Polija gatavojas pārstāt uzņemt bēgļus, kas kļuvuši par "hibrīdkara instrumentu"; ko saka Eiropas Komisijā?
foto: REUTERS/SCANPIX
Migrantu grupa, galvenokārt no Jemenas, saņem humānās organizācijas aktīvistu palīdzību, jo viņi aizpilda migrācijas dokumentus mežā pie Grudki, Polijā, 2024. gada 4. jūnijā.
Pasaulē

Polija gatavojas pārstāt uzņemt bēgļus, kas kļuvuši par "hibrīdkara instrumentu"; ko saka Eiropas Komisijā?

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Polijas valdība akceptēja jaunu, "kompleksu un atbildīgu" valsts migrācijas stratēģiju, kur cita starpā tiek paredzēta iespēja uz laiku liegt Polijā iebraukušajiem migrantiem tiesības saņemt patvērumu, raksta BBC.

Polija gatavojas pārstāt uzņemt bēgļus, kas kļuvuš...

30 lappušu garā dokumenta tekstā, ar kuru jau paguvuši iepazīties Polijas mediji, teikts, ka pēdējos gados Polija kļuvusi par visai pievilcīgu valsti migrantiem. "Kopš 2020. gada darba atļauju un poļu studentu vīzu skaits, kas tiek izsniegtas Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstu pilsoņiem, ir ievērojami pieaudzis," apgalvo stratēģijas autori.

Dokumentā detalizēti izklāstīts, kādos apstākļos nelegāļi tagad varēs saņemt tiesības iekārtoties Polijā darbā, un pierakstīta nepieciešamība obligāti integrēt iebraucējus Polijas sabiedrībā - arī tos, kas patvērumu saņēmuši humānu apsvērumu dēļ.

Jo īpaši sarežģīsies Polijas pilsonības iegūšanas process, kam tagad būs nepieciešams nokārtot "civilo testu" un pierādīt poļu valodas zināšanas. Tiks pārskatīti arī nosacījumi repatrianta statusa piešķiršanai un "Poļa kartes" izsniegšanai.

Dokumentā uzsvērts, ka dažām valstīm - pirmām kārtām Ukrainai - ārvalstnieku nodarbinātības apstākļi pagaidām paliks iepriekšējie. Tomēr nav izslēgts, ka no 2025. gada pārskatīs arī tos. Taču premjera kancelejas vadītājs Jans Grabecs žurnālistiem jau apliecināja, ka bēgļiem no Ukrainas, kas ieradušies Polijā pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma, noteikumi netiks mainīti.

Pēc viņa teiktā, jaunie ierobežojumi ir vērsti uz izceļotājiem no Somālijas, Afganistānas, Sīrijas, Sudānas un citām Āfrikas un Āzijas valstīm. Pieaugošā šādu bēgļu plūsma uz Poliju plūst caur Krieviju un Baltkrieviju, kuru varasiestādes tos izmanto kā "hibrīdkara instrumentu", par ko vairākkārt runājis arī pats premjerministrs Donalds Tusks.

"Mēs labi zinām, kā [patvēruma piešķiršanas sistēmu] lieto [Aleksandrs] Lukašenko, [Vladimirs] Putins, kontrabandisti un cilvēku tirgotāji. Tādējādi patvēruma tiesības tiek izmantotas tieši pretēji patvēruma tiesību būtībai," stratēģijas pieņemšanas priekšvakarā paziņoja Tusks.

Migrācijas stratēģijas pieņemšanu Polijas premjers nodēvēja par "sarežģītu, bet nepieciešamu un gaidītu" risinājumu. Lai "efektīvāk apkarotu cilvēku pārvietošanos caur Polijas teritoriju", paredzēts nostiprināt valsts robežas infrastruktūru un dot Polijas robežsargiem un policistiem lielākas pilnvaras. Paredzēts, ka kompleksi koordinēs valsts migrācijas politiku jauna, speciāli tam izveidota varas institūcija. Dažādi vērtējumi liecina, ka pašlaik Polijā dzīvo 2,3 līdz 2,5 miljoni ārzemnieku.

Ko saka Briselē?

Pret pieņemtajām izmaiņām aktīvi iestājas tiesībsargi. Eiropas Komisijā Poliju brīdināja, ka līdzīga attieksme pret Polijā patvērumu lūgušajiem migrantiem būs Varšavas saistību pārkāpums cilvēktiesību jomā.

Atbildot uz Tusks paziņoja, ka Polijas robežas drošība nevar būt sarunu priekšmets principā. "Mēs necienīsim un neīstenosim nekādas ES idejas, ja būsim pārliecināti, ka tās nodara kaitējumu mūsu drošībai," stratēģijas pieņemšanas priekšvakarā paziņoja Tusks, ar to domājot ES migrācijas paktu, kam jāstājas spēkā 2026. gadā.

Eiropas Komisija gatavo vērienīgu migrācijas likumdošanas reformu, kas vienkāršos Eiropas varas iestādēm noteikumus par tādu cilvēku izsūtīšanu uz dzimteni, kuriem nav tiesību uzturēties ES.

Eiropas līderiem pirmdien izsūtītajā Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas vēstulē teikts, ka jaunajā Eiropas Vispārējās migrācijas nolīgumā jābūt skaidri ierakstītām "sadarbības saistībām attiecībā uz izsūtāmajām personām" starp visām 27 apvienotās Eiropas valstīm. Kā apgalvots vēstulē, šādai mijiedarbībai "efektīvi jāsakārto process" nelegāļu sūtīšanai uz dzimteni.

Vienkāršāk sakot - ES dalībvalstīm jāgarantē vienai otrai, ka migranti, kurus nolemts izraidīt, nevarēs izvairīties no deportācijām, izmantojot robežkontroles trūkumu starp Šengenas zonas valstīm un vienkārši pārvietojoties uz kaimiņvalsti.

Migrācijas problēmas - līdzās jautājumiem par militāro palīdzību Ukrainai un kārtējo bruņotā konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos - Eiropas līderi apspriedīs jau šonedēļ samitā Briselē. Pērn Eiropā ieradās trīs reizes mazāk nelegālo migrantu nekā migrācijas krīzes virsotnē 2015. gadā (toreiz ES valstis uzņēma vairāk nekā 1 miljonu bēgļu).

Tomēr migrācija joprojām ir viena no visasākajām politiskajām tēmām, kas uzkurina galēji labējo vēlētāju noskaņojumu, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sāk atspoguļoties vēlēšanu rezultātos.

Piemēram, baidoties no sabiedriskās domas reakcijas uz nelegālo migrantu pieplūdumu Bundestāga vēlēšanu priekšvakarā nākamā gada septembrī, Vācija uz laiku ieviesa robežkontroli ar visiem saviem kaimiņiem, tādējādi apturot Šengenas vienošanās darbību. Kontroli uz dažām robežām uz laiku ieviesa arī Austrija, Dānija, Itālija, Slovēnija, Francija un Zviedrija.

Polija, kur maijā notiks prezidenta vēlēšanas, vēlas uz laiku iesaldēt patvēruma piešķiršanu lūdzējiem, pat neskatoties uz to, ka daudzi tiesībsargi šo pasākumu uzskata par tiešu ES pamattiesību hartas pārkāpumu. Taču jūlijā to jau izdarīja Somija - mēģinājumā apturēt migrantu plūsmu, kas pāri robežai pārvietojas no Krievijas.

Jaunais tiesību normu kopums, lai savaldītu migrāciju (tā dēvētais migrācijas pakts), tika saskaņots jau maijā, bet pilnībā tam jāstājas spēkā tikai 2026. gada vidū.

Savā vēstulē Eiropas līderiem fon der Leiena ierosinājusi paātrināt pakta īstenošanu. Pēdējos 10 gados ES aktīvi noslēgusi vienošanās ar valstīm, kuru teritorijā migranti dodas tranzītā - tādām kā Turcija, Lībija vai Tunisija. Šo valstu varas iestādēm ES maksā naudu kontrabandas kanālu drošības garantēšanai.

Pēc fon der Leienas domām, tā ir visai efektīva darba forma - un līdzīgu divpusēju vienošanos Eiropai vajag vēl vairāk. Konkrēti kā iespējamos sadarbības partnerus viņa minēja Ēģipti, Maroku, Alžīriju, Mauritāniju, Mali un Senegālu.

Tieši pēc tā paša principa viņa ierosināja sūtīt migrantus, kuriem nav tiesību palikt ES, uz "atgriešanās centriem", kurus var arī izvietot ārpus Eiropas Savienības - valstīs, ar kurām slēgs darījumus. Kā iespējamo modeli min Itālijas un Albānijas vienošanos, saskaņā ar kuru Itālija Albānijā uztur divus deportāciju gaidīšanas centrus, uz kuriem ir tiesības nosūtīt līdz 36 tūkstošiem nelegālo migrantu katru gadu.