ASV valsts sekretāra vietnieks: Krievija ir zaudējusi simtiem tūkstošus cilvēku, kuri bija vitāli svarīgi valsts nākotnei un ekonomiskajai izaugsmei
Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti vajadzīgi partneri, kuri ir gatavi skaidri norādīt, ka Vašingtona nedara pietiekami daudz, tāpēc attiecības ar Latviju ASV novērtē ļoti augstu, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA sacīja ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Džeimss O'Braiens.
Kādas šobrīd ir ASV un Latvijas attiecības?
Gribu uzsvērt, ka attiecības ar Latviju ASV novērtē ļoti augstu. Šobrīd Latvijas amatpersonas mums ir ļoti svarīgi partneri, meklējot ceļus izejai no šīs stratēģiski sarežģītās situācijas. ASV ir ārkārtīgi svarīgi, lai mums būtu partneri, kas ir gan NATO, gan Eiropas Savienības (ES) sastāvā un kuriem ar mums ir ne tikai vienotas vērtības, bet kuri arī ir gatavi mums skaidri norādīt, ja nedarām tik daudz, cik mums vajadzētu darīt. Šādas partnerības ir ārkārtīgi svarīgas, un tās turpināsies neatkarīgi no tā, kas uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās.
Pirmo reizi Latvijā kā students ierados 1985. gadā, kad kā "Intourist" tūrists šeit pavadīju tikai divas dienas. Katru reizi, kad vēlāk atgriezos deviņdesmitajos gados un arī vēlāk, mani vienmēr ļoti iespaidoja latviešu apņēmība un atjautība, attīstot savu sabiedrību. Cilvēkiem Latvijā ir jābūt lepniem par sabiedrību, ko viņi ir izveidojuši un apņēmušies padarīt aizvien labāku, kā arī padarīt aizvien spēcīgākas savas starptautiskās partnerības. Mēs šajā darbā būsim kopā ar jums.
Kā jūs raksturotu šodienas Krieviju?
Prezidents [Vladimirs] Putins ir pateicis, ka vēlas, lai Krievija būtu revizionistiska vara. Viņš vēlas mazināt likuma varu attiecībā uz kaimiņu robežu respektēšanu, viņš neievēro ANO sankcijas, par kurām pati Krievija savulaik balsoja attiecībā uz Irānu un Ziemeļkoreju, un viņš turpina īstenot šo karu, pat par spīti aizvien pieaugošajam atbalstam Ukrainai. Viņš ir pieņēmis lēmumu.
Ir grūti saskatīt veidu, kā tas Krievijai varētu beigties labi, jo redzam, ka Krievija ir zaudējusi savus visienesīgākos tirgus. Turklāt mēs pārveidojam savas sabiedrības, un domāju, ka vairumam izstumto Krievijas kompāniju nebūs iespējas kādreiz šajos tirgos atgriezties. Krievijas lielākie stratēģiskie uzņēmumi, piemēram, "Gazprom", pērn cieta zaudējumus. Arī "Rosatom" zaudē tirgus. Krievija nošķiras no tirgiem, kuru daļa tā gadu desmitiem vai pat simtiem ir ļoti centusies būt.
Vienlaikus Krievija atstāj sevi vienu pret vienu ar Ķīnu, kurā ir desmit reizes vairāk cilvēku un kurai ir daudz spēcīgāka ekonomika. Līdz ar to šie Putina lēmumi ir ne tikai nelegāli, bet arī kontrproduktīvi.
Bet tomēr īsti neredzam, ka Krievijas ekonomika bruktu kopā?
Par to pārāk spekulēt es nevēlētos. Skaidri redzam, ka Krievija ir investējusi aizsardzības rūpniecībā, turklāt visā spektrā - arī atkal velkot ārā padomju ēras iekārtas un tērējot daudz naudas, lai tās varētu pielietot. Krievija ir zaudējusi simtiem tūkstošus cilvēku, kuri bija vitāli svarīgi valsts nākotnei un ekonomiskajai izaugsmei. Ja šajā kontekstā atskatāmies piecu vai desmit gadu senā pagātnē, tad redzam, ka Putins ir mēģinājis īstenot kādu savu vīziju, upurējot Krievijas nākotni un vietu modernajā ekonomikā, kas drīzumā sola vērtīgu izaugsmi jomās, kuru sastāvdaļa Krievija vairs nebūs.
Vai Krievijas pastāvīgos kodoldraudus vērtējat kā tās spēku vai vājumu?
Tas ir vājums. Un tas vienlaikus nav pieņemami. Kad Putins pieļāva kodolieroču izmantošanu, viņa tuvākie sabiedrotie - gan Ķīnas prezidents Sji [Dzjiņpins], gan Indijas premjers [Narendra] Modi un citi - skaidri lika manīt, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Tu domā, ka tu kādam draudi, bet pēc tam uzzini, ka tavi paša draugi par to rauc degunus. Tātad jā, es to vērtēju kā īstu vājuma pazīmi.
Kāpēc Rietumi tik ļoti nevēlas ļaut Ukrainai izmantot Rietumos ražotās raķetes pēc saviem ieskatiem?
Esam apņēmušies panākt Ukrainas uzvaru. Šo vārdu nozīme mainās līdz ar izmaiņām karā. Šobrīd notiek ļoti spraigas diskusijas starp NATO, ES, ASV un Ukrainu - [Ukrainas] prezidents [Volodimirs] Zelenskis nupat bija vizītē NATO - par to, kādi ieroči kādās vietās dotu vislielāko labumu. Šī procesa beigās lēmums būs jāpieņem mūsu prezidentam.
Tomēr esam tikai šo diskusiju sākumposmā. Ukrainai ir savas ieroču sistēmas, un tā šos ieročus izmanto ar lieliskiem panākumiem. Mēs tikmēr cenšamies saprast, kas vēl varētu būt nepieciešams, un vai esam gatavi to piedāvāt. Tā šobrīd ir aktīva saruna, nekādā ziņā ne noslēgta tēma.
Vai atsevišķi lēmumi netiek atlikti līdz ASV prezidenta vēlēšanām?
Savienotās Valstis vienmēr ir atbalstījušas Eiropas drošību, un ticu, ka turpināsim to darīt. Arī tad, kad jau zināsim, kurš būs nākamais ASV prezidents, atbilstoši mūsu sistēmai lēmumus vēl vairākus mēnešus pieņems Džo Baidens. Domāju, ka viņš spēs īstenot tādu politiku, kas savam pēctecim atstās stabilu situāciju.
Kā vērtējat Ukrainas prezidenta "uzvaras plānu"? Un kas tad šodien ir "Ukrainas uzvara"?
Vienmēr sakām, kas tas ir jāizlemj pašiem ukraiņiem. Domāju, ka šie "uzvaras plāni" ir ļoti konstruktīvs darbs, kas palīdzēs procesam virzīties uz priekšu. Šos plānus Zelenskis prezentēja pirms dažām dienām, par to vēl diskusijas tikai notiek un turpināsies, lai saprastu, kuras plāna daļas ir piemērotākās īstenošanai un attīstīšanai. Es mudinu cilvēkus neskatīties uz to kā uz tikai vienu lēmumu, jo tas ir visaptverošs skatījums uz to, kā Ukraina turpinās darboties.
Vai esat apmierināts ar sankciju politiku un tās īstenošanas gaitu?
Notiek karš. Šāds process nekad nav paveikts, kamēr nav beidzies pats karš. Protams, ka ir daudzas lietas, ko mums ir jāiemācās darīt labāk. Pirmkārt, sankcijas ir tikai viens no rīkiem - pirms dažām nedēļām Ukraina iznīcināja ievērojamu apjomu Krievijas munīcijas, un sankcijas ir rīks, kas palēninās Krievijas spējas aizvietot šo munīciju. Šādi šie rīki līdzdarbojas.
Domājam, ka sankcijas Krievijā ir paaugstinājušas cenas un likušas tai paļauties uz zemākas kvalitātes precēm arī militārajā rūpniecībā. Tā, protams, ir tikai kopējās pieejas daļa.
Krievija ir izveidojusi neregulētu tankeru floti, kas pārvadā visapkārt pasaulei vairumu Krievijas naftas. Mums šī flote ir jāregulē. Esam apzinājuši 50-60 no šiem kuģiem, ES vēl kādus 30. Tas paaugstina Krievijas izmaksas un tai paliek mazāk naudas, ko tērēt bruņotajiem spēkiem. Šo darbu turpināsim. Tāpat daudz lielāki ierobežojumi ir arī Krievijas civilajiem kodolobjektiem. Tās visas ir viena liela procesa sastāvdaļas.
Tā saucamā "ēnu flote" rada arī lielus ekoloģiskus draudus. Kā varam tos mazināt?
Šajā "ēnu flotē" starp Irānu un Krieviju varētu būt pat 900 kuģu. Tā ir jāregulē - ir jābūt kvalificētām apkalpēm, labiem drošības noteikumiem - it īpaši, lai novērstu vides katastrofas. Jābūt arī atbilstošai apdrošināšanai. Šobrīd ieguldām daudz laika un darba, lai panāktu uzlabojumus šajā ziņā.
Tomēr tad, kad runājam par sankciju apiešanu, mēs patiesībā runājam par Ķīnu. Ķīna piegādā 90% Krievijas ieroču rūpniecībā izmantotās elektronikas un 70% mašīnbūves iekārtu. Vienlaikus Ķīna saka saviem Eiropas partneriem, ka vēlas būt to tirdzniecības partnere. Domāju, ka Ķīnai būtu jādzird skaidra atbilde: tu nevari vienlaikus radīt drošības riskus Eiropā un būt tai uzticama tirdzniecības partnere. Domāju, ka tā būtu ļoti efektīva sarunas sastāvdaļa, kas varētu ievērojami iedragāt Krievijas iespējas turpināt iegādāties šīs preces no Ķīnas.
Vai tiešām spējam pietiekami ietekmēt Ķīnu apstākļos, kad tirdzniecība ar to ir tikpat svarīga arī ASV un ES?
Manuprāt, šī ir divvirzienu diskusija. Ķīnai izmisīgi nepieciešama izaugsme, tās ekonomika šobrīd ir grūtā situācijā. Kurp Ķīna dosies, lai atrastu klientus, kam pārdot savas preces. Jā, mums attiecības ar Ķīnu ir ļoti svarīgas, bet tieši tādas pat tās ir arī Ķīnai. Krievija no Ķīnas iepērk pusi no visa sava importa, taču vienlaikus tie ir tikai kādi 3% no visa Ķīnas eksporta. ASV un Eiropa ir daudz, daudz svarīgākas. Domāju, ka tas ir mūsu trumpis, ko mums ir labi jāizmanto.
Vai ASV un ES izdodas izdarīt pietiekamu spiedienu uz dažām Krievijas kaimiņvalstīm, kuru importa un eksporta dinamika skaidri norāda uz Krievijai noteikto sankciju apiešanu?
Arī šajā procesā 90% preču nāk no Ķīnas. Pievēršot uzmanību samaksas mehānismiem, redzam, ka daļa šīs tirdzniecības samazinās. Mums ir jāstrādā arī ar šīm valstīm, lai tām piedāvātu izvēles iespējas. Vidusāzijas valstis pamatā sasniedz globālos tirgus vai nu caur Krieviju, vai Ķīnu. Ja vien nepanākam vienošanos, kas ļautu tām tirgoties caur Melno jūru un Ukrainu. Mums jādara kaut kas arī šo valstu labā. Neviena no tām nemaz tik ļoti nevēlas vairāk Krievijas, tās meklē alternatīvas. Redzam, ka pēc tam, kad Armēnija pieprasīja, lai Krievija izved savus spēkus no robežpunktiem, caur šīm robežām preču plūsma uz Krieviju strauji saruka. Turpinām darbu, lai sniegtu šīm valstīm alternatīvas, jo tās labprāt izvēlēsies iespēju attālināties no Krievijas.
