Pēdējās stundas pirms ASV prezidenta vēlēšanām! Vai vēlētāju simpātijas virzās Harisas vai Trampa virzienā?
Kad līdz ASV prezidenta vēlēšanām ir atlikusi viena diena, republikāņu eksprezidents Donalds Tramps turpināja stāstīt, kā viņam mēģina izkrāpt uzvaru, savukārt demokrātu viceprezidente Kamala Harisa solīja apvienot nāciju.
Donalds Tramps nepaguris kopš 2016. gada stāsta, ka vēlēšanās var būt tikai divi rezultāti: viņa uzvara vai viņa uzvaras izkrāpšana. Ja pirmajās vēlēšanās viņš pārliecinoši uzvarēja (kas viņam netraucēja žēloties par demokrātu krāpšanos), tad pēc četriem gadiem viņš pasludināja sevi par uzvarētāju, kamēr visas balsis nebija saskaitītas, un atteicās atzīt savu zaudējumu pēc visu balsu saskaitīšanas. Pagājuši vēl četri gadi, un Tramps kārtējo reizi neslēpj, ka kategoriski nepieļauj savu zaudēšanu Kamalai Harisai (viņas vietā varētu būt jebkurš cits cilvēks) godīgā ceļā.
Pēdējās vēlēšanu kampaņas dienās Tramps palika sev uzticīgs un, uzstājoties kritiski svarīgajā Pensilvānijā, viņš turpināja stāstīt, kā demokrāti ar krāpšanos mēģina viņam atņemt uzvaru. Papildus ierastajām žēlabām par zaglīgajiem pretiniekiem un Harisas apķengāšanai Tramps pauda nožēlu, ka 2021. gada janvārī pameta Balto namu, stāstot, ka ASV robeža ar Meksiku nekad nav bijusi tik droša, kā viņa prezidentūras laikā, kā arī neaizmirsa ieknābt viņu kritizējošās preses pārstāvjiem, sakot, viņam nebūtu iebildumu, ka nākamais šāvējs šautu caur viņiem.
Pēc mītiņa Ziemeļkarolīnā pēdējās priekšvēlēšanu kampaņas stundas Tramps aizvadīs Pensilvānijā un Mičiganā, kur Grandrapidsā viņš noslēdza 2016. un 2020. gada kampaņas.
Savukārt Harisa svētdienas pasākumā Mičiganā vispār nepieminēja Trampu, bet uzsvēra, ka viņa valstij nodrošinās jaunu ceļu uz priekšu, un gaidāmās vēlēšanas aprakstīja kā izvēli starp prezidentu, kurš koncentrēsies uz “darāmo darbu sarakstu”, un prezidentu, kurš koncentrēsies uz “ienaidnieku sarakstu”.
Pēdējās priekšvēlēšanu kampaņas stundas Harisa, tieši otrādi, pēc Mičiganas kampaņu noslēgs kritiski svarīgajā Pensilvānijā, kur demokrātu balsīm Filadelfijā būs izšķiroša nozīme.
Tikmēr 81 gadu vecais ASV prezidents Džo Baidens, kurš šovasar izstājās no cīņas par palikšanu Baltajā namā, vēlēšanu dienā nekādos publiskos pasākumos nepiedalīsies.
Ko vienu dienu pirms vēlēšanām saka aptaujas? Lūk, ko liecina jaunākie dati vietnē 270towin.com, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus.
Aptaujas, kurās ņem vērā tikai Harisu un Trampu
Pensilvānija — Tramps +0,1% (nemainīgi, salīdzinot ar iepriekšējo dienu) (48,3% pret 48,2%); Mičigana — Harisa +1,7% (nemainīgi) (48,5% pret 46,8%); Džordžija — Tramps +1,2% (nemainīgi) (48,5% pret 47,3%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,2% (nemainīgi) (48,5% pret 47,3%); Viskonsina — Harisa +1,0% (bija +0,8) (48,7% pret 47,9%); Arizona — Tramps +1,7% (bija +1,6) (48,4% pret 46,7%); Nevada — Tramps +0,6% (nemainīgi) (48,2% pret 47,6%).
Aptaujas, kurās ņem vērā arī trešo pušu kandidātus
Iespējams, sakarā ar saspringto situāciju priekšvēlēšanu kampaņas pēdējā dienā, vēl 5. novembra rītā bija publicēts tikai jaunākais rezultāts Ziemeļkarolīnā, bet pārējos svārstīgajos štatos dati ir par 3. novembri (ziņa tiks papildināta, tiklīdz parādīsies dati par pārējiem štatiem). Pensilvānija — neizšķirts 0% (nemainījās) (47,8% pret 47,8%); Mičigana — Harisa +1,6% (bija +1,7) (47,6% pret 46,0%); Džordžija — Tramps +1,2% (bija +1,4) (48,0% pret 46,8%); Ziemeļkarolīna — Tramps +0,9% (bija +0,7) (48,2% pret 47,3%); Viskonsina — Harisa +1,4% (bija +1,2) (48,0% pret 46,6%); Arizona — Tramps +2,3% (bija +1,9) (48,6% pret 46,3%); Nevada — Harisa +0,4% (bija neizšķirts) (47,8% pret 47,4%), savukārt Aiova — Tramps +4,3 (49,3% pret 45%, ņemot vērā arī divas citas aptaujas, kurās Tramps pārliecinoši pieveic Harisu (53% pret 43% un 51% pret 45%)).
Jāpiebilst, ka arī bukmeikeru kantori pievērš lielu uzmanību šīm vēlēšanām, un pašlaik par favorītu uzskata Trampu. Ja vēl pirms apmēram mēneša abu kandidātu izredzes vērtēja kā 50-50, tad oktobrī Tramps izrāvās vadībā, piemēram, "bet365" viņa izredzes vērtēja gandrīz divreiz augstāk nekā Harisai. Pakāpeniski starpība turpina rukt, pirms nedēļas Tramps bija vadībā ar 1,61 pret 2,40, bet 3. novembrī vairs tikai 1,72 pret 2,20, taču 4. novembrī Tramps atkal bija vadībā ar 1,61 pret 2,40.
Kaut gan visas ASV mērogā vadībā visu laiku ir Kamala Harisa — šobrīd +1,1% (bija 1,0) (48,4% pret 47,3%), ja neņem vērā citus kandidātus (+0,6% (bija +1,0) (47,5% pret 46,9%), ja ņem vērā), tas negarantē uzvaru vēlēšanās. Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu specifiku, kurā katram štatam ir atšķirīgs prezidentu faktiski ievēlošās Elektoru kolēģijas balsu skaits, bet štatā uzvarējušais kandidāts iegūst visas kolēģijas balsis, valsts mēroga balsu vairākums nebūt negarantē uzvaru.
Par to 2016. gadā pārliecinājās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, kas ieguva 65,86 miljonu ASV pilsoņu atbalstu, kamēr Tramps tikai 62,99 miljonu atbalstu, taču Tramps uzvarēja “svārstīgajos štatos” un ar 304 Elektoru kolēģijas balsīm pret 227 svinēja uzvaru, kad uzvarai nepieciešams iegūt 270 balsis. Savukārt leģendāri sīvas konkurences vēlēšanās 2000. gadā demokrāts, toreizējais viceprezidents Als Gors ieguva 48,4 procentus balsu (51,0 miljons vēlētāju), bet Džordžs Bušs jaunākais 47,9 procentus (50,5 miljoni vēlētāju), bet vēlēšanu rezultāts izšķīrās Floridas štatā, kur Bušs uzvarēja ar nieka 537 balsu pārsvaru, iegūstot visas štata 25 elektoru balsis, galu galā uzvarot ar 271 pret 266!
Lielākā daļa ASV štatu tradicionāli balso par noteiktas partijas kandidātu, tādēļ vēlēšanu rezultātu izšķir daži štati, kuriem nav izteiktas partejiskās piederības un reizēm uzvarētāju nosaka daži tūkstoši vai pat tikai daži simti vēlētāju balsu.
No svārstīgajiem štatiem vissvarīgākie ir Pensilvānija (19 elektoru balsis), Džordžija, Ziemeļkarolīna (pa 16 balsīm) un Mičigana (15 balsis), tādēļ galvenā uzmanība ir šiem štatiem. Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina ir tradicionālas, uz demokrātiem orientētas teritorijas, taču 2016. gada vēlēšanās tajās negaidīti triumfēja Tramps. Baidens tās atguva 2020. gadā, un, ja Harisa spēs to atkārtot, viņa iegūs nepieciešamās 270 Elektoru kolēģijas balsis.
Savukārt Tramps var nodrošināt uzvaru, saņemot vajadzīgo atbalstu dienvidu štatos Ziemeļkarolīnā, Džordžijā, Arizonā un pārvilinot savā pusē kaut vai vienu no trim ziemeļu štatiem (ja Arizonas vietā uzvarēts Nevadā, tad obligāti jāuzvar Pensilvānijā vai Mičiganā, ar vienu Viskonsinu nepietiks). Ja Tramps uzvarēs Pensilvānijā, tad viņam pietiks arī ar Ziemeļkarolīnu un Džordžiju.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī. Ja Harisa uzvarēs, viņa kļūs par 47. ASV prezidenti un paveiks to, kas neizdevās Klintonei, proti, kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro ASV prezidentu, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc 4 gadu pārtraukuma — šajā gadījumā Tramps būs 45. un 47. ASV prezidents. Līdz šim vienīgajam tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš bija 22. un 24. ASV prezidents, uzvarot 1885. un 1893. gada vēlēšanās.
