Vai mēs nākotnē labprāt ēdīsim šo? Kā vislabāk nosaukt laboratorijā audzētu gaļu?
Un kā jūs nosauktu gaļu, kas audzēta laboratorijā? Lai gan šāda izstrādājuma tirdzniecība Eiropas Savienībā vēl nav atļauta, likumdevēji drīzumā lems, kā to marķēt.
Intervijā ar “Euronews” kāds ASV eksperts piedāvāja risinājumu, kā šo jauno produktu nosaukt, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm joprojām nav vienotas pozīcijas par šo jautājumu. Vadošais jauno pārtikas produktu eksperts “Euronews” norādīja, ka piemērots nosaukums palīdzēs cilvēkiem to vieglāk pieņemt.
Eiropas Savienības Tiesas spriedums nesen izraisīja diskusijas par to, vai augu izcelsmes produktiem, kas imitē gaļu, drīkst piešķirt gaļas nosaukumus. Tāpēc joprojām nav skaidrs, kā varētu nosaukt laboratorijā audzētu, “mākslīgo” gaļu. Patiesībā šāda gaļa tiek izgatavota, kultivējot dzīvnieku muskuļu šūnas bioreaktoros. Galu galā šis jautājums tiks nodots Eiropas likumdevējiem.
Dažādi ieinteresētie pārstāvji, tostarp valdības un nozares grupas, ir izvirzījuši nosaukumu variantus, cenšoties vai nu veicināt šī produkta pieņemšanu, vai panākt tā izslēgšanu no pārtikas tirgus. Itālija, kas neatbalsta šo inovāciju, ierosinājusi terminu “sintētiskā gaļa”, lai gan tas var būt maldinošs, jo produkts tiek iegūts no īstām dzīvnieku šūnām.
"Galu galā mums vienkārši jāizvēlas viens nosaukums un tas konsekventi jāizmanto," sacīja Viljams K. Holmans, Rutgersas universitātes profesors un vadošais jauno pārtikas produktu eksperts. Viņš uzsvēra, ka viens konsekvents nosaukums atvieglotu regulējumu, mazinātu patērētāju neskaidrības un veicinātu starptautisko tirdzniecību.
Vārda spēks
Holmans veica pētījumi. Tika izdomāti 85 potenciāli laboratorijā audzētas gaļas nosaukumi. Viņš skaidroja, kā valoda var ietekmēt patērētāju uztveri. Tie, kuriem šis jaunais izgudrojums “neiet pie sirds”, piedāvāja to saukt par laboratorijā audzētu gaļu. Holmans norāda, ka tas nav pievilcīgs nosaukums. “Citi izmanto tādus vārdus kā “tīra gaļa” vai "tā netika nokauta", lai izceltu produkta priekšrocības. Viss, ko patērētāji uzzina par produktu, tiek formulēts nosaukumā,” saka Holmans.
Lai gan laboratorijā audzētas gaļas produkti vēl nav apstiprināti tirdzniecībai ES, konservatīvās partijas Eiropā jau ir paudušas iebildumus. Dažas valstis, piemēram, Itālija un Ungārija, ir pat aizliegušas šādas gaļas ražošanu, patēriņu un tirdzniecību, lai gan ES regulatori šos aizliegumus apstrīd.
Holmans uzskata, ka nosaukums jāizvēlas jau tagad, pirms produkts nonāk Eiropas tirgū, lai veicinātu sabiedrības pieradumu. Viņš norādīja, ka jauni pārtikas produkti sākotnēji var izraisīt bailes, un vissvarīgākais ir panākt, lai patērētāji atzītu jauno gaļas produktu par atšķirīgu no tradicionālajiem. “Nosaukumam jāatbilst sabiedrības vēlmēm un regulatīvajiem standartiem, lai tas būtu patiess un nemaldinošs,” viņš teica.
Kā to pareizi nosaukt?
Jaunais gaļas produkts cenšas maksimāli līdzināties tradicionālajai gaļai gan pēc garšas, gan pēc struktūras un uzturvērtības. “Būtiskā atšķirība ir ražošanas process,” norādīja eksperts. Viņaprāt, termini “uz šūnu bāzes” vai “šūnu kultivēts” atbilst gan regulatīvajām prasībām, gan patērētāju vajadzībām, atšķirībā no stigmatizējošiem terminiem, kā “mākslīgā gaļa” vai “laboratorijā audzēts”, kurus plaši izmanto Eiropā. Tomēr Holmans uzsvēra, ka lielākā daļa patērētāju pasaulē vēl nav pazīstami ar jauno gaļas ražošanas procesu. Galu galā patērētājiem ir svarīgi, lai produkts atbilstu viņu vajadzībām.
