Atklājas jauna versija, kāpēc uz zemes tika iznīcināti dinozauri
Asteroīdam, kas pirms 66 miljoniem gadu ietriecās Zemē, bijis pārinieks – ar šādu versiju klajā nākuši britu zinātnieki.
Viņi atklājuši, ka vēl viens kosmosa akmens, tikai izmērā mazāks, ietriecies okeānā pie Āfrikas rietumkrasta, atstājot krāteri 9,2 kilometru platumā. Trieciens izraisījis vismaz 800 metru augstu cunami vilni.
Nadīra krāteri 400 kilometru no Gvinejas krasta 2022. gadā atklāja doktors Visdins Nikolsons no Edinburgas Heriota-Vata universitātes, bet līdz šim nebija skaidra tā izcelsme. Tagad doktors ar kolēģiem ir pārliecināti, ka deviņus kilometrus plato ieplaku okeāna gultnē radījis asteroīds. Pētnieki lēš, ka tas bija apmēram 450 līdz 500 metru diametrā un ietriecās Zemē ar ātrumu 72 000 kilometru stundā.
Zinātnieki gan nevar precīzi atbildēt, vai tas noticis pirms vai pēc galvenā asteroīda trieciena, kas atstāja 180 kilometru plato Čikšulubas krāteri zem Jukatanas pussalas Meksikā.
Tomēr pētnieki ir pārliecināti, ka mazākais asteroīds nokrita krīta perioda beigās, kad izzuda dinozauri, un tā radītā uguns lode atmosfērā bijusi gigantiska.
“Iztēlojieties, ka asteroīds krīt uz Glāzgovu, bet jūs esat 50 kilometru tālāk Edinburgā,” BBC stāsta Nikolsons. “Tad, lūk, debesīs rastos uguns bumba 24 reižu lielāka par Sauli (domāts salīdzinājums ar Saules lielumu debesjumā – Red.), un ar to pietiktu, lai sadegtu visa augu valsts Edinburgā.”
Tam sekoja spēcīgs triecienvilnis un apmēram septiņu ballu stipra zemestrīce. No okeāna pacēlās milzīgas ūdens masas, kas pēc tam gāzās atpakaļ. Lielākais cilvēces vēsturē novērotais asteroīds ir Tunguskas meteorīts 50 metru diametrā, kas 1908. gadā uzsprāga virs Sibīrijas taigas.
