Rietumi vīlušies Zelenska plānā un aizdomājušies par sarunām ar Putinu
Kara beigu plāns, kuru Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apspriež tagad Ņujorkā un ir apņēmies prezentēt ASV prezidentam Džo Baidenam, nesatur ievērojamus priekšlikumus un diez vai paātrinās konflikta atrisināšanu, "Bloomberg" pastāstīja rietumvalstu ierēdņi. Kāds pat aizdomājies sākt apspriest jautājumu par kara izbeigšanu ar Vladimiru Putinu.
Zelenska "uzvaras plānā" nav nekā īpaši jauna, un viņš nesola izrāvienu, "Bloomberg" sacīja cilvēks, kurš pazīstams ar apspriedēm, kuras Ukrainas prezidents vadīja ar ārvalstu līderiem, kas šajās dienās bija sabraukuši Ņujorkā uz ANO Ģenerālo asambleju. Kāds cits avots to nodēvējis par "vēlmju sarakstu", raksta "The Moscow Times".
Dažas plāna detaļas jau parādījušās medijos. Pēc "The Times" informācijas, tajā ietilpst drošības garantijas Ukrainai no rietumvalstu puses,"“līdzīgas savstarpējās aizsardzības paktam, iestājoties NATO", starptautiskā finansiālā palīdzība ekonomikas atjaunošanai, modernu bruņojumu piegāde no Rietumiem, operācijas turpināšana Kurskas apgabalā. Plāns būs maksimālistisks un konceptuāls, nevis detalizēti nostrādāts, "Bloomberg" sacīja augsta ranga ASV amatpersona.
Pats Zelenskis intervijā "NBC News" sacīja, ka tajā būs pieci punkti. Piektdien viņš žurnālistiem paziņoja, ka plāna mērķis ir nostiprināt Ukrainas pozīcijas topošajās diplomātiskajās sarunās ar Krieviju. Kijivā bažījas, ka bez drošības garantijām jebkura miera vienošanās tikai dos Putinam laiku armijas pārkārtošanai un pastiprināšanai.
Pēc divu ierēdņu - "Bloomberg" avotu - teiktā, vismaz viens no Ukrainas sabiedrotajiem pieļāvis, ka pienācis laiks jaunam mēģinājumam iziet uz Putinu ar miera piedāvājumiem - vai nu Zelenskim, vai kādam no citām valstīm. Tiek apspriesta iespēja uzrunāt Putinu tieši novembrī Brazīlijā paredzētā "lielā divdesmitnieka" samita priekšvakarā.
Rietumvalstis arī sāk uztraukties par savu drošību, jo Krievija turpina kāpināt bruņojuma ražošanu, kas var ietekmēt ne tikai Ukrainu, norāda "Bloomberg". Nākamā gada budžetā valdība ieķīlājusi tēriņus pēc panta "Nacionālā aizsardzība", kur bez armijas uzturēšanas iekļauts valsts pasūtījuma finansējums, 13,2 triljonu rubļu apmērā. Tas ir par 22% vairāk nekā 2024. gadā (10,8 triljoni rubļu). Attiecībā uz 2023. gadu Krievijas militārais budžets palielināsies divkārt, bet, ja salīdzina ar pirmskara 2021. gadu, – praktiski 4 reizes. Rezultātā tā apmērs sasniegs 6,2% no IKP.
Putina un viņa līdzgaitnieku draudi piemērot adekvātu atbildi (piemēram, kodolieroču veidā) kārtējās sarkanās līnijas pārejas gadījumā tālsitienu veidā ar Rietumu raķetēm pa Krievijas teritoriju vairs ne visai iespaido Rietumu līderus. Taču ASV administrācijā bažījas, ka atbilde varētu būt Krievijas centieni konfliktu eskalācijā citos reģionos, raksta "Financial Times". Piemēram, Tuvajos Austrumos, kur Maskava ir spējīga izvietot raķetes Jemenas husitiem, vai arī militārās sadarbības pastiprināšanas veidā ar Ziemeļkoreju.
