Saūda Arābijas princis atteicies braukt pie Putina

Jāatzīmē, ka iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Kremlis vēlas Mohamadu bin Salmanu redzēt samitā. (BRICS ir jaunietekmes tirgus valstu savienība, kuru 2006. gadā Pēterburgā nodibināja G-20 valstis Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna, 2010. gadā savienībai pievienojās arī Dienvidāfrika.) Krievijas varas iestādes šo pasākumu nodēvējušas par "ievērojamāko ārpolitisko notikumu" Krievijas vēsturē.

Tomēr Saūda Arābijas princis izvēlējās nebraukt uz BRICS "saietu", sūtot uz Krieviju savu ārlietu ministru. Putina diktatora palīgs starptautiskajās lietās Jurijs Ušakovs atturējās tieši komentēt Saūda Arābijas prinča lēmumu, vien norādot, ka "uz Krievijas partneriem spiež Rietumvalstis, draudot ar sekām brauciena uz Kazaņu gadījumā". Zināms, ka Saūda Arābija pēc kara sākuma Ukrainā nepievienojās sankcijām pret Krieviju un visu šo laiku palika viens no galvenajiem Maskavas partneriem naftas tirgū. Salmans, lai noturētu naftas cenas, samazināja ieguvi par 2 miljoniem barelu dienā.

Tajā pašā laikā 2024. gadā noskaņojums Rijādā sāka mainīties: Saūda Arābijas valdošajai karaliskajai ģimenei bija bažas par savas daļas samazināšanos tirgū un tā draudēja palielināt ieguvi un piegādes, tādējādi gāžot naftas cenas. Rietumu prese, atsaucoties uz Saūda Arābijas naftas un minerālo resursu ministru, princi Abdulu-Azizu ibn Salmanu al Saudu (kroņprinča Mohamada bin Salmana pusbrāli), paziņoja, ka viņš iesniedzis pretenzijas dažām OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizācija) valstīm un piedraudējis, ka barela cena varētu nokristies līdz 50 dolāriem.

Londonas Ekonomikas skolas zinātniskais līdzstrādnieks Lūks Kūpers, komentējot šos paziņojumus, paudis viedokli, ka "Krievijai tas ir sliktākais scenārijs no visiem iespējamiem", jo naftas cenu sabrukums līdz 2016. gada rādītājiem Putinam ievērojami sarežģīs "viņa militārās mašīnas finansēšanu".