Volcu. 

Jāpiebilst, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta, tas ieies vēsturē. Ja uzvarēs Harisa, viņa paveiks to, kas 2016. gadā neizdevās Hilarijai Klintonei (kas varēja izveidot pirmo vīra-sievas tandēmu Baltajā namā pēc Bila Klintona prezidentūras (1993-2001)), un kļūs par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro prezidentu ASV vēsturē, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc zaudējuma iepriekšējās vēlēšanās. Līdz šim tas ir izdevies tikai Groveram Klīvlendam (1837-1908), kurš bija ASV prezidents no 1885. līdz 1889. gadam, kā arī no 1893. līdz 1897. gadam, tādējādi kļūstot par ASV 22. un 24. prezidentu. Trampam ir iespēja kļūt par 45. un 47. prezidentu.

Vēlēšanās piedalās arī daži citi kandidāti, no kuriem būtiskākā nozīme slavenā demokrātu Kenediju klana pārstāvim Robertam Kenedijam jaunākajam — 1963. gadā nošautā ASV prezidenta Džona Kenedija brāļa dēlam. Tiesa, sazvērestību teoriju aktīvais propagandētājs Kenedijs lika vilties savas ģimenes pārstāvjiem, pilnībā nostājoties Trampa pusē. Viņš gan savu kandidatūru atsauca, savus vēlētājus aicinot balsot par Trampu, taču ASV Augstākā tiesa 29. oktobrī atteicās viņu svītrot no vēlēšanu biļeteniem svārstīgajos štatos Mičiganā un Viskonsinā, kur viņš cerēja šādi palīdzēt Trampam. Tiesa šo lēmumu argumentēja ar to, ka šajos štatos jau notiek balsu nodošana, tādēļ kāda kandidāta svītrošana ir neiespējama.

Kā darbojas ASV prezidenta vēlēšanu sistēma un kas ir Elektoru kolēģija?

Lai cik tas nebūtu dīvaini, ASV prezidenta vēlēšanās neuzvar kandidāts, kurš ieguvis visvairāk vēlētāju balsis — uzvarētājs ir tas, kurš iegūst vismaz 270 Elektoru kolēģijas balsu.

Atkarībā no iedzīvotāju skaita katram ASV štatam ir noteikts Elektoru kolēģijas balsu skaits, kas vienlaikus sakrīt ar tā pārstāvju skaitu ASV Kongresa Pārstāvju palātā un Senātā, proti, Senātā katru štatu pārstāv 2 senatori, toties Pārstāvju palātā — no 1 līdz 52 kongresmenim. Tas nozīmē, ka minimālais štata Elektoru kolēģijas balsu skaits ir 3, bet maksimālais skaits var svārstīties, pašlaik tas ir 54 Kalifornijas štatā.

Elektoru kolēģijas balsu skaits tiek pastāvīgi mainīts atkarībā no iedzīvotāju skaita izmaiņām saskaņā ar tautskaites rezultātiem. Tādējādi vēlēšanu rezultātus nākotnē var ietekmēt gan imigrācija, gan iedzīvotāju migrācija no viena štata uz citu. Piemēram, pēdējā laikā vairāk ieguvuši republikāņi — salīdzinot ar 2020. gadu, otrais apdzīvotākais štats Teksasa līdz 2028. gada vēlēšanām ir ieguvis papildu 2 balsis (tagad tam ir 40), Florida vienu (30), kamēr demokrātu citadele Kalifornija zaudējusi vienu (54), Ņujorka zaudējusi vienu (28), Ilinoisa zaudējusi vienu (19), iepriekšējās vēlēšanās demokrātu iegūtie “svārstīgie štati” Pensilvānija un Mičigana arī zaudējuši pa vienai balsij, toties republikāņu atgūtā Ziemeļkarolīna ieguvusi vienu balsi.

Galvenais, kas jāatceras štatu balsojumā — izņemot Meinu (4 Elektoru kolēģijas balsis) un Nebrasku (5 Elektoru kolēģijas balsis), pārējos 48 štatos darbojas princips “uzvarētājs iegūst visu” pat tad, ja uzvarēts tikai ar viena vēlētāja balss pārsvaru.

Tas nozīmē, ka kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu visā ASV teritorijā, var zaudēt vēlēšanās, jo zaudējis Elektoru kolēģijas balsis izšķirošajos štatos vai, negūstot nepieciešamo pārsvaru, zaudējis Kongresa Pārstāvju palātā.

Tā notika 1824. gadā (Endrū Džeksons zaudēja Džonam Kvinsijam Adamsam), 1876. gadā (Semjuels Tildens zaudēja Rezerfordam Heizam) , 1888. gadā (Grovers Klīvlends zaudēja Bendžaminam Harisonam), 2000. gadā (Als Gors zaudēja Džordžam Bušam jaunākajam) un 2016. gadā (Hilarija Klintone zaudēja Donaldam Trampam). Zīmīgi, ka 2016. gadā toreizējā valsts sekretāre un izteiktā favorīte Hilarija Klintone ieguva gandrīz par 2,87 miljoniem balsu vairāk, taču sensacionāli zaudēja visos trijos ziemeļu “svārstīgajos štatos” Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsinā, un Baltajā namā nonāca Tramps.

Absolūtā vairumā štatu jau iepriekš ir zināms, vai tā Elektoru kolēģijas balsis iegūs republikānis vai demokrāts, taču ir atsevišķi štati, kuros rezultāts nebūt nav zināms un uzvarētāju var izšķirt pat daži simti balsu, kā tas notika 2000. gada vēlēšanās Floridā, kas izšķīra cīņu par labu Džordžam Bušam jaunākajam. Šoreiz tie ir septiņi: Pensilvānija, Mičigana, Viskonsina, Nevada, Arizona, Ziemeļkarolīna un Džordžija.

Pēc visu balsu saskaitīšanas, kas var prasīt vairākas dienas, Elektoru kolēģija veiks savu balsojumu 17. decembrī (pirmajā otrdienā pēc decembra otrās trešdienas). ASV Kongress sapulcēsies 2025. gada 6. janvārī (2021. gadā vēlēšanās zaudējušā prezidenta Trampa sakūdītais pūlis centās izjaukt šo procedūru), lai saskaitītu Elektoru kolēģijas balsis un oficiāli apstiprinātu prezidenta vēlēšanu rezultātus. Jaunievēlētais prezidents nodos zvērestu 20. janvārī.

Vai ir iespējams neizšķirts un kas tad notiek?

Jā, teorētiski ir iespējama situācija, kad abi kandidāti saņem 269 Elektoru kolēģijas balsis. Skatiet šeit, kur izklāstīti iespējamie varianti.

Šādā situācijā prezidentu ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlēs jaunievēlētā Pārstāvju palāta (pašlaik kontrolē republikāņi), kurā katra štata pārstāvniecībai ir viena balss, bet viceprezidentu ar vienkāršu balsu vairākumu izvēl Senāts (pašlaik kontrolē demokrāti), tādēļ iespējama neparasta situācija, ka prezidents un viceprezidents ir dažādu partiju pārstāvji. Ja Pārstāvju palātai neizdodas vienoties par prezidentu, ievēlētais viceprezidents pilda prezidenta pienākumus līdz tā izraudzīšanai.

Paradoksāli, bet situācija, kad kandidāti saņēma vienādu balsu skaitu, ir bijusi tikai vienu reizi ASV vēsturē, kad 1800. gadā vienādu balsu skaitu saņēma Tomass Džefersons un Ārons Burrs, un nācās iejaukties Pārstāvju palātai, nodrošinot uzvaru Džefersonam. Savukārt 1824. gadā nevienam kandidātam neizdevās iegūt Elektoru kolēģijas balsu vairākumu, un Pārstāvju palāta izlēma par labu Džonam Kvinsijam Adamsam, otrā prezidenta Džona Adamsa dēlam (starp citu, Džons Adamss / Džons Kvinsijs Adamss un Džordžs Bušs vecākais / jaunākais ir divi gadījumi ASV vēsturē, kad par prezidentu ir kļuvuši tēvs un dēls).

Ko vēl ievēlēs 5. novembrī?

Kaut gan galvenā uzmanība būs pievērsta prezidenta vēlēšanām, vienlaikus ievēlēs arī visus 435 Pārstāvju palātas deputātus, kā arī 34 no 100 Senāta locekļiem. Pašlaik republikāņi kontrolē Pārstāvju palātu, kam ir galvenā teikšana valsts budžeta izdevumos, savukārt demokrāti kontrolē Senātu, kas balso par svarīgākajiem amatiem valdībā.