Ik pēc 20 gadiem ievēlēto prezidentu nāve, cietumnieks-kandidāts, pāragra sapriecāšanās par uzvaru - 7 savādas epizodes ASV prezidentu vēlēšanās
ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa bija vētraina un agresijas pilna. Diez vai vēlēšanu diena būs mierīga, un pilnīgi noteikti balsu skaitīšana, kā arī tai sekojošā rezultātu pasludināšana būs asumu pilna. Tādēļ atslodzei jauns.lv piedāvā dažādus amizantus faktus un dīvainas sakritības, kas saistās ar ASV prezidenta vēlēšanām, kā arī šī amata tīkotājiem.
1. Uz ASV prezidenta amatu var kandidēt pat no cietuma
Lai kļūtu par ASV prezidentu, saskaņā ar konstitūciju kandidātam jāatbilst tikai trim kritērijiem: viņam jābūt vismaz 35 gadus vecam, jābūt piedzimušam kā ASV pilsonim vai jābūt ASV pilsonim konstitūcijas pieņemšanas brīdī (mūsdienās tas vairs nav aktuāli, jo tik ilgi cilvēki nedzīvo — ASV Konstitūciju pieņēma 1787. gadā), kā arī jādzīvo ASV jau vismaz 14 gadus. Tādējādi astotais prezidents Martins van Burens (1782-1862) 1837. gadā kļuva par pirmo, kurš bija piedzimis kā ASV pilsonis, visi septiņi iepriekšējie bija dzimuši kā Lielbritānijas pavalstnieki pirms ASV neatkarības pasludināšanas 1776. gada 4. jūlijā.
Vēl vairāk, Konstitūcija neaizliedz uz prezidenta amatu kandidēt pat notiesātām personām, un kaut arī Donalds Tramps 2024. gada maijā kļuva par pirmo bijušo ASV prezidentu, kurš notiesāts par kriminālnoziegumu lietā par klusēšanas naudas maksāšanu pornoaktrisei Stormijai Denielsai pirms 2016. gada prezidenta vēlēšanām, tas viņam netraucē šodien kandidēt uz atgriešanos Baltajā namā.
Taču sociālists Jūdžīns Viktors Debss (1855-1926) pamanījās piedalīties vēlēšanās, reāli sēžot cietumā. 1918. gadā viņam piesprieda 10 gadu ieslodzījumu sakarā ar apsūdzībām musināšanā, jo viņš aicināja pretoties iesaukumam armijā, lai piedalītos Pirmajā pasaules karā, un toreizējais ASV prezidents Vudro Vilsons viņu nodēvēja par “valsts nodevēju”. Sēžot Atlantas cietumā, Debss piedalījās 1920. gada prezidenta vēlēšanās, saņemot 914,2 tūkstošus jeb 3,4 procentus balsu.
1921. gada Ziemassvētkos jaunais ASV prezidents Vorens Hārdings samazināja Debsa cietumsodu līdz jau izciestajam laikam un atbrīvoja viņu no ieslodzījuma, bet 1924. gadā Debss pat tika nominēts Nobela miera prēmijai.
2. Vairāk nekā gadsimtu neviens prezidents nepameta Balto namu dzīvs, ja viņu ievēlēja precīzi ar 20 gadu starpību
Kad 1989. gada 20. janvārī Ronalds Reigans atstāja Balto namu, viņš pārtrauca vairāk nekā gadsimtu ilgušo bēdīgo tradīciju, kad ik pēc 20 gadiem — no 1840. līdz 1960. gadam — ievēlētie ASV prezidenti šķiras no dzīvības savā amatā. Vēl vairāk — pats 1980. gadā ievēlētais Reigans knapi izspruka no līdzīga likteņa 1981. gadā, kad viņu mēģināja nošaut vīrietis, kurš šādi centās izpelnīties toreiz pavisam jauniņās aktrises Džodijas Fosteres uzmanību.
Jāpiebilst, ka Reigans, kādreiz būdams aktieris, nezaudēja aukstasinību un humora izjūtu arī 1987. gadā, kad uzrunas laikā Rietumberlīnē pēkšņi uzsprāga balons ar šāvienam līdzīgu paukšķi.
"Netrāpīja!" vienā mierā atteica Reigans, izraisot klātesošo sajūsmu.
Protams, atentāta mēģinājumi bijuši pret daudziem citiem ASV prezidentiem vai viņu amata tīkotājiem, pats nesenākais bija 20 gadus vecā Tomasa Metjū Kruksa mēģinājums Pensilvānijas štata Batlerā mītiņa laikā nošaut Trampu, par to samaksājot ar savu dzīvību.
3. Pāragra sapriecāšanās par uzvaru
1948. gada vēlēšanās republikāņus atbalstošais laikraksts “Chicago Daily Tribune” bija tik pārliecināts par izteiktā favorīta, Ņujorkas gubernatora Tomasa Djūija uzvaru, ka nesagaidīja vēlēšanu iecirkņu slēgšanu un publicēja nākamās dienas numurā rakstu ar milzu virsrakstu pirmajā lapā “Djūijs pieveic Trumenu”.
Tomēr prieki izrādījās pāragri, un demokrātu viceprezidents Harijs Trumens svinēja pārliecinošu uzvaru un ar neslēptu prieku saviem piekritējiem demonstrēja nabaga laikraksta numuru.
Līdzīgi arī Donalds Tramps pāragri sāka bazūnēt par savu uzvaru vēl pirms visu balsu saskaitīšanas, taču atšķirībā no Djūija viņš savu zaudējumu nekad neatzina, pretinieku ar uzvaru neapsveica un zaudējuma gadījumā pilnīgi noteikti to nedarīs arī šoreiz.
4. Visā ASV vēsturē tikai vienam prezidentam izdevies atgriezties Baltajā namā
Stīvens Grovers Klīvlends (1837-1908) uzvarēja 1884. gada vēlēšanās, zaudēja 1888. gadā, un atkal uzvarēja 1892. gadā, kļūstot par 22. un 24. prezidentu. Interesanti, ka visās trijās reizēs viņš uzvarēja tautas balsojumā, taču 1888. gadā saņēma mazāk Elektoru kolēģijas balsu nekā konkurents Bendžamins Harisons.
Uzvaras gadījumā Donalds Tramps kļūs par otro prezidentu, kam izdevies šāds neparasts sasniegums, un viņš būs 45. un 47. prezidents. Ironiski, bet Trampa sekmes ir tieši pretējas Klīvlendam — viņš zaudēja abās iepriekšējās vēlēšanās tautas balsojumā un, visticamāk, zaudēs arī trešo reizi. Jautājums, vai otro reizi Elektoru kolēģijas balsu skaits būs viņam labvēlīgs, pirms četriem gadiem viņa komanda nesekmīgi mēģināja Kongresā “iesmērēt” viltus elektoru sertifikātus, lai svārstīgajos štatos atzītu viņa, nevis Džo Baidena uzvaru.
5. Tikai vienam prezidentam izdevies uzvarēt ar visām Elektoru kolēģijas balsīm, citu pievīla viens negodprātīgs elektors
ASV pirmais prezidents Džordžs Vašingtons ir ne tikai vienīgais, kurš nav bijis ne republikānis, ne demokrāts — viņš ir arī vienīgais, kurš uzvarējis ar 100% rezultātu, saņemot visas Elektoru kolēģijas balsis gan pirmajās, gan otrajās prezidenta vēlēšanās 1788./89. un 1792. gadā.
Piektais prezidents Džeimss Monro 1820. gadā bija par mata tiesu no šī panākuma atkārtošanas, taču Ņūhempšīras elektors Viljams Plamers atdeva savu balsi viņa sāncensim. Par viņa motivāciju vēsturnieku aprindās nav vienprātības, populārākā versija ir viņa vēlēšanās, lai Vašingtons tā arī paliktu vienīgais ar nevainojamu rezultātu.
6. Vai beidzot būs sieviete Baltajā namā?
Uzvaras gadījumā pašreizējā viceprezidente Kamala Harisa var kļūt par pirmo sievieti Baltajā namā. 2016. gadā tas neizdevās valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, kura sensacionāli zaudēja Trampam. Ja Hilarija Klintone būtu uzvarējusi, viņa būtu iegājusi vēsturē arī kā pirmā vīra un sievas prezidenta tandēma locekle, tā kā viņas vīrs, Arkanzasas gubernators Bils Klintons jau bija ASV prezidents no 1993. līdz 2001. gadam.
Jāpiebilst, ka cits tandēms — tēvs un dēls — ASV vēsturē bijis divreiz: Džons Adamss (1797-1801) un Džons Kvinsijs Adamss (1825-1829), kā arī Džordžs Bušs vecākais (1989-1993) un Džordžs Bušs jaunākais (2001-2009).
7. Karikatūra un konkurentu apvainojumi rada abu partiju simbolus
Un visbeidzot, saistībā ASV vēlēšanu ikviens ir redzējis ziloni un ēzeli, kas simbolizē attiecīgi republikāņus un demokrātus, taču daudziem būs pārsteigums, kā šādi visnotaļ eksotiski dzīvnieki par tādiem kļuvuši.
Izrādās, 1874. gada 7. novembrī karikatūrists Tomass Nasts laikrakstā "Harper’s Weekly" ar ziloni attēloja republikāņu balsojumu karikatūrā "Trešā termiņa panika”, ko publicēja pēc tam, kad laikraksta "New York Herald" īpašnieks kritizēja republikāņu prezidenta Ulisa S. Granta (1822-1885) nodomu par kandidēšanu uz trešo pilnvaru laiku (jāpiebilst, ka Grants tomēr nekandidēja).
Savukārt ēzelis, kas simbolizē "New York Herald", aizbiedē pārējos meža dzīvniekus, kad izskatās, ka zilonis iegāzīsies bedrē.
Taču ēzelis kā demokrātu partijas simbola netapa šajā karikatūrā, bet krietni agrāk. 1828. gadā kritiķi par “ēzeli” iesauca demokrātu prezidentu Endrū Džeksonu (1767-1845) dēļ viņa populistiskajiem uzskatiem un saukli “Lai valda tauta”. Džeksons nolēma šo palamu izmantot un savā priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas materiālos pat izmantoja ēzeļa attēlus. Vēlāk arī Nasts Demokrātiskās partijas attēlošanai izmantoja ēzeli.
