Republikāņi gatavojas Trampa uzvarai par katru cenu, iesaistot iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltotājus
Rīt, 5. novembrī notiks ASV prezidenta vēlēšanas, taču gan eksprezidents Donalds Tramps, gan viņa piekritēji ir skaidri apliecinājuši, ka negrasās atzīt nekādu citu rezultātu kā tikai viņa uzvaru. Ja oficiālie rezultāti liecinās par labu viceprezidentei Kamalai Harisai, Trampa komanda ir gatava vēl aktīvāk cīnīties pret "vēlēšanu nozagšanu" nekā pirms četriem gadiem.
Devīze “Mana uzvara vai pretinieku krāpšanās” ir bijusi Donalda Trampa kampaņas karogs jau kopš pirmās viņa nopietnās cīņas par Balto namu 2016. gadā. “Es pilnībā atzīšu vēlēšanu rezultātu, ja es uzvarēšu,” viņš toreiz paziņoja īsi pirms vēlēšanu dienas, un nekas šajā ziņā nav mainījies. 2016. gadā Tramps, daudziem par lielu pārsteigumu, pārliecinoši pieveica demokrātu valsts sekretāri un bijušā ASV prezidenta Bila Klintona sievu Hilariju, uzvarot ne tikai Floridā, bet arī atņemot demokrātiem “viņu” štatus ASV ziemeļaustrumos Pensilvāniju, Mičiganu un Viskonsinu.
Tiesa, jau toreiz Tramps ķērās pie tradicionālās žēlošanās par pretinieku krāpšanos, apsūdzot miljoniem nelegālo imigrantu balsošanā par Klintoni, tādējādi viņa visā ASV teritorijā ieguva vairāk balsu nekā viņš (65,85 miljoni pret 62,99 miljoniem).
Nekas šajā ziņā Trampa pasaules uzskatā nav mainījies, savu zaudējumu 2020. gadā demokrātam Džo Baidenam viņš principā nekad nav atzinis un, spriežot pēc pašreizējās vēlēšanu kampaņas gaitas un Trampa aizvien agresīvākajiem un pat necenzētiem izteikumiem, būtu naivi to gaidīt arī šoreiz. Vēl vairāk, 2020. gadā viņš nekautrējās paziņot par savu uzvaru krietni pirms balsu saskaitīšanas izšķirošajos štatos.
2020. gada vēlēšanās pret kādreizējo viceprezidentu Džo Baidenu (Baraka Obamas prezidentūras laikā) Tramps, vēl krietni pirms visu balsu saskaitīšanas paziņoja, ka ir uzvarējis vēlēšanās, ja skaita "likumīgās balsis", vienlaikus apsūdzot demokrātus krāpšanā. "Ja saskaita likumīgās balsis, es viegli uzvaru," paziņoja Tramps. Viņa apgalvojumi bija tik skandalozi, ka vairākas vadošās ASV telekompānijas, piemēram, MSNBC, ABC, CBS, CNBC, NBC atslēdza ASV prezidenta preses konferences translāciju, norādot uz prezidenta meliem.
2020. gada vēlēšanās Trampa atbalstītāji pat ķērās pie diezgan komiskām metodēm, lai nepieļautu demokrātu kandidāta uzvaru. Piemēram, Mičiganā un Pensilvānijā, kur Tramps sākotnēji bija vadībā, viņi pulcējās pie vēlēšanu iecirkņiem un prasīja balsu skaitīšanas pārtraukšanu, savukārt Arizonā, kur vadībā bija Baidens, viņi, aci nepamirkšķinādami, prasīja tieši pretējo — lai balsu skaitīšana turpinātos.
Lieki teikt, savu zaudējumu vēlēšanās (toreiz viņš negaidīti zaudēja Džordžijā, un viņu pieķēra prasībā štata valsts sekretāram Bredam Rafenspergeram "sameklēt" trūkstošās 11 780 balsis, kā arī Pensilvānijā, Mičiganā, Viskonsinā un Arizonā) Tramps nekad neatzina, bet viņa uzkūdītie atbalstītāji nākamā gada 6. janvārī mēģināja iebrukt Kapitolija ēkā, lai neļautu Kongresam apstiprināt vēlēšanu rezultātus un Baidena uzvaru).
Vēl vairāk, 7 svārstīgajos štatos republikāņi īstenoja viltus Elektoru kolēģijas plānu, lai viltotos vēlēšanu rezultātu sertifikātus iesūtītu Kongresa Pārstāvju palātai, kuras priekšsēdētājs bija Trampa viceprezidents Maiks Penss. Par plāna koordinatoru tika uzskatīts Trampa advokāts, bijušais Ņujorkas mērs Rūdolfs Džuliani. Kad Penss atteicās apstiprināt iesūtītos viltotos sertifikātus, Tramps 6. janvārī tvītoja, ka "Maikam pensam nebija drosmes izdarīt to, kas viņam bija jādara mūsu valsts un mūsu konstitūcijas aizsardzībai", kamēr viņa uzkūdītajā pūlī, kas mēģināja ielauzties Kongresa ēkā un nepieļaut Baidena uzvaras apstiprināšanu pat atskanēja aicinājumi pakārt Pensu.
Izrādās, daudzi cilvēki, kurus tagad Republikāņu partija deleģē svārstīgo štatu Elektoru kolēģijai, bija iesaistīti viņa sazvērestībā mainīt 2020. gada vēlēšanu rezultātus, un dažiem no viņiem izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumos, vēsta “Politico”.
Publikācijā norādīts, ka no 93 republikāņiem, kuri septiņos svārstīgajos štatos izraudzīti par potenciālajiem Elektoru kolēģijas locekļiem, astoņiem izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumos par viltotu Elektoru kolēģijas sertifikātu parakstīšanu 2020. gadā. Vēl pieci parakstīja šādus sertifikātus, bet netika apsūdzēti, savukārt vismaz sešiem citiem bija būtiska loma 2020. gada vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanā vai sazvērestības teoriju izplatīšanā par “nozagtajām vēlēšanām”. Kopumā vismaz katram piektajam potenciālajam Trampa Elektoru kolēģijas loceklim svārstīgajos štatos ir bijusi saistība ar 2020. gada viltus elektoru sazvērestību.
“Izskatās, ka partijas vadība štatos, kur par elektoriem atkal darbojas krāpnieciskie elektori, neuztver nopietni tādas lietas kā kriminālapsūdzības, kas izvirzītas šiem krāpnieciskajiem elektoriem,” paziņoja Džordžtaunas universitātes juridisko zinātņu profesore Mērija Makorda. “Šādi rīkojoties tiek parādīta pilnīga nevērība pret kriminālām un ētiskām problēmām”.
Vēl 16 delegāti ir sazvērestību teoriju piekritēji, kuri apgalvo, ka 2020, gadā Baidens nozaga uzvaru Trampam, turklāt atklāts, ka daudzi šādi "nozagtās uzvaras" piekritēji tagad darbojas arī štatu un apgabalu vēlēšanu komisijās, vēl vairāk — tie ir vairums Džordžijas štata vēlēšanu komisijas locekļu.
Pēdējo mēnešu laikā Republikāņu Nacionālā komiteja un citas ar republikāņiem saistītās grupas svārstīgo štatu tiesās iesniegušas daudzas prasības, apgalvojot, ka šie štati nepietiekami uzrauga, lai vēlēšanās nepiedalītos nepiederošas personas. Republikāņi tostarp apgalvo, ka dažos štatos ir vairāk reģistrētu vēlētāju nekā ir balsstiesīgu pilsoņu, kā arī ka vēlētāju sarakstos esot iekļautas personas, kas nemaz nav ASV pilsoņi.
Daudzas no šīm prasībām jau ir noraidītas, tomēr tiesību eksperti norāda uz slēpto mērķi šo prasību iesniegšanā.
“Prasību pamatā esošie apgalvojumi ir balstīti uz pilnīgi neuzticamiem datiem, nekvalitatīvu metodoloģiju, un būtībā šie apgalvojumi ir mēsls,” uzskata uzraudzības grupas "Protect Democracy" jurists Bens Berviks. “Turklāt šajā gadījumā tās iesnieguši vēlēšanu noliedzēji nepatiesu vēstījumu izplatīšanai, lai maldinātu sabiedrību un mazinātu uzticēšanos vēlēšanām.”
Eksperti šīs lietas nodēvējuši par "zombiju prasībām tiesā", uz kurām Tramps un viņa sabiedrotie varētu atsaukties pēc vēlēšanām. Kaut gan eksperti ir pārliecināti, ka šāda taktika cietīs neveiksmi, jo apgalvojumi tik un tā paliks nepatiesi, tas varētu joprojām sēt šaubas un dot ieganstu vietējām amatpersonām atteikties apstiprināt vēlēšanu rezultātus.
Pats Donalds Tramps jau vairākkārt paziņojis, ka savas ievēlēšanas gadījumā viņš panāks, lai sodītu tos, kuri viņam 2020. gadā "nozaga uzvaru". Tā ka vienu lietu var garantēt — cīņa par Balto namu būs vēl asāka nekā pirms četriem gadiem, un neveiksmes gadījumā Tramps neatzīs savu zaudējumu, turpinot tiesāšanos un aicinot savus atbalstītājus iziet ielās. Vai tas izvērtīsies vēl plašākā Trampa uzkūdītā vardarbībā, rādīs laiks.
