"Zemūdenes katastrofa ir stāsts par lepnumu un alkatību!" Turpina šķetināt "Titan" neveiksmi

2023. gada 18. jūnijā pārtrūka sakari ar batiskafu "Titan". Vairākas diennaktis ASV Krasta apsardze nodarbojās ar kuģa meklēšanu, baidoties, ka uz kuģa beigsies skābeklis, taču vēlāk atklājās, ka pasažieri gājuši bojā neilgi pēc iegremdēšanas. Uz "Titan" klāja atradās pieci cilvēki: 61 gadu vecais "OceanGate" ģenerāldirektors Stoktons Rašs; 59 gadus vecais britu miljardieris un ceļotājs Hemišs Hārdings; kā arī pakistāniešu-britu uzņēmējs Šahzads Davuds un viņa 19 gadus vecais dēls Sulemans. 

ASV krasta apsardzes komisijas, kas izmeklē katastrofu, pirmajā nedēļā notikušās sēdes laikā liecības ir radījušas neglaimojošu portretu par Vašingtonā bāzēto uzņēmumu, kas izstrādāja un ekspluatēja 23 000 mārciņu smago zemūdeni, kā arī par tā dibinātāju, kurš no pasažieriem iekasēja aptuveni 250 000 dolāru par vienu niršanu.

“Viss patiesībā ir lepnums un alkatība,” sacīja Hārvarda universitātes profesors un okeanogrāfs Pīters Girguis. “Tas ir gan traģiski, gan ironiski, ka šis augstprātības piemērs notika dažu 100 metru vai metru attālumā no cita augstprātības piemēra - “Titānika”,” viņš piebilda, atsaucoties uz citu bēdīgi slavenu jūras katastrofu, kurā bija iesaistīts lielākais pasažieru kuģis, kas tika uzskatīts par “nenogredējamu”, kad 1912. gadā tas ietriecās aisbergā.

ASV krasta apsardzes izmeklēšanā divas nedēļas tiek uzklausīti pierādījumi par 2023. gada jūnijā notikušo eksperimentālā zemūdens kuģa nāvējošo imploziju. Cilvēki, kas savulaik strādājuši ar izpētes veicinātāju “OceanGate”, un citi aprakstīja īso pēdējo ziņojumu, kas tika nosūtīts dažas sekundes pirms kontakta zaudēšanas.

“Viena lieta, kas ir ļoti skaidri jānorāda, ir tā, ka līdz šim ir bijuši nevainojami dziļi iegremdēšanas gadījumi,” sacīja Rodailendas Universitātes Okeanogrāfijas augstskolas profesors Kriss Romāns. “Otrkārt, tas nav bezrūpīgs, augsts risks. Katra niršana ir kā drosmīgs pasākums, ja to veic pareizi... Šeit nav nekādu īsāko ceļu, īpaši šajā biznesā. Un, ja jūs uz tā ietaupīsiet izdevumus, tas jums kaitēs.”

Viens no pēdējiem pārsteidzošajiem vēstījumiem no zemūdens aparāta “Titan” tika nodots plkst. 10.14 pēc vietējā laika Ņūfaundlendā, Kanādā: “Šeit viss kārtībā.” Pusstundu vēlāk, ap plkst. 10.47 pēc vietējā laika, “Titan” nosūtīja vēl vienu ziņu mātes kuģim “Polar Prince”, kurā vēstīja, ka tas ir “nometis svaru”, lai varētu atgrieztos virspusē.

Viena no cietušo ģimenes locekļiem ir iesniegusi prasību tiesā, kurā apgalvo, ka šis ziņojums, kas tika saņemts aptuveni 90 minūtes pēc lidojuma, liecināja, ka apkalpe, iespējams, zināja, ka kaut kas nav kārtībā, un mēģināja pārtraukt misiju.

Varas iestādes secināja, ka kuģis ir piedzīvojis “katastrofālu imploziju” - pēkšņu sabrukumu iekšpusē, ko izraisīja milzīgs spiediens. Netālu no atlūzām jūras dibenā tika atrastas “iespējamās cilvēku mirstīgās atliekas”, kas, domājams, piederēja upuriem. Saskaņā ar nozares ekspertu teikto līdz šim rītam nekad nebija notikusi cilvēka apkalpes dziļūdens zemūdens kuģa implozija.

Tiek pārmests, ka “OceanGate” uzņēmuma kultūra bija vērsta uz “naudas pelnīšanu” un piedāvāja “ļoti maz zinātnisko pētījumu”. Bijušais “OceanGate” jūras operāciju direktors Deivids Lokridžs aprakstīja 2018. gada ziņojumu, kurā viņš pauda bažas par “OceanGate” darbību drošību, un teica: “Es nekādā gadījumā to neparakstīju.” Viņš liecināja, ka viņam nebija “nekādas pārliecības” par zemūdens kuģa konstrukciju.

Ločridžs sacīja, ka viņa pienākums bija nodrošināt visu apkalpes locekļu, klientu un mācību pilotu drošību, taču viņš jutās vairāk “kā šova ponijs”, jo neviens cits nebija kvalificēts kā pilots. “Viņiem vienmēr bija problēmas ar ekspedīcijām.”

“Titan” skatu loga - akrila loga uz zemūdens aparāta - ražotājs to bija uzbūvējis un sertificējis 1000 metru jeb aptuveni 3280 pēdu dziļumam, taču “OceanGate” plānoja kuģī doties “līdz 4000 metriem (13 123 pēdām) ar pasažieriem, kuri par to nezina”.

“OceanGate” pieeja esot bijusi tāda: “Dodiet kādam šo PlayStation kontrolieri, un stundas laikā viņš kļūs par pilotu,” liecināja Ločridžs. “Tā tas nedarbojas.”

Ločridžs, kurš sacīja, ka 2018. gadā viņu beigu beigās atlaida pēc tam, kad viņš cēla trauksmi par drošības jautājumiem, piebilda: “Viņi gribēja, lai vienā dienā varētu kvalificēt pilotu, kurš nekad nav sēdējis zemūdens kuģī. Viņi gribēja, lai cilvēki būtībā ierodas, tiek pārbaudīti kā piloti un spēj nogādāt pasažierus zemūdenē.”

Saskaņā ar liecībām, kas izskanēja tiesas sēdē, Rašs, kosmiskās aviācijas inženieris, bija iecerējis padarīt dziļūdens ceļošanu pieejamu turīgiem tūristiem un pētniekiem, labprātīgi pārkāpjot noteikumus ar, kā to raksturoja eksperti, eksperimentālu zemūdens kuģi, kas tika ekspluatēts bez stingras testēšanas.

“Vienmēr ir bijuši piedzīvojumu meklētāji, kas pārspēj robežas un riskē ar savu dzīvību. Eksperimentālās lidmašīnas, kosmosa kuģi. Ir cilvēki, kuri ir gatavi riskēt ar savu dzīvību, lai veicinātu tehnoloģiju un tehnoloģiju attīstību, lai virzītu pētniecību uz priekšu. Šis ir piemērs tam, kurš riskēja ar savu un vēl četru cilvēku dzīvību, un šī daļa bija neapdomīga. Mums ir jābūt uzmanīgiem pret tādiem cilvēkiem kā Stoktons Rašs, kuri nevajadzīgi pakļauj citu cilvēku dzīvības riskam.”

“OceanGate” pārstāvji atteicās komentēt jautājumus par liecībām attiecībā uz Rašu. Paziņojumā uzņēmums norādīja, ka tas vairs neveic darbību, izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem un norādīja, ka sadarbojas ar Krasta apsardzi un Nacionālo transporta drošības padomi izmeklēšanas gaitā.

Jau vēstīts, ka 2023. gada 18. jūnijā Atlantijas okeāna ziemeļos, netālu no Ņūfaundlendas pazuda privātais zemūdens peldlīdzeklis "Titan", ko izmantoja, lai aizvestu tūristus aplūkot okeāna dzelmē nogrimušā pasažieru kuģa "Titāniks" vraku. Kuģis nolaidās okeāna dzelmē agri no rīta un pēc nepilnām divām stundām izpētes kuģis, kas pavadīja peldlīdzekli, zaudēja ar to kontaktu.